Uģis Vītols: "Brauciens ar Supercar mašīnu Robertam būs vēl viena iespēja mācīties"
Roberta Vītola tēvs, menedžeris un galvenais tehniķis Uģis Vītols atzinis, ka dēla iegūtā balva būs vēl viena unikālā iespēja mācīties.
Jau ziņojām, ka par Lielbritānijas rallijkrosa čempionu Super 1600 klasē šogad kļuva Latvijas braucējs Roberts Vītols. Sportists par šo panākumu izcīnīja lielo balvu – apmaksāts starts vienā no nākamā gada posmiem Lielbritānijas čempionāta Supercar klasē.
''Mēs, dodoties uz Lielbritānijas čempionātu, gājām uz cīņu desmit, divpadsmit mašīnu konkurencē, uz ko cerēja arī paši čempionāta rīkotāji. Mēs bijām tam gatavi, šis izaicinājums mūs nebiedēja, un zinājām, ka šie ne tuvu nebūs lēnākie braucēji. Mēs braucām, lai šajā konkurencē pieteiktu savas pretenzijas uz panākumiem. Mums tam bija apņēmība, gribasspēks un vēlme mācīties un gūt pieredzi. Konkurenti atbrauca tik, cik atbrauca, un pie tā mēs īsti neesam vainīgi, ka viņu bija tik maz. Bet mēs bijām gatavi arī daudz lielākai cīņai,'' atklāj Uģis Vītols.
''Kad prasījām čempionāta patronam Patam Doranam, kāda ir jēga, nozīme mūsu trim uzvarām trijos posmos ar šādu sastāvu, viņš teica: ''Bet jūs atbraucāt, jūs nenobijāties, tās ir jūsu uzvaras!''
''Tas ir mūsu ģimenes un palīgu vairāku mēnešu darbs, kas mums bija jāpaveic, lai būtu uz starta ar mašīnu, kurai nebija defektu un, kura finišēja visos braucienos. Ar to mēs iemantojām uzmanību un atzinību. Lielbritānijā mūs novērtē un mēs baudām apkārtējo cieņu, ko varbūt šobrīd pat īsti neprotam novērtēt. Noteikti gribu pateikt lielu paldies arī Roberta mammas Alises brālim Jānim Lībietim, kurš desmit gadus dzīvo Lielbritānijā un bija gatavs nākt mums palīgā. Bez viņa pēdējais dubultposms ne tuvu nebūtu tik viegls. Viņš pašaizliedzīgi metās cīņā un darīja, uzķerot katru domu un norādi, lai mūsu rezultāts būtu pēc iespējas labāks. Un varbūt mēs abi ar Robertu esam redzamāki mūsu darbos un komentāros, bet mēs abi zinām, ka bez mammas Alises un māsas Lauras viss būtu daudz, daudz sarežģītāk! Mums katram ir savi uzdevumi komandā, katrs rūpējas, lai viņa sfēra būtu vislabākajā kārtībā.''
Uģis atklāj, ka pēdējā posma cīņa ar ''Volland Racing Audi'' Robertam deva vērtīgu pieredzi. ''Kopumā uzvaras arī šādā konkurencē nenāca viegli, braucēji, ar kuriem mums bija jācīnās, vienalga lika mums progresēt kā komandai un pašam mūsu braucējam. Cīņa pēdējos posmos ar Volland Racing Audi sākotnēji izraisīja pārlieku lielu bijību un nolemtību, ka viņi ir neuzvarami. Taču tagad es pat teiktu, ka labprāt aizvadītu vēl kādu sacensību kopā ar viņiem, jo tā ir tik milzīga un tik vērtīga skola! Zinātāji sapratīs, ko nozīmē startēt ar mašīnu, ar kuru nevar tikt uz starta Eiropas čempionātā, tajā pašā laikā cīnoties ar šīs klases līderkomandu pietiekami līdzīgi Lidenhilā. Tas deva mums iespēju saprast, cik mēs tālu esam, kur mēs esam attiecībā pret komandu, kurai aiz muguras ir liels auto ražotājs, resursi un bizness.”
Nobeigumā Vītols piebilda, ka ''Lielā balva – brauciens ar Supercar, bija liela motivācija, sevišķi, kad sapratām, ka dalībnieku skaits nebūs lielākais. Skaidrs, ka gribējām atrādīties un uzvarēt, bet šī balva būs vēl viena unikālā iespēja mācīties,” noslēdz Uģis Vītols.
Izmantotie resursi:
Autocross.lv