Ekstrēmajās "Red Bull 111 Megawatt 2017" sacīkstēs augstāko rezultātu sasniedz Siliņš

2017-09-14 14:05 Juris Grīns

Ekstrēmajās "Red Bull 111 Megawatt 2017" sacīkstēs augstāko rezultātu sasniedz Siliņš

Polijas pilsētā Kleščovā notikušas ekstrēmās enduro sacensības "Red Bull 111 Megawatt 2017", kurās piedalījās arī 13 sportisti no Latvijas.

„Red Bull 111 Megawatt 2017” ir viens no lielākajiem ekstrēmā Enduro pasākumiem Centrālajā Austrumeiropā. Šāda veida sacensības Polijā risinājās ceturto reizi. Sacensību pirmā kārta notika sestdien. Tajā piedalījās 970 sportistu no visas pasaules, kuri cīnījās par iekļūšanu A un B finālā. Svētdien 500 ātrākajiem braucējiem no visa lielā dalībnieku pūļa bija iespēja startēt A finālā. B finālā startēja tie dalībnieki, kuri ierindojās no 500-650 vietai. Šogad sportistus sagaidīja jauna, pārveidota trase ar visdažādākajiem ekstrēmajiem Enduro elementiem. Sacensības notika raktuvēs. Sportistiem bija jābrauc pa augstiem kalnu masīviem. Starpība starp augstāko un zemāko punktu bija teju 150 metri. Augstāko vietu no Latvijas sportistiem ieguva Edgars Siliņš, kurš iekļuva pirmajā TOP 100. Arī pārējie sportisti veiksmīgi, bez traumām atgriezās mājās

No Latvijas sportistiem piedalījās – Kalvis Kušķis, Rolands Indriksons, Jānis Mauriņš, Kaspars Bondars, Gunārs Kepe, Klāvs Manfelds, Aivars Kukojs, Agris Logins, Artūrs Irbe, Raitis Kalniņš, Vitālijs Ovčinnikovs, Kristaps Manfelds, Edgars Siliņš.

Ekstrēmā Enduro piekritējs Kalvis Kušķis atklāj, ka jau pagājušajā gadā bija pierunājis Aivaru Kukoju un Raiti Kalniņu aizbraukt uz Romaniacs. „Bijām pirmie no Latvijas, kuri piedalījās šajās sacensībās, tāpat pagājušajā gadā es, Aivars Kukojs un Raitis Kalniņš piedalījāmies „Red Bull Megawatt 111 2016”,” stāsta sportists.

Kalvis atzīst, ka ekstrēmais Enduro ir viņa mīļākais formāts. „Šogad pirmais no Latvijas biju arī Erzberg Rodeo, bet paliku 665 un nekvalificējos. Pagājušajā gadā „Red Bull Megawatt 111 2016” Aivars kvalificējās, bet es un Raitis netikām finālā.

Šogad es, Aivars, un Gunārs Kepe piedalījāmies Romaniacs 2017. Es un Aivars finišējām veiksmīgi. Šogad ekstrēmie elementi „Red Bull Megawatt 111 2017” bija daudz vieglāki kā pagājušajā gadā. Pēc „Romaniacs 2017” bijām uz ekstrēmo Enduro Eiropas Čempionāta pēdējo posmu – “Battle of Vikings” Zviedrijā. Tur elementi bija trīsreiz bīstamāki kā šogad Polijā,” iespaidos dalās Kalvis.

„Par manu braucienu „Red Bull Megawatt 111 2017”. Man nepatīk irdenās smilts segums, bet kā par brīnumu „notika klikšķis” un sāku labi braukt arī pa smiltīm. Līdz ar to, pirmajā aplī nobraucu labi krosa testu. Prologā pieļāvu smagu kļūdu uz caurulēm, tā zaudēju 30-45 sekundes. Otrajā aplī braucu tikai prologu, pieļāvu bezspēka kļūdu, tad kritiens smiltīs, un tikai par dažām sekundēm uzlaboju kopējo laiku,” piedzīvoto atceras braucējs.

“Nervozas pāris stundas līdz visi nobrauca un kvalificējos kā 349, startā stājos 5. rindā. Pirmajā stundā labi sanāca braukt, labs ritums, daudz braucējus apdzinu. Starta labajā pusē bija liela avārija, bet nekāda vaina. Pēc ~ 45 minūtēm tiku līdz astotajam kontrolpunktam, kur bija liels korķis. Mēģināju uzbraukt 6 vai 7 reizes un tad pieņemu lēmumu nesēdēt 3 stundas uz vietas, kamēr atbrīvosies kalns un meklēju apkārtceļu. Kopā nobraucu 1 apli un 7 kontrolpunktus. Sanāca izlaist vienu kontrolpunktu, saņēmu diskvalifikāciju. Kamēr nebija ieskaitīta diskvalifikācija, biju 195.vietā,” lielo piedzīvojumu stāsta Kalvis Kušķis.

Aivars Kukojs: “Bija divi salīdzinoši gari testi – ekstrēmais tests ~5 -6 minūtes un Cross Countrytests vidēji 16 minūtes ilgs. Katrs tests bija jābrauc divas reizes, un labāko laiku no katra skaitīja kopējā ieskaitē, tā arī veidojās kvalifikācijas rezultāts. Lai iekļūtu finālā, nācās pamatīgi „iespringt”. Svarīgākais bija, cik labi var izbraukt ekstrēmo testu, jo ja tur iesprūst, tad varēja zaudēt daudz laika, ko vairs atgūt nebija iespējams. Man izdevās izbraukt pirmo ekstrēmo testa braucienu bez aizķeršanās, kas deva labu rezultātu, bet Cross Country testā man negāja tik labi, kā rezultātā kvalifikācijā ieguvu 88.vietu. Ar rezultātu esmu ļoti apmierināts.”

Svētdien 500 ātrākie braucēji stājās uz starta. No plkst. 12:00 sportistus sāka laist uz starta rindām, kur katrā rindā stāvēja 70 braucēji. No Latvijas sportistiem pirmajā rindā kvalificējās Edgars Siliņš, kurš sestdienas kvalifikācijā ieguva 23.vietu.

„Otrajā rindā stājos es un Kaspars Bondars. Pirms starta bija liels uztraukums, jo starta taisne bija ļoti gara, kurā varēja attīstīt lielu ātrumu. Pēc pirmās rindas starta lielais pūlis aizgāja aiz sevis atstādams tik putekļus vien. Lielākais stress bija līdz nākamās rindas startam. Lai startā nesatraumētos, biju gatavs uz visiem 200% izrauties lielajam pūlim priekšā. Šāviens un mēs ar Kasparu Bondaru aizbraucām visiem pa priekšu. Pirmajā līkumā Kaspars iegriezās pirmais un es uzreiz aiz viņa. Tā sākās mūsu cīņa 4 stundu garumā pa kalnaino trasi. Finišēju 145.vietā,” stāsta Aivars.

Sportists uzsver, ka šāda veida sacensībās vissvarīgākais bijis pareizi sadalīt spēkus visam trases garumam. „Šīs bija vienas no smagākajām ekstrēmā Enduro sacensībām, šeit svarīga ne tikai fiziskā, bet psiholoģiskā sagatavotība. Noteikti nākamgad braukšu atkal,” saka Aivars Kukojs.

Enduro sportists Edgars Siliņš (Motosports RT), kam šīs bija pirmās ekstrēmās Enduro sacensības, stāsta, ka sacensību vietā ieradies piektdienas pēcpusdienā ar domu, ka varēs aplūkot trasi. Izrādījās, ka iepriekšējā dienā nevarēja nedz apskatīt, nedz izstaigāt trasi kājām. “Reģistrējāmies un izgājām tehnisko, kas bija vienkāršāka, salīdzinot ar Eiropas Enduro. Tehniskajā pārbaudē kontrolēja, vai rūc motocikls, vai griežas riteņi un vai darbojas bremzes. Izbraucu dažus iesildīšanās apļus un pieregulēju motociklu. Kārtīgi pavakariņoju un devos gulēt,” stāsta Edgars. Pilnvērtīgi izgulēties sportistam īsti neizdevās, jo traucējis troksnis, kas valdījis ārpusē – līdz trijiem naktī visi braukājuši ar pilnu gāzi, rūcinājuši motociklus, motorzāģus un trakojuši.

“Sestdienas rīts. Gulēts bija maz, bet startam biju gatavs. Kvalifikācijā bija divi testi. Viens ar ekstrēmajiem elementiem – kokiem, baļķiem, akmeņiem, riepām. Otrs kādus 10 km garš, pa pļavu, smiltīm un kalniem. Abu testu summā no ~1000 braucējiem, uzradīju 23. labāko apļa laiku un līdz ar to, iekļuvu finālā. Svētdien trase bija 30 km gara, bija apvienoti abi testi plus vēl brauciens krustu šķērsu pa raktuvēm. Braucām pa visu iespējamo veidu segumu un reljefu – smiltīm, akmeņiem, oļiem, dubļiem, kalniem, lejām. Aplis nebija grūts, bet pats grūtākais bija uzbraukt kalnā, kurā jau mēģina braukt 50 braucēji. Tā arī ir lielākā atšķirība no Cross Country – ātri izvērtēt un saprast, kura ir tā labākā un ātrākā trajektorija, lai tiktu augšā. Vienā no kalniem pavadīju aptuveni stundu, kamēr tiku augšā, tikai ar trešo reizi uzbraucu. Ja netiec – brauc lejā, stāvi rindā uz labāko trajektoriju un mēģini braukt atkal. Daži tā nostāvēja visas sacensības pie viena kalna, jo tas paņēma visus spēkus. To kas trasē piedzīvot nevar izstāstīt vārdiem, to iesaku noskatīties organizatoru vai skatītāju video,” stāsta Edgars Siliņš.