Edgars Krūmiņš: "Motošoseja ir pilnīga citas pasaules apgūšana"

Kura no Baltijas trasēm Tev patīk visvairāk, kāpēc?

Edgars Krūmiņš: "Vislabāk man patīk Biķernieku trase. Tā ir sarežģīta, bīstama, taču ļoti interesanta trase. Lai brauktu ātri pa Biķernieku trasi, ir labi jāpārvalda motocikls, jāfokusējās un jābūt gana lielai drosmei, jo kļūdas trase nepiedod."

Kad un kā aizsākās Tavas gaitas motošosejā?

E.K.: "Motošosejas gaitas aizsākās nejauši - ar A kategorijas tiesību iegūšanu 2020. gada maijā. Kur tika aiziets kopā ar sievu un pēc sievas idejas, tieši tā, personīgi pašam motocikli pat prātā nebija! Attiecīgi līdz tiesību iegūšanai nebija nekādas saistības ar motocikliem un nekādas braukšanas pieredzes. Sāku visu no nulles, uzkāpu moto skolā uz 125 cm3 motocikla un ar trīcošām rokām un kājām centos to savaldīt - sākumā likās kaut kas neiespējams, taču ātri iepatikās un izdevās apgūt. Šeit laikam jāpateicas moto skolas instruktoram Ivo Jaunzemam, kurš iedrošināja braukt un turpināt mācīties braukt arī pēc moto tiesību iegūšanas. Uzreiz pēc tiesību iegūšanas tika braukts daudz, sākumā ar adventure motociklu un tad pavisam nejauši tika iestūrēts 333 trasē, lai tā pat vien pabraukātos."

Kas Tevi motošosejā saista visvairāk, kas tieši aizrauj?

E.K.: "Noteikti tas ir adrenalīns, jauda, ātrums, sacensību azarts apkārtējā atmosfēra un pilnīga citas pasaules apgūšana. Man patīk pašam izprast visu braukšanas procesu, iedziļināties niansēs - rezultātā, jo vairāk izproti, jo ātrāk un drošāk vari pabraukt. Konkrēti šīs sezonas izaicinājums ir pierādīt, ka ar ielas jeb street motociklu arī var braukt sacensībās plecu pie pleca ar bike tipa motocikliem. Iedrošināt arī citus ar šāda tipa motocikliem turpināt mācīties braukt un pilnveidot savas braukšanas pramses slēgtās trasēs."

Kas ir pats grūtākais motošosejā?

E.K.: "Piecelties pēc kritiena un atsākt braukt - gan tiešā gan pārnestā nozīmē. Trenējoties ir neizbēgami kritieni, tāpēc cenšos rūpīgi izprast visas nianses, lai pēc iespējas samazinātu risku nokrist."

Kādas Tavuprāt īpašības ir nepieciešamas, lai brauktu motošosejā?

E.K.: "Spēja fokusēties un nenobīties ekstremālās situācijās."

Ko Tu ieteiktu tiem, kas vēlētos pamēģināt motošoseju?

E.K.: "Droši atbrauciet uz kādu no trases treniņiem 333 vai Biķernieku trasē. Cilvēki, kas trenējas, ir atvērti un gatavi sniegt padomus, jo mums visiem bija pirmā reize trasē, kad atbraucām moto džinsu biksēs un moto kedās uz trasi un bailīgi skatījāmies uz tiem "nopietnajiem" sportistiem ādas kombinezonos. Tiem, kas atbrauc uz trasi, nav jābūt mērķim piedalīties sacensībās, galvenajam mērķim ir jābūt iepazīt savu motociklu un braukt ar to droši un pārliecinoši. Sākot braukt droši un pārliecinoši, palielinās arī ātrums, kādu var attīstīt trasē. Turklāt, iemācoties braukt pa moto trasi, vairs nav vēlmes uz ielas parādīt, cik jaudīgs ir mocis un, cik ātri es protu ieskrieties. Ielas braukšanu pēc treniņiem trasē var izbaudīt, jo ir pārliecība, ka uz ielas nevienam nekas nav jāpierāda un var braukt daudz prātīgāk."

Pastāsti lūdzu, kas Tu esi ārpus motošosejas?

E.K.: "Ārpus motošosejas esmu ģimenes cilvēks. Ikdienā strādāju biroja tipa darbu, tāpēc brīvo laiku patīk pavadīt aktīvi - skrienot, braucot ar velo, ziemā slēpojot ar distanču un kalnu slēpēm, kāpjot kalnos utt. Cik sevi atceros, visu laiku ir bijis sportiskais azarts un vēlme sacensties. Tas viss ir sekmējis dalību dažādu sporta veidu sacensībās, sākot no dažāda mēroga sacensībām Latvijā līdz pat dalībai pasaules kausa un pasaules čempionāta posmos. Pārsvarā tie ir bijuši izturības sporta veidi, kā velo braukšana (šoseja, mtb un mtbo), kā arī savulaik ir bijusi aizraušanās ar freestyle slēpošanu - sporta veids, kur lec pa dažādiem tramplīniem un taisa trikus, dažkārt gaisā atrodoties ar galvu lejā utt. Tagad tas viss laikam ir salicies kopā vienā sporta veidā - motošosejā - izturība + dullums."

Pāris vārdu tuviniekiem, līdzjutējiem.

E.K.: "Pirmkārt jau paldies ģimenei, par sapratni un atbalstu. Uz starta stāvēt kā braucējam noteikti ir daudz vieglāk, nekā skatīties no malas kā ģimenes loceklim. Paldies visiem līdzjutējiem, kas seko līdzi motošosejas gaitām gan klatienē, gan attālināti un sniedz emocionālo atbalstu un uzmundrinājumu. Paldies arī visiem līdzbraucējiem, kas ikdienā ir blakus gan treniņos, gan sacensībās un padalās ar noderīgiem padomiem."