Edgars Krūmiņš: "Dēla piedzimšana sezonas izskaņā stāv pāri jebkurai uzvarai"

Kā Tu raksturotu nupat noslēgušos 2024.gada sezonu? Vai izdevās viss plānotais?

Edgars Krūmiņš: "Sezona bija notikumiem bagāta. Iesākās ar traģiskiem notikumiem motošosejas saimei kopumā, kas lielākā vai mazākā mērā ietekmēja katru no mums. Savukārt, personīgi, man pašam noslēdzās tā neparedzēti ātri. Toties sezonas vidus izdevās perfekts - visas uzvaras, kas kopumā jau priekšlaikus nodrošināja ar Baltijas čempiona titulu."

Kādi mērķi nākamajai sezonai?

E.K: "Godīgi sakot šobrīd tādu vēl nav. Kāpēc nav? Tāpēc, ka sezonas laikā ir nācies piedzīvot ļoti daudz dažādu notikumu, tai skaitā ārpus trases. Minētais kopumā liek nopietni aizdomāties par dzīves vērtībām un riskiem, kam nemitīgi pakļaujam sevi un ko esam gatavi upurēt mērķa vārdā."

Kuras bija Tavas šī gada nozīmīgākās sacensības? Kāpēc?

E.K: "Posms māju trasē Biķerniekos. Starts tajās bija ļoti emocionāls no vairākiem aspektiem - pavisam nesen bijām zaudējuši Juri Apini. Tas bija sezonas pirmais posms. Turklāt trasē, kurā pēdējo reizi startējot, tika piedzīvots iespaidīgs kritiens, kā arī mainīgie laika apstākļi visā sacensību dienā. Tas viss kopumā lika nervozēt."

Ar kādām domām stājies uz starta un vai ir kāds īpašs rituāls, kuru ievēro?

E.K: "Uz starta stājos ar pēc iespējas pozitīvākām domām. Par rituāliem, vienmēr cenšos pirmo uzvilkt cimdu labajā rokā."

Kas visspilgtāk palicis atmiņā no šīs sezonas?

E.K: "Visspilgtāk atmiņā noteikti ir dēla piedzimšana sezonas izskaņā, kas noteikti stāv pāri jebkurai uzvarai un/vai panākumam. No moto sezonas - tas, ka kopumā izdevās parādīt, ka var braukt ātri un pat ļoti ātri arī ar parastu ielas jeb Street motociklu, kas pēc būtības nav paredzēts braukšanai lielos ātrumos pa moto trasi. No otras puses, ceru, ka tas iedvesmoja cilvēkus arī ar ielas motocikliem nebaidīties un aizbraukt kaut vai uz kādu treniņu slēgtā trasē."

Salīdzinot ar Tavu pirmo reizi trasē, cik ļoti ir mainījies Tavs braukšanas stils un ātrums?

E.K: "Braukšanas stils ir mainījies ievērojami, tieši tāpat arī ir pieaudzis ātrums. Pats to progresu tik ļoti neredzu, taču, kad paskatos apļa laikus un salīdzinu jaunākās bildes ar iepriekšējo gadu bildēm - atšķirības ir acīmredzamas."

Kuri bija Tavi sīvākie konkurenti šogad?

E.K: "Sporta klasē, kurā braucu, pavisam noteikti lielākais konkurents bija apļa laiks, nevis kāds no braucējiem. Savukārt ārpus sacensībām, treniņos, tie bija katras trases ātrākie braucēji, kur apļa laikiem gribējās pietuvoties vai pat, lēnākās treniņu trasēs, pārspēt tos."

Kāda būtu Tava šīs moto sezonas galvenā atziņa, ko esi guvis?

E.K: "Par braukšanu kopumā - ir fantastiska sajūta, ka turpinot trenēties trasēs pašam priekš sevis, visu laiku vari atklāt jaunus limitus un braukšanas iespēju robežas. Katru reiz pārkāpjot kādu no robežām vai limitiem - apzinies, cik patiesībā maz no šī visa piedzīvo moto braucēji, kas nekad nav bijuši trasē. Par braukšanu sacensībās - ļoti svarīgi trasē ir nemitīgi saglabāt vēsu prātu arī situācijas, kad kaut kas noiet greizi. Trasē ir daudz dažāda rakstura un tehniskā līmeņa braucēju. Ja gribās būt labākajam, tad reizēm, neparedzētās situācijās, labākais risinājums ir kādu pozīciju atdot, lai uzvarētu sacensības. Trasē ir jāspēj paredzēt viss, jo tāpat kā uz ielas reizēm brīnies par autovadītājiem, kuri ir ieķērušies stūrē un redz tikai taisni, tieši tāpat ir moto trasē - gadās indivīdi, kas neredz tālāk par priekšējo riepu."