Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:376, Did:0, useCase: 0

Kušķis iekļūst starp pasaules 50 labākajiem hard enduro sacīkstēs "Sea to Sky"

Juris Grīns
Juris Grīns

Kušķis iekļūst starp pasaules 50 labākajiem hard enduro sacīkstēs "Sea to Sky"
Kalvis Kušķis. Foto:

Motosports ir daudzpusīgs sporta veids. Ir daudz veidu kā braukt ar motociklu, sākot no braukšanas pa gludi asfaltētām ielām ar speciāli pielāgotiem ielas motocikliem, sporta motociklu, kas paredzēti motokrosa trasei, kur svarīgs ir liels ātrums un beidzot ar enduro motociklu, kas uzbūvēts braukšanai pa mežiem ar dažādiem ekstrēmiem elementiem, kā, piemēram, baļķiem, akmeņiem, dažāda izmēra riepām, būvgružiem un citiem.

Kalvis Kušķis ir vienīgais latviešu motobraucējs, kurš visvairāk ir startējis un cīnījies ar pasaules braucējiem hard enduro sacensībās un guvis labus panākumus, kā, piemēram, pasaulē vissarežģītākajās hard enduro sacensībās “Red Bull Romaniacs”, “Sea To Sky” un citās šāda veida sacensībās. Līdz tam ejams ir bijis garš ceļš, tāpēc viņš saka paldies savam vectēvam Aivaram Āboliņam, kurš viņā radīja zinātkāri par tehniku. Kalvim ļoti patīk ekstrēmie sporta veidi, jo sevišķi hard enduro, super enduro un ekstrēmais enduro. Grūtie un interesantie elementi ir tie, kas viņu visvairāk piesaista šīm sarežģītajām enduro disciplīnām.

NO IELAS UZ MEŽU LĪDZ PAT KALNU VIRSOTNĒM

Kalvja motosportista karjera sākās uz ielas motocikla. Viņš kopā ar saviem domubiedriem baukāja pa ielām un taisīja dažādus trikus, taču tajā laikā sacensībās nepiedalījās. “Mēs guvām sava veida adrenalīnu. Pienāca brīdis, kad maniem ielas motociklu sabiedrotajiem dzīvē parādījās citas prioritātes un es paliku viens ar savām interesēm,” atceras Kalvis, kurš tajā laikā bija iepazinies ar Zigmāru Brunavu no motokluba “apPasaule”. “Kādreiz teicu, ka mežā nekā interesanta nav un es tur nebraukšu, līdz brīdim, kad viens no draugiem iedeva izbraukt ar motociklu “Kawasaki KLE 500”. 23. decembrī visu dienu ar to braucu pa slapju sniegu, lietu, aukstumu un man iepatikās. Tad nolēmu pārdot savus ielas motociklu un palika viens enduro motocikls. Ar to vizinājos pa taciņām, mežiem, bet bez ievirzes motosportā,” stāsta Kalvis. Pagāja laiks un viņam radās iespēja iegādāties motociklu “KTM 525”, to viņš nopirka “kastēs”. Tā viņš uzbūvēja savu pirmo enduro motociklu.

2016. gada aprīļa beigās Zigmārs Brunavs palīdzēja Kalvim sakārtot visus nepieciešamos dokumentus, lai viņu uzņemtu motoklubā “apPasaule”. “Nokārtoju licenci un devos uz sacensībām Igaunijā. Tur Riho Kolists no kluba “Somerpalu” 1. maijā rīko pilsētā prologu - elementu trasīti. Es bez jebkādas pieredzes, bez treniņiem aizbraucu. Iepazīšanās aplī uz otrā elementa - apaļas trubas pārkritu pāri ragiem, satraumēju muguru un ar to arī manas pirmās sacensības bija beigušās. Bija stiprs muguras sasitums, nedēļu sāpēja, bet vēlme startēt šāda veida sacensībās nebija zudusi,” atminas Kalvis.

Nākamās Kalvja Kušķa sacensības bija 2016. gadā Mundigciemā, kur notika cross country. “Nākot “no ielas”, šķita, ka man vajag jaudīgu motociklu. Tajā brīdī es neko vairāk par sacensību nosaukumu īsti vēl nezināju, ne to, cik jaudīgu motociklu vajag, neko. Pēc tā cross country posma paliku pēdējais. Startā „nepieleca”. Bija vairāki kritieni. C klasē savu stundu tomēr izturēju līdz galam. Spēka nebija, bet vismaz priecīgs. Viss kā pēc plāna. Tajā laikā klubā bija Aivars Kukojs, kopā sākām braukt enduro sprintus un tad tā lieta aizgāja. Man ļoti patika hard enduro elementi, sāku tos vairāk trenēties, protams, ka sākumā man tie nesanāca. Cīnījos un nepadevos. No ielas motocikla braukšanas laikiem, taisot dažādus trikus, biju iemācījies sajūga kontroli. Tas ir svarīgi enduro un hard enduro, jo sevišķi pildot elementus,” saka Kalvis Kušķis.

Erzbergā notiek vienas no visvecākajām hard enduro sacensībām pasaulē, bet Rumānijā “Red Bull Romaniacs” ir vienas no pasaulē grūtākajām hard enduro sacensībām. Tajās ir visneiedomājamākie elementi, kalnu nogāzes, stāvie krasti. Kalvis par sevi saka, ka ir liels maksimālists. “Pierunāju “apPasaules” kluba tā laika biedrus Aivaru Kukoju un Raiti Kalniņu startēt šajā “Red Bull Romaniacs” posmā. Sanāks vai nesanāks, bet braucām. Viss sarunāts. Tās sezonas sākumā Silciema trasē savainoju ceļgalu, krusteniskās saites. Ar to mana sezona bija beigusies. 2016. gadā Aivars ar Raiti aizbrauca uz Rumāniju un finišēja. Mans pirmais mēģinājums Rumānijā bija 2017. gadā, kad ceļgals bija jau sadzijis. Nobraucu visas dienas korekti un Bronzas klasē tiku pie finišētāja medaļas. Pēc šī posma ļoti gribēju braukt un startēt Erzbergā “Red Bull” sacensībās. Man paveicās, ka Igaunijā iepazinos ar Renē Jerbahu, Ragnāru Valdsteinu, Āri Pēri un ļoti ātru igauņu braucēju Rannaru Ūsna. Bijām nepazīstami džeki, bet zināju, ka viņi brauks uz šīm hard enduro sacensībām Erzbergā, tāpēc zvanīju un teicu, ka es arī vēlos braukt. Visu sarunājām un kopā ar viņiem devos uz Erzbergu. Liels prieks, ka viņi man deva padomus, kopā skatījāmies un analizējām savus video, kur un kā labāk braukt. Biju patīkami pārsteigts, ka ir profesionāli džeki, kas ir atvērti dot padomus iesācējam. Mums ir izveidojusies “forša” Baltijas komanda. Šādā sastāvā arī bijām “Sea To Sky”. Visi kopā, draudzīgi braucām,” stāsta Kalvis.

KĀPĒC HARD ENDURO?

“Pēc izglītības esmu inžinieris, strādāju IT jomā, mana ikdienas nodarbošanās no brīvā laika pavadīšanas krasi atšķiras. Lielākoties tie, kuri brauc motokrosā vai enduro, tiem džekiem ir vai nu autoserviss, motoserviss, tādi, kas dara fizisku darbu, tad viņi attiecīgi izlādējās, braucot sacensībās,” atklāj Kalvis. Viņam ekstrēmajā enduro patīk tas, ka tajā nav liels ātrums. “Mani nesaista liels ātrums, bet gan patīk tehniski sarežģītas lietas, kuras var atstrādāt mājās triāla trasē un man ļoti patīk braukt un domāt. Ekstrēmajā enduro ir jābūt labi sagatavotam, jāprot braukt elementus, pats svarīgākais - jāredz līnijas, svarīgi ir neapstāties un neizstāties tikai tāpēc, ka ir liels nogurums. Lielākais ieguvums ir tas, ka vari sev „pārkāpt”, piespiest sevi turpināt un izdarīt vairāk, kā fiziski spēj. Tā ir cīņa ar sevi līdz galam, tāpēc hard enduro. Tas nav motokross, kurā ir liels ātrums, augsti un bīstami lēcieni, te ātrums ir neliels, tas ir gan fizisks, gan intelektuāls pasākums. Galvas spēle trases garumā. Visu laiku ir jādomā, jārisina problēmas, tas arī ir iemesls, kāpēc arī veiksmīgi darbojos savā IT jomā. Es neesmu piesiets vienai šaurai jomai, pārvaldu vairākas jomas - IT vertikāles. Ir jāspēj rast risinājums, lai finālā izdodas tehniski korekts rezultāts,” secina Kalvis.

Viņš Latvijā ir vienīgais, kurš ir braucis tik daudzos hard enduro posmos. “2018. gadā Portugālē startēju “Red Bull” hard enduro čempionātā un “XL Lagares”. Braucu turp viens. Gribēju legāli braukt pilsētā pa trepēm un piekrasti. Tur sacensības notiek reiz gadā. Biju pieteicies Hobiju klasē, bet šīs klases braucējus neļāva braukt pa tām trepēm, tad es teicu, ka esmu šurp mērojis 4000 km, un ka vēlos braukt pa tām trepēm. Labi, bet tad jābrauc Ekspertu klasē. Nākamajās dienās trase būs grūtākas. Okey, piekritu. Man veicās labi. Nepaliku pēdējais, bet pa trepēm braucu! Sacensības ilga trīs dienas, pirmajā dienā prologs, otrajā dienā super enduro sacensības pa ļoti sarežģītu trasi, visu vēl vairāk sarežģija tas, ka lija lietus. Trešajā dienā bija jābrauc ierobežotas 6 stundas. Pro brauca 3 apļus, Ekspertiem bija jāveic divi apļi un Hobijiem viens aplis. Es veiksmīgi iekļāvos laikā. Bija nepiemērota riepu izvēle, nepiemēroti amortizatori, viss tehniskajā ziņā bija slikti, taču savu medaļu par dalību es saņēmu,” priecīgs ir Kalvis.

Līdz 2019. gadam, Kalvja mīļākās sacensības bija vissmagākās un grūtākās - “Red Bull Romaniacs”, bet tad pirmo reizi ar igauņu draugiem no “RedMoto” un “KTM Estonia Racing” kluba ar Renē Jerbahu un no Lietuvas - Mykolas Paulavicius viņš aizbrauca uz “Sea To Sky”. No tā laika, Kalvis šīs sacensības ir iecienījis, un arī šogad ar savu Baltijas komandu tajās startēja un guva lielisku rezultātu.

NO JŪRAS LĪDZ KALNIEM JEB “SEA TO SKY”

Šogad no 23. līdz 26. oktobrim Turcijā norisinājās “Sea To Sky”, kurā Kalvis veiksmīgi startēja un guva labus panākumus. Sacensības notiek četras dienas. Pirmajā dienā sacensības notiek pludmalē pa smiltīm. Trasē ir iekļauti dažādi elementi - baļķi, akmeņi. Parasti prologi notiek uz asfalta, kur ir laba saķere riepām, bet šeit tas viss notika pludmalē. Ir divi kvalifikācijas braucieni, labākais kvalifikācijas brauciens tiek ieskaitīts finālā un tad skatās, kurā grupā sportists ir ticis. Sacensībās startēja 350 dalībnieki no visas Pasaules.
“Man paveicās, jo es stratēģiski pareizi visu izdarīju. Es nebraucu testa brīvos treniņus, lai lieki netērētu spēku. Nobraucu divus kvalifikācijas iebraucienus. Pirmajā bija ļoti daudz braucēju trasē, apļa laiks bija 4 minūtes un pāris sekundes. Trasē mani patraucēja, bet tāds ir šis sporta veids. Nogaidīju līdz kvalifikācijas beigām, piezvanīju draudzenei, kura bija trasē, jo starta zona ir citur. Viņa man paziņoja, ka akmeņu sektors ir brīvs, baļķi brīvi un varu braukt, tādejādi izbraucu netraucēts. Mans laiks bija 3 minūtes 12 sekundes. Tas man nodrošināja pasaules kvalifikācijā 43. vietu. Tieši aiz igauņu sportista Āres Pēra. Viņam izdevās nobraukt par 6 sekundēm ātrāk. Tad ir trīs fināla braucieni no 100. - 150. vietai no 50. - 100. un no 1. - 50., kurā arī es startēju kopā ar pasaules spēcīgākajiem hard enduro braucējiem - Wade Young, Mario Roman, Paulu Boltonu un daudziem citiem pasaules top hard enduro braucējiem. Zināju, ka man pietiks spēka vienam vai pusotram aplim. Pēc pirmā apļa rokas piedzītas, tik ātri vairs pabraukt nevarēju, bet man labi veicās. Tikai spēka pietrūka. Kopējais vidējais laiks bija 25 minūtes. Lielajā finālā paliku 48. vieta. Šī 48. vieta nākamajā dienā tiek skaitīta, kā starta laiks. Tas ir ļoti svarīgi, jo ātrāks starta laiks, jo labāk, jo tad trasē nav sastrēgumu. Kopējais laiks katru dienu ir ierobežots. Pirmās divas dienas ir četras stundas, es pirmajā dienā finišēju 3 h laikā, otrā dienā arī 3 h,” stāsta Kalvis.

Otrā diena no pludmales uz mežu, kas ir augstāk. Trešā diena no tā augstākā punkta vēl augstāk kalnā, ko sauc par “Sky Race”, un noslēguma dienā ir kopējais starts, kas ir sadalīts pa rindām. “Startējam no tās pašas pludmales, kur braucām pirmajā dienā un mēģinām sasniegt Kali virsotni, kas ir 2650 m virs jūras līmeņa. Sākumā trase ir vieglāka, ar katru nākamo sasniegto kontrolpunktu tā paliek arvien grūtāka. Pēdējā dienā, pie pēdējā kontrolpunkta, kur sniedz bronzas medaļu, ja esi sasniedzis bronzas finišu. Man bija piedzītas rokas, spēka nebija, biju nobraucis apmēram divas stundas. Tad saņēmos, aizcīnījos līdz pat sestajam kontrolpunktam. Kopā ir 10 kontrolpunkti. To sasniedza tikai 43 braucēji, kuri sasniedza zelta ieskaiti, kas iebrauc laikā. Es aizcīnījos līdz 8. kontrolpunktam, tas bija sudraba finišs. Līdz ar to, tas bija divas reizes grūtāks nekā 2019. gadā. Kopvērtējumā no tiem, kuri sasniedza sudraba finišu, 102., absolūtajā vērtējumā - 143. Man tā bija lielā uzvaru, jo cīņā ar sevi tiku līdz pat 8. kontrolpunktam,” tā par labi aizvadīto hard enduro stāsta Kalvis Kušķis.

2021. gada Kalvja Kušķa sasniegumi hard enduro:
FIM Hard Enduro World Championship, 2021. gada 10. – 11. jūlijā https://www.redbull.com/int-en/even... 30.vieta https://www.abestone.it/images/resu...
Extreme Charge 2021. gada 23. – 26. augustā https://www.extremecharge.com.ua/en/ 34.vieta (pēdējais laikā Gold ieskaitē ) – https://www.extremecharge.com.ua/en...
Sea To Sky 2021. gada 13.-16. oktobris https://www.seatosky.com.tr , Beach Race kvalifikācijā no 350 ieguva 43. vietu. Finālos 48. vieta, bet visu dienu kopsavilkums: 102. vieta Silver ieskaitē, bet absolūtajā 146. vieta https://www.seatosky.com.tr/Content...

Informāciju sagatavoja:
Luīze Vīksna
LaMSF