Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:129, Did:0, useCase: 3

Holandes GP fiksēts lielākais apdzīšanu skaits F1 vēsturē

Juris Grīns
Juris Grīns

Holandes GP fiksēts lielākais apdzīšanu skaits F1 vēsturē
Foto: Motorsport.com

Lai gan Zandvortas trase zināma ar ne tām labākajām apdzīšanas iespējām, svētdien mainīgos apstākļos notikušajā posmā sasniegts jauns F1 apdzīšanu rekords.

Sacīkstes laikā tika piefiksētas kopumā 186 apdzīšanas. Šī statistika gan nenāk tieši no F1 čempionāta, līdz ar to uzskatāma par neoficiālu. Salīdzinājumam, pērn, kad sacensības notika sausā trasē, Zandvortā tika reģistrētas tikai 23 apdzīšanas.

Lielākajā mērā pie tik daudz apdzīšanām jāpateicas laikapstākļiem un tam, ka F1 piloti sausajā, slapjajā un žūstošajā trasē pielietoja dažādas riepu stratēģijas. Piemēram Serhio Peress, kurš viens no pirmajiem iebrauca boksos pēc vidēji slapjā laika riepām, atkrita uz beigām, bet spēja apdzīt visus pārējos un izvirzījās vadībā.

Līdz tam rekords bija 170 apdzīšanas, kas tika fiksētas 2016. gada Ķīnas GP izcīņā. Toreiz daudzi vadošie braucēji startēja no zemām pozīcijām un sacīkstē veica daudzas apdzīšanas.

Šajā statistikā netiek ņemtas vērā apdzīšanas, kas veiktas pirmā apļa laikā, pozīciju maiņas uz pitstopu rēķina, kā arī par apli atpalikušo braucēju apsteigšanas.

Makss Verstapens Holandē izcīnīja jau devīto uzvaru pēc kārtas, atkārtojot F1 rekordu, kas pirms tam piederēja Sebastianam Fetelam. Savukārt Fernando Alonso sasniedza rekordu, kas līdz šim piederēja Mihaelam Šūmaheram. Spāņu F1 veterāns izcīnīja otro vietu. Tādā veidā tika fiksēts čempionāta vēsturē ilgākais periods starp braucēja pirmo un pēdējo pjedestālu - 7399 dienas. Pirmo reizi karjerā Alonso pjedestālu iekaroja 2003. gadā Malaizijā.

Izmantotie resursi:
Sākumlapa : F1LV Blogs