"Alfa Romeo": no F1 tituliem ar pirmskara mašīnām līdz katastrofāliem motoriem

Panākumi un vāciešu "uzbrukums"

Vēl pirms Otrā Pasaules kara Eiropā populārajās Grand Prix sacīkstēs, kas lielā mērā uzskatāmas par "Formula 1" priekštecēm, "Alfa Romeo" bija vienas no vadošajām mašīnām. Tikai pēc tam, kad Ādolfs Hitlers sāka piešķirt milzīgas dotācijas "Mercedes" un "Auto Union" rūpnīcām, vācieši sāka dominēt sacīkšu trasēs - līdz 1934. gadam "Alfa Romeo" piloti regulāri tika pie lauru lapu vainaga un uzvarētāju kausa. No trīsdesmito gadu vidus līdz kara sākumam ar "Alfa Romeo" spēkratiem startēja Enco Ferrāri izveidotā "Scuderia Ferrari" komanda, taču uzvaras tika izcīnītas reti un šie spēkrati, salīdzinot ar "Sudraba bultām", izskatījās tehnoloģiski novecojuši. 1938. gadā tika radīts "Alfa Romeo 158" modelis, taču arī tas pret "Mercedes" un "Auto Union" formulām izskatījās salīdzinoši vājš. Turpretī pēc kara, starp 1946. un 1949. gadu, šis auto atnesa uzvaras gandrīz visās Grand Prix sacīkstēs, kur tika pieteikts - vāciešiem tolaik autosports vairs nebija prātā, jo bija jācīnās ar kara radītajām sekām.

Viens no "Alfa Romeo" veiksmīgākajiem pirmskara modeļiem "P3"

Divi F1 tituli ar pirmskara mašīnām

1950. gadā notika pirmais pasaules čempionāts "Formulā 1", un tajā uzvarēja itāļu autosportists Nino Farina, kurš startēja ar to pašu "Alfa Romeo 158" automašīnu rūpnīcas komandas sastāvā. Pirmajos čempionāta gados faktiski visi izmantoja tehnoloģijas, kas radītas vēl trīsdesmitajos gados, jo Eiropa aizvien turpināja atkopties no lielās kara traģēdijas. Arī "Alfa Romeo" komanda startēja ar niecīgu budžetu un vecu tehniku. Farina togad uzvarēja trīs sacīkstēs un kļuva par pirmo F1 čempionu. Trīs sacīkstēs triumfēja arī Huans Manuels Fanhio, kļūstot par vicečempionu, un arī trešo vietu kopvērtējumā ieguva braucējs no "Alfa Romeo" rūpnīcas komandas - Luidži Fadžioli.

Uz 1951. gadu minētais sacīkšu auto tika uzlabots un pārsaukts par "159". Salīdzinot ar citiem F1 spēkratiem, tam bija milzīga motora jauda, sasniedzot 420 zirgspēkus, tomēr tajā pašā laikā tas tērēja milzum daudz degvielas - no 125 līdz 175 litriem benzīna uz 100 km. Farina šoreiz uzvarēja tikai reizi un palika ceturtais, kamēr pirmo no savā karjerā iegūtajiem pieciem tituliem izcīnīja leģendārais argentīnietis Fanhio, kura sasniegumus vien šī gadsimta sākumā pārspēja Mihaels Šūmahers. Fanhio uzvarēja trīs sacīkstēs no togad jau astoņām notikušajām, bet pārējās vietas pirmajā trijniekā jau pienācās "Ferrari" braucējiem Alberto Askari un Hosē Froilanam Gonsalesam.

Tolaik "Alfa Romeo" auto rūpnīca piederēja Itālijas valstij. Abus titulus ne pārāk labi nodrošinātā "Alfa Romeo" bija ieguvusi izmantojot vien deviņus dzinēja blokus un, pieaugot konkurencei no citām komandām, sevišķi bijušajiem sadarbības partneriem "Ferrari", bija nepieciešams lielāks finansējums un jaunas tehnoloģijas. Tomēr laiki aizvien nebija viegli un valdība atteicās piešķirt naudu jauna sacīkšu auto izstrādei, ar ko F1 komandas inženieri gribēja aizstāt 13 gadus veco modeli. Galu galā tika izlemts, ka komandai sava pastāvēšana jābeidz.

1950. gadā "Alfa Romeo" pilots Nino Farina kļuva par pirmo F1 čempionu

Līgums ar "Brabham" atnes divas uzvaras

Sešdesmitajos gados "Alfa Romeo" vārds atgriezās "Formulā 1", kad vairākas mazās komandas savas formulas ("LDS", "Cooper", "De Tomaso") aprīkoja ar šīs markas četrcilintru dzinējiem. Desmitgades beigās "Alfa Romeo" izgatavoja un attīstīja jaunu V8 motoru, uz divām sezonām atgriežoties čempionātā oficiāla dzinēju piegādātāja statusā - 1970. gadā ar to startēja "McLaren" trešais pilots Andreā de Adamičs, bet 1971. gadā šis pats braucējs to izmantoja nu jau "March" formulā. Viņam bieži neizdevās pārvarēt kvalifikācijas barjeru un sacīkstēs, kurās tomēr varēja startēt, šis motors izrādījās konkurēt nespējīgs. 1976. gadā Bernijs Eklstouns noslēdza līgumu ar "Alfa Romeo" par jaunā V12 dzinēja piegādi viņa vadītajai "Brabham" komandai. Lai gan patērēja vairāk ūdens un eļļas, tas tomēr bija krietni jaudīgāks par "Cosworth" agregātu, ko komanda izmantoja pirms tam. 1978. gadā "Alfa Romeo" pat palīdzēja "Brabham" uzvarēt divos posmos, bet vēl pēc gada sadarbība beidzās.

1978. gadā "Brabham-Alfa Romeo" formulas uzvarēja divos posmos

Atgriešanās rūpnīcas komandas statusā

1977. gadā "Alfa Romeo" deva atļauju savai sacīkšu nodaļai "Autodelta", kas jau pirms tam nodarbojās ar šīs markas spēkratu izgatavošanu autošosejas izturības sacīkstēm, uz savu atbildību konstruēt "Formula 1" automobili. "Alfa Romeo 177" formula pirmo reizi uz starta izgāja 1979. gada Beļģijas Grand Prix, iezīmējot kompānijas atgriešanos rūpnīcas komandas statusā pēc piecdesmito gadu sākumā gūtajiem panākumiem. Tobrīd sadarbība ar "Brabham" jau bija beigusies.

Savas otrās pastāvēšanas laikā "Alfa Romeo" rūpnīcas komanda lielus panākumus tā arī neguva. Kā nozīmīgākos var minēt divas pole position, vienu ātrāko apli, trīs trešās vietas, divas otrās vietas un Bruno Džakomelli spēju atrasties vadībā lielāko daļu no 1980. gada ASV Rietumu Grand Prix izcīņas sacīkstēm, pirms tika piedzīvota izstāšanās elektrisku problēmu dēļ. 1983. gada sezona bija veiksmīgākā, kad, lielā mērā pateicoties Andreā de Čezarisa divām otrajām vietām, komanda ierindojās sestajā vietā Konstruktoru kausā. Tāpat "Alfa Romeo" skāra traģēdija, kad 1980. gadā testu laikā pirms posma Hokenheimringā nositās tās pilots Patriks Depaljē. Savukārt 1985. gada modelis bija tik slikts, ka sezonas vidū tika nolemts izmantot iepriekšējās sezonas mašīnu. Pēc pēdējā posma "Alfa Romeo" savu rūpnīcas komandu atkal slēdza.

Veiksmīgāko sezonu pēc atgriešanās "Alfa Romeo" komanda piedzīvoja 1983. gadā

Labus motorus neizdodas radīt

Astoņdesmitajos gados piecas sezonas ar "alfām" tika apgādāti vēl arī mazās "Osella" vienības spēkrati, bet jau 1985. gadā, gaidot turbo motoru ēras beigas, rūpnīca sāka konstruēt V10 dzinēju, ko var uzskatīt arī par pirmo šāda tipa moderno laiku jaudas agregātu. Vēl spēkā esot turbo motoru noteikumiem, uz 1987. gadu "Alfa Romeo" jau bija panākusi vienošanos par motoru piegādi "Ligier" vienībai. 850 zirgspēkus jaudīgais dzinējs tika testēts, tomēr, kad "Alfa Romeo" rūpnīca nonāca "Fiat" īpašumā (kam jau tolaik piederēja arī "Ferrari"), šo līgumu anulēja - galvenokārt tāpēc, ka testos par motoru atkal bija negatīvas atsauksmes. Ņemot vērā, ka šāda veida atsauksmes izskanēja arī publiskajā telpā, 1988. gadā "Alfa Romeo" atteicās no sava vārda izmantošanas saistībā ar motoru piegādi. "Osella" vienībai piegādātie motori līdz ar to tika pārsaukti šīs pašas komandas vārdā, taču gada beigās beidzās jebkāda "Alfa Romeo" saistība ar "Formulu 1".

Astoņdesmitajos gados ar "Alfa Romeo" motoriem startēja mazā "Osella" komanda

"Alfa Romeo" rūpnīcas komandas F1 statistika