Lijcs: "Cilvēki smej, ka esmu tāds kā F4 sudraba kardināls. Šosezon tas jāmaina"
Latvijas ātrumlaivu braucējs Ņikita Lijcs pirms nedēļas izziņoja savu sākto sadarbību ar šī sporta veida leģendu Maiklu Dženkinsu, veidojot jaunu rūpnīcas komandu un piesakot ambīcijas uz augstākiem mērķiem ātrumlaivu sacensībās. Intervijā portālam Sportacentrs.com Lijcs paskaidroja, ka mērķis ir nonākt "Formula 1" sacensību klasē, bet šosezon viņš vēl centīsies piepildīt "Formula 4" klasē nepiepildīto, proti, beidzot kļūt par šī seriāla čempionu. "Cilvēki jau smejas, ka Ņikita tāds kā F4 sudraba kardināls," sacīja Lijcs.
"Šobrīd ir tāda situācija, ka ir apvienojušās trīs dažādas puses – es un mana komanda, laivu būvētāji un inženieris, kurš pārstāv "Mercury" dzinēju rūpnīcu," par savu nonākšanu jaunizveidotajā komandā stāsta Ņikita Lijcs. "Šiem cilvēkiem ir milzīga pieredze, un Maikls Dženkinss jau ilgi strādājis šajā sportā pašā augstākajā līmenī, tāpēc esam priecīgi, ka tagad šāda iespēja radusies arī mums."
"Ātrumlaivu sportā esmu jau 12 gadus, un "Formula 4" un "Formula 2" sacensībās braucu jau vairākus gadus, darot to ar Ungārijā ražotām laivām. Tagad mūs pamanīja arī cilvēki no "Formula 1", acīmredzot novērtēja mūsu darbu. Saņēmām piedāvājumu kopā ar Dženkinsu veidot komandu, un tā arī nonācām pie šī jaunā izaicinājuma. Ko tas mums dos? Tas nozīmē, ka mūsu jaunajiem partneriem ir Ungārijā rūpnīca, kurā viņi ražo laivas pēc pasūtījumu, un tas mums dos daudz labākas iespējas sacensībās. Dženkinsa pieredze ir milzīga, kas arī palīdzēs mums attīstīt savu laivu un parādīt labākus rezultātus."
"Šobrīd es esmu pieckārtējs pasaules vicečempions "Formula 4" klasē," par nākotnes mērķiem skaidroja Lijcs. "Vairākas sezonas esam bijuši starp favorītiem, esam uzvarējuši posmos un cīnījušies par uzvarām, taču šosezon ir konkrēts mērķis – beidzot kļūt par čempionu šajā čempionātā, bet pēc tam pilnībā pāriet uz F2, kur jau arī esam debitējuši un parādījuši sevi."
Foto no sportista Facebook lapas
"Trīs reizes biju ļoti tuvu čempiona titulam," sacīja Lijcs. "Taču vai nu neveiksme, vai tehniska ķibele, vai manis paša kļūda, un tituls palika nesasniegts. Bet esam pierādījuši vairākas reizes, ka varam uzvarēt katrā posmā. Arī iepriekšējā sezonā, kad bija avārija otrajā posmā, no 20. vietas tiku labāko pieciniekā un turpināju cīnīties ar uzvaru, lai gan principā tas nav iespējams – stundas laikā sagatavot laivu pēc nogrimšanas. Taču komanda, kurā jau tā trūka cilvēku Covid-19 situācijas dēļ, paveica neiespējamo."
Šosezon Lijca mērķis ir koncentrēties čempionu titula izcīnīšanai F4 klasē un, ja iespējas ļaus, dažus posmus aizvadīt arī F2 klasē. Pirmais PČ posms F4 klasē ieplānots jūnijā Itālijā, kam sekos arī posmi Zviedrijā un Vācijā. "Čempiona tituls F4 klasē – tas ir mana ego plāns," smaidīja Lijcs. "Citādi visi te smejas, ka Ņikita ir sudraba kardināls "Formula 4". Zin kā, bija kādreiz ātrumlaivās F1 zelta karalis Gvido Kapelini, bet tagad piesauc sudraba karali F4 klasē (smejas). Taču arī vēl bez galvenā titula iegūšanas ir izdevies iekrāt lielu pieredzi un sakarus, patīkami, ka tiec novērtēts no malas. Un, kā redzams, iegūtie rezultāti nes jaunas investīcijas, tā ka jāturpina tik strādāt."
Ātrumlaivu sportā prestižākās sacensības ir F1 klasē, un Lijcs neslēpa, ka tas ir arī viņa lielais mērķis: "Sapnis par F1 ir. Soli pa solim ejam uz priekšu, rezultāti arī ir redzami, un cerams, ka viss notiks. "Formula 4" sacensībās piedalās arī F1 komandas ar savām laivām, un man arī bija 2013. gadā bija iespēja braukt šādā formātā un tieši kopā komandā ar Dženkinsu, kur arī iepazināmies un kur viņš varēja novērtēt manas spējas, un ne tikai braukšanā, bet arī komunikācijā, attieksmē un darbā. Tad nu vairākus gadus palikām uz sakariem, sazinoties un uzturot kontaktus. Tagad pagājuši septiņi gadi, un pienākusi diena, kad mēs kopīgi veidojam komandu."
"Formula" ātrumlaivu klasē Latviju jau pārstāvējuši vairāki sportisti, un pirms 20 gadiem Viktors Kuņics pat izcīnīja ceturto vietu sezonu kopvērtējumā. Kuņica dzīve gan traģiski aprāvās sacensībās ciestās avārijas rezultātā.
"Jā, pirms 20 gadiem Latvija bija gan savi braucēji, gan sava komanda," pastāstīja Lijcs. "Latvijā pat notika F1 posms, bet savā ziņā arī viss vienkāršāk toreiz notika. Varam runāt par atšķirību sponsoru nostājā toreiz un tagad, taču toreiz visa upes mala bija pilna ar skatītājiem, tur bija milzīgi pūļi. Šobrīd ko tādu grūti atkārtot, bet nu viss pakāpeniski iet uz augšu. Tāpēc domāju arī ne tikai sasniegto rezultātu ziņā, bet arī sporta veida attīstības un popularizēšanas ziņā, cenšamies strādāt pie tā, lai informācija par mums un sacīkstēm sasniegtu plašāku auditoriju."
Foto no sportista Facebook lapas
Lijcs pašreizējo ātrumlaivu sporta reputāciju Latvijas sabiedrībā novērtēja kā labu, sakot, ka ir izveidojusies laba sadarbība ar mediju pārstāvjiem dažādos izdevumos: "Sākumā bija grūti kaut ko iesākt, vajadzēja pašam darīt un uzprasīties, ko varam izdarīt un sarunāt. Šobrīd man ir sava mediju lietu komanda, kas veido video no sacensībām, ziņo par rezultātiem uzreiz pēc finiša, un uzskatu, ka tas mums labi izdodas."
Par ātrumlaivu sporta finansiālo pusi Lijcs izteicās, ka sanāk daudz ieguldīt pašiem: "Sezonas budžetam jābūt iekrātam jau pirms sezonas sākuma. Protams, ir grūti, ilgu laiku braucām par saviem līdzekļiem. Jūrmalas pilsēta atbalsta, mums ir daži savi sponsori. Prēmijas? Tās ir tad, kad kaut ko izdodas paveikt. Ja nav rezultātu, tad nav arī prēmiju. Bet nu "paveicās", ka dažus gadus bijām starp pasaules labākajiem, saņēmām prēmijas arī no Jūrmalas un valsts, tās bija arī prēmijas komandas pārstāvjiem un mehāniķiem. Jā, šīs prēmijas nav tik lielas kā olimpiskajos sporta veidos, taču tik un tā patīkami, ka valsts novērtē. Protams, arī no sacensībām ir kaut kādas prēmijas, noteikumi spiež organizatorus šo to apmaksāt, piemēram, palīdzēt ar ceļa izdevumiem, taču neko no tā par lielu naudu nesaukšu."
Savu ātrumlaivu Lijcs ar smaidu raksturoja drīzāk kā lidmašīnu, kas brauc pa ūdeni: "Tā planē nedaudz virs ūdens, un ir liela māksla šo laivu nokontrolēt. Jo ātrāk tu brauc, jo vairāk laiva paceļas, un ir jāsajūt šī smalkā robeža, cik tālu vari spiest gāzi grīdā. Savukārt sacensībās cīņa ir par sekundes simtdaļām, un konkurence neļauj atslābt."
"Sacensības iespaido vairāki dažādi apstākļi, ar kuriem jārēķinās," turpināja Lijcs. "Dažreiz laika apstākļi pasliktinās, kā rezultātā dažiem pilotiem trasē nedaudz pazūd drosme, kamēr kādam citam bezbailīgajam tas tieši rada priekšrocības. Mūsu sportā netrūkst nianšu un sīkumu. Varbūt kādam liekās, ka kas tad tur, kāp laivā un brauc. Bet nu pamēģiniet kādreiz to darīt cīņā par sekundes simtdaļām! Nav tik vienkārši. Taču ļoti interesanti."