"Zelta mopēdam" - 40!

Bērnu motosporta jeb minimotosporta attīstības gaitā Latvija vienmēr atradusies tā līdergrupas priekšgalā: 1960. gadā Zolitūdes priedēs sarīkots pirmais motovelosipēdu un motorolleru kross, iegūstot sezonas oriģinālāko sacensību titulu, 1964. gadā – pasaulē pirmās nacionālās komandu (krosa un šosejas) meistarsacīkstes par LATVIJAS 50ccm Lielo Balvu Bieriņu un Baldones trasēs; Rīgas 4. vidusskolā kopīgi ar motoklubu „Bieriņi” izveidota pasaulē pirmā bērnu motosporta skola, kuras audzēknis Andris Bērziņš 1967. gadā PSRS izlases sastāvā ar motociklu „Rīga-8U” izcīna Pasaules Motosporta federācijas (FIM) daudzdienu sacensību sudraba medaļu Zakopanes Tatros. Motovelosipēdists–konstruktors Ainārs Karro Apē palīdz izveidoties pasaulē otrajam motokluba tipa bērnudārzam, kura audzēkņu rīcībā nonāk vecumam un augumam atbilstoši minimoto braucamrīki.

Kad pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados visu PSRS robežās ietilpstošo zemeslodes sestdaļu, dienās un naktīs tracinot iedzīvotājus, pārņem pusaudžu „mopēdizācijas” sērga, V.Vīķes–Freibergas vārdiem runājot, to lietderīgā gultnē ievada mūsdienīgā latviskā dzīvesziņa – pēc Bieriņu motosporta skolas ierosmes toreizējā Izglītības ministrija kopīgi ar aizsardzības biedrības (DOSAAF) un Komjaunatnes centrālkomiteju sekretāriem noriskē parakstīt Latvijas bērnu un skolēnu minimotosporta turnīra „Zelta mopēds” nolikumu.

Sacensības no 1971. gada aptver visu Latviju – vai katra skola un lauku saimniecība uzskata par goda lietu atbalstīt savu mopēdistu komandu no rajona čempionāta līdz pat finālam, kura uzvarētājas gaida Rīgas motorūpnīcas dāvātie mopēdi. No neko nezinošiem vecākiem sadarbībā ar motosportistiem veidojas mopēdu dzinēju forsēšanas profesori, pie kuriem mācīties brauc no visām kaimiņrepublikām. Latvijas pusaudžus apskauž aizrobežu kaimiņi, un nu jau Rīgas motoražotāju ar 1976. gadu rīkotās atklātās sacensības rod sekotājus un dalībniekus pat aiz Polārā loka un līdz pat Kamčatkas galvaspilsētai Petropavlovskai, no kurienes uz sacensībām Rīgā mopēdi ceļo atpakaļ jau lidmašīnu bagāžā.

Latviskās jaunatnes motorizācijas tradīcijas savu sportisko zīmogu uzspiež arī pieaugušo gaumei, pretstatā amerikāniskajam, ar bandītismu un narkotikām saistītajam motorizācijas virzienam, kādu gana esam atskatījušies filmās. Šī veselīgā atšķirība saglabājusies arī mūsdienās, pateicoties arī no „Zelta mopēda” nākošajam Latvijas motociklistu kustības prezidentam Aivaram Freimanim.

Jubilejas sacensības Rīgas dome un Latvijas Motosporta federācija uzticējusi sarīkot „Zelta mopēda” šūpulim – motoklubam „Bieriņi” – šo sacensību dzimšanas vietā – Mārupītes parka trasē, kura ar Pārdaugavas izpilddirekcijas (Māris Kalve) un SIA „Dārzi un parki” (Uldis Zommers) gādību jau pērnruden aprīkota ar jauniem tiltiem, caurtekām un sakopta vairāku pavasaru talkās. Jubilejas kross notiks 22. maijā pl.12:00 kā Pārdaugavas dienu iepriekš finišējušo svētku izskaņā, tā apmeklētāju rindās redzēt būs iespēja arī kādreizējo sacensību uzvarētājus un dalībniekus, kuru vidū kā redzamākie ar arī citu veidu aktivitātēm minami Santa Didžus, Normunds Rutulis, Matīss Karro un daudzi citi, bet dalībnieks mūsdienās var būt ikviens –sacensību mūsdienu variantā iekļauti arī tautas šova demokrātiskie elementi un cieņa pret kultūrvēsturisko mantojumu, kurus izmantot nav kavējies pat populārais Radio SWH dīdžejs Ufo un citas sabiedriski aktīvas personas. „Zelta mopēds” pieteikts arī Rīgas–2014 pasākumu programmai apkaimēs.

Informāciju sagatavoja:
Aleksandrs Briedis