Stupelis: "Vilemsens ir stiprs, bet uzvarams!"

- Pagājušajā nedēļā devies uz Beļģiju. Kā esi iejuties- ar dzīvi vari būt apmierināts?
Ceturtdien atlidoju uz Beļģiju un pagaidām esmu tiešām apmierināts. Par dzīvi līdz šim te nevaru sūdzēties. Cilvēki ir jauki, pretimnākoši un mēģina palīdzēt visās nepieciešamajās situācijās. Domāju, ka iedzīvošanās te ir tikai laika jautājums.

- Kāda pēc pagājušās sezonas bija vienošanās ar Kristeru - līdz kuram brīdim jāpieņem lēmums, vai turpināsiet kopā?
Tādas vienošanās nebija - sezonas otrajā pusē viņš teica, ka beigs braukt, bet tad pārdomāja. Tā nu gaidīju atbildi, bet īpaši nenervozēju, jo sapratu, ka tāpat neko tur nevaru mainīt. Lēmums nebija atkarīgs tikai no Kristera, viņš pats gaidīja atbildi no atbalstītājiem. Labprāt gribēju vēl paveikt nepaveikto kopā ar Kristeru, bet dzīve ir dzīve – viss mainās.

- Kad viņš pieņēma galējo lēmumu?
Galīgais lēmums tika pieņemts decembra sākumā.

- Šāds iznākums bija vilšanās, vai tomēr biji rēķinājies, ka visdrīzāk tā arī būs?
Uz brīdi tāds kā neliels tukšums sevī bija, bet, protams, ka ar to rēķinājos - Kristers lēmumu pieņēma pietiekami laicīgi, ar to problēmu nebija. Daudzas lietas pa šiem četriem gadiem jau bija ierastas, bet pārmaiņas arī nav slikta lieta (smejas). Noteikti nesūdzos!

- Arī pats varbūt apsvēri domu mēģināt kaut ko citu, vai tomēr biji pārliecināts, ka paliksi blaķenēs?
Vispirms jau cerēju uz labu piedāvājumu, lai varētu palikt blakusvāģu motokrosā, jo pieredze, braucot kopā ar labākajiem braucējiem pasaulē, tomēr iegūta vērtīga. Šādas tādas idejas galvā bija, kas no tā visa būtu realizēts šobrīd, tas paliks neatbildēts jautājums.

- Varbūt nedaudz konkrētāk…
Mazliet pievērsos dažu motokrosistu fizisko treniņu plānošanai, bet līdz galam nemaz savas idejas nerealizēju. Lielai daļa no tām nepievērsu pietiekami lielu uzmanību. Esmu palīdzējis kantētājam Kasparam Liepiņam, kurš pagājušajā sezonā pasaules čempionāta kopvērtējumā finišēja augstajā ceturtajā vietā, un šobrīd jau ir kļuvis par pasaules līmeņa kantētāju. Šogad fiziski mēģināju sagatavot arī Artūru Līcīti, kurš brauc solo klasē, arī blakusvāģu braucēju Daideru, taču tikai ar Arturu sanāca nostrādāt vismaz par kādiem 80 procentiem. Tāpat sanāca pakonsultēt vēl dažus braucējus. Visu laiku traucēja dažādas blakus lietas. Ceru gan, ka nākotnē tam varēšu pievērsties krietni nopietnāk.

- Ar ko tevi pārliecināja beļģa Pulinksa kandidatūra?
Motokross ir tā lieta, ko es daru un no kā dzīvoju - man galvenais bija mēģināt palikt tajā. Diskutējām ilgi, lai panāktu vienošanos. Arī Kristers nedeva atbildi, lai es varētu simt procentīgi pieņemt lēmumu. Taču piedāvājums šķita pieņemams, un cerēju, ka viņš ar manu līdzdalību spēs pabraukt ātrāk nekā līdz šim. Man tas ir jauns izaicinājums!

- Pagājušo sestdien sacensību režīmā pirmoreiz pamēģinājāt braukt kopā – kādas ir pirmās sajūtas?
Jā, nostartējām Holandes čempionātā Lochemā, un pirmie iespaidi ir labi, kaut gan kopā pabraukuši bijām ļoti maz. Neskatoties uz kļūdām, kopvērtējumā izcīnījām ceturto vietu. Trase bija ļoti smaga – bedraina un pielijusi, jo no rīta vēl lija lietus. Protams, ka vēl daudz jābrauc un jāmācās, ja kopā gribam sasniegt augstas vietas.

- Kāds ir viņa braukšanas stils salīdzinājumā ar Kristeru?
Salīdzināt abus ir praktiski neiespējami. Pulinkss ir krietni agresīvāks, braucot smilšainās trasēs - tas ir diezgan labi. Cietajās gan vēl neesam mēģinājuši, tāpēc par iespaidiem kā būs tur nevaru pateikt. Nedēļas nogalē brauksim uz Itāliju, un tad jau būs lielāka skaidrība, kas un kā.

- Pēc tik daudzām sezonām kopā ar tādiem dūžiem kā Vilemsens un Serģis - nav sajūta, ka viss notiek par lēnu un nenopietnu?
Nenopietni nenotiek, bet daudzas lietās es jūtos pietiekami spēcīgs, lai varētu viņu pamācīt un pakonsultēt. Par ātrumu runājot man - vel grūti spriest, jo kopā pagaidām sanācis pabraukt ļoti maz. Holandes smiltīs maz ko var saprast, pabrauksim kopā vēl kādus mačus, un tad jau varēs spriest ko vairāk.

- Kādus mērķus paši virzāt gaidāmajā pasaules čempionātā?
Nav nolikta konkrēta vieta, kas jāizcīna. Protams, jo labāku vietu iegūsim, jo labāka būs pašsajūta. Kā būs to redzēsim sezonas gaitā.

- Kā ar finansēm - beļģim ir savi sponsori, kas nodrošina visu nepieciešamo?
Viņam ir savi sponsori, bet liels finansiālais ieguldījums nāk no ģimenes uzņēmuma. Protams, daudzas lietas ir jāiegādājas par samaksu, kas visai krasi atšķiras no situācijas, kas bija ar top trīs braucējiem. Bet domāju, ka problēmu ar to nebūs.

- Ar kādu tehniku šosezon brauksiet?
Brauksim ar VMC rāmi un Cābela motoru. Tās pašas firmas mocis ir arī Vilemsenam.

- Vai tehnika reāli konkurē ar pasaules labākajiem, piemēram, to pašu Vilemsenu?
Pagaidām tehnika vel nav tādā līmenī, jo reāli pirmie atbildīgie mači ir nākamnedēļ, bet tad gan visam jābūt kārtībā.

- Kā ziemā izdevies sagatavoties garajai sezonai? Tik daudz posmu čempionāta kalendārā kā šogad nav bijis kopš 2004. gada.
Pagaidām šķiet, ka mājas darbu esmu padarījis labi - ja nu vienīgi nebūtu īsi pirms sezonas izsists no ierindas ar galvas traumu. Bet tagad jau liekas, ka esmu atguvies un gatavs sezonai. Man kā līdzbraucējam jau nav pārāk lielas atšķirības, cik posmu sezonā, jo no "Grand Prix" brīvajās nedēļu nogalēs ir citas sacensības, un vienmēr jābūt gatavam startēt par visiem simts.

- Zināms, ka nopietni aizraujies ar slēpošanu un katru ziemu brauc ar izlases džekiem uz nometni. Šogad bija tāpat?
Jā, slēpot ar distanču slēpēm man ļoti patīk, un arī šogad biju Zviedrijā treniņnometni kopā ar mūsu topa džekiem Jāni Paipalu un Juri Ģērmani. Decembra sākumā vienmēr dodamies savākt kilometrus un uzkrāt bāzi.

- No kāda labi zināma trenera dzirdēts, ka tev būtu potenciāls pacīnīties pat par vietu braucienam uz Vankūveru. Sporta veida maiņu nopietni neesi apsvēris?
Būtu jau forši, ja tas viss būtu tik vienkārši. Kad uzkāp uz slēpēm, tad saproti, kur ir tava īstā vieta... (smejas)

- Vai kādos mačos esi mēģinājis startēt kopā ar izlases puišiem?
Šogad nostartēju, ja nemaldos, kādos astoņos mačos, un dažos gāja tīri labi. Piemēram, mājās slēpojumā "Apkārt Alaukstam” finišēju septītajā vietā. 800 dalībnieku konkurencē tas, manuprāt, ir pietiekami augsts rezultāts. Piedalījos arī vairākos mačos ar mazāku dalībnieku skaitu, un arī tur rezultāti bija samērā labi. Protams, ka uz slēpošanu uzsvaru nelieku, jo vairums mačos sanāca skriet pēc lielam slodzēm treniņos. Slēpotāji tajā brīdī ir top kondīcijā, bet es… Neskatoties ne uz ko no labākajiem tomēr atpalieku diezgan. Turklāt slēpošanai esmu mazliet par smagu.

- Skaidrs, ka karjeras posmam kopā ar Kristeru pielikts punkts. Gadu no gada tika gaidīts čempiona tituls, bet tā arī neizdevās... Kā pašam šķiet, kur bija vaina?
Domāju, ka pietrūka veiksmes, jo 2005. un 2008. gadu sezonās bijām diezgan ātri, bet pārāk bieži mūs pievīla tehnika.

- Kāda prognozes par šo sezonu? Vilemsenu arī šogad neviens nevinnēs?
Vilemsena jaunais līdzbraucējs ir fiziski stiprs un tehniski labs, tādēļ domāju, ka cīnīties ar viņu pārējiem būs pagrūti. Domāju, paši braucēji netic tam, ka tas ir iespējams, un uzskata, ka pirmā vieta jau aizņemta. Taču arī par Serģi un Rasmani savulaik smīnēja. Gāja gadi, džeki smagi strādāja, un uzvarēja piecus titulus! Līdzīgi ar mani - no 27. vietas uz 1. vietu. Galvenais ir ticēt un darīt. Protams, vajag arī veiksmi un neatlaidību, jo ceļš līdz "augšai” ir ļoti smags.

- Un kurš būs vis tuvāk Vilemesenam šosezon?
Grūti pateikt. Domāju, ka labi šogad būs abi Hendriksi. Arī dažiem citiemir labas iespējas - ja vien mājas darbs būs izdarīts godam.