Vai Latvijas autokrosa čempionātā atgriezīsies laika kontroles sistēma?

Laika kontroles, jeb hronometrāžas tēma ir aktuāla jau vairākus gadus, kopš Latvijas čempionāts pārgāja uz starta vietu izlozes sistēmu, kas ienesa nejaušības elementu gan starta pozīciju noteikšanā, gan, attiecīgi, arī braucienu norisē.

Laika kontrole ir bijusi vēsturisks autokrosa sacensību elements faktiski vēl kopš padomju laikiem. Galvenokārt šī hronometrāža kalpoja kā starta pozīciju noteicējs pirmajam braucienam ar kopēju startu. Respektīvi, pēc brīvo treniņu sesijas notika līdzīga trīs (+/-) apļu sesija, kurā tika vērtēts katra braucēja labākais viena apļa laiks. Šie rezultāti, attiecīgi, izveidoja kvalifikācijas braucienu grupas un pirmā brauciena starta vietas. Braukšanas sistēmām variējot hronometrāža dažbrīd tika izmantota arī kvalifikācijas rezultātu salīdzināšanā.

Laika kontrole no sacīkstēm pirms dažiem gadiem pazuda, zināmā mērā, piespiedu kārtā. Tobrīd sakrita divi nesavienojami elementi: mazs dalībnieku skaits un lielas šīs sistēmas nomāšanas izmaksas, kas pamatā gūlās uz sacensību rīkotāju pleciem, savā ziņā ietekmēja arī braucēju budžetu ar transponderu īri vai pirkšanu. Tātad sistēma laba un spēku samērus uzrādoša, taču dārga.

Šobrīd tēma atkal ir atgriezusies kuluāru dienaskārtībā, jo dalībnieku skaits ir ievērojami lielāks nekā pirms iepriekšējās lemšanas par šo tēmu.

Šajā kontekstā ļoti interesants kļūst jautājums – bet kā ir labāk? Ir sportisti, kuri pilnībā iestājas par laika kontroles atjaunošanu, ir braucēji, kuri absolūti izbauda šā brīža izlozes sistēmu. Šis jautājums izskanējis arī Autocross.lv virzienā, taču atbilde būs gauži neinteresanta – nezinām! Kā ir labāk? Abām sistēmām ir gan plusi, gan mīnusi, sevišķi, ja ņem vērā ne tikai sportistu viedokli un intereses, bet arī skatītāju vēlmes, kuru apmierināšana, savukārt, ir arī rīkotāju interesēs.

Un šajā gadījumā Autocross.lv kā medijam nav jānorobežojas no Krosa komisijas vai AX Latvia viedokļa, jo arī šajos virzienos, šķiet, nav viennozīmīgas nostāšanās vienā vai otrā pusē. Tātad lielā mērā sportisti var izrādīties tie, kuri nosaka, kādi būs noteikumi šā gada čempionātā (pēdējais vārds gan jebkurā gadījumā paliek komisijai kā nolikumu izstrādātājai).

Vēl jāatzīmē, ka laika kontroles atjaunošana obligāti nenozīmē atgriešanos pie visa posma norises kā iepriekš hronometrāžas laikos – arī ar kontrolsesiju tālākie braucieni var tikt izspēlēti dažādos veidos (nav mājiens, drīzāk minējums un iespējamība).

Tad kā ir labāk?
Posma norise ar laika kontroli/hronometrāžu
Plusi:
Galvenais pluss un pāri visam – hronometrāžas sesija uzrāda precīzu spēku samēru viena apļa sniegumā. Attiecīgi, tas, kurš laika kontrolē ir visātrākais, pelnīti saņem savu labāko starta vietu pirmajā kvalifikācijā. Ja šis braucējs ir ātrs arī cīņas turpinājumā, viņa ceļš pēc uzvaras ir objektīvs un zināmā mērā arī vienkāršāks. Pazūd nepieciešamība lauzties cauri lēnāku konkurentu pulkam, tiek saudzēta tehnika, netiek zaudēti kvalifikācijas punkti. Sportā ir mazāk nejaušības faktora.

Mīnusi:
Tas, kas ir pluss no vadošo sportistu perspektīvas, ir mīnuss izrādes ziņā. Līderis “ir vēl vairāk” līderis posmu no posma, kas atsevišķās klasēs cīņu var padarīt neinteresantu. Ja klasē ir pārdesmit dalībnieku, kā 2000 Super, tad līdera paklupšana un kļūdas sekas intrigu atjauno. Taču, ja 1600 vai citās mazskaitlīgajās klasēs līderis reizi nokļūdās, viņa izglābšanās uz kopējā posma norises rezultātu fona ir matemātiski vieglāka. Attiecīgi, intriga pazūd ne tikai konkrētajā posmā, bet saudzē ātrāko braucēju arī sezonas kontekstā. Tas ir godīgi un pareizi! Taču no šova un intrigas viedokļa garlaicīgāk. Un nav tā, ka ar šo šova pusi nebūtu jārēķinās – skatītāju sports!

Posma norise bez laika kontroles/hronometrāžas, ar starta vietu izlozi
Plusi:
Vienā vārdā – šovs! Neprognozējamāka izrāde, kas ir lielisks skaitītāju vilinātājs gan klātienes posmiem, gan sezonai kopumā. Un, kā minēts, tas nav mazsvarīgs elements kopējā sporta intrigā, paceļoties pāri katra sportista personīgajām vēlmēm.

Atgādinām, ka šo intrigu rada sistēma, ka katram dalībniekam dienas gaitā ir jāstartē no katras starta rindas – gan no pirmās, gan arī no pēdējās. Un neizbēgami jebkuram favorītam ir jāstājas uz starta neizdevīgā pozīcijā un brauciena laikā jāapdzen pēc iespējas vairāk konkurentu. Skaidrs, ka šāds scenārijs atdzīvina pat klases, kurās ir maz dalībnieku un spēku samēri faktiski ir zināmi jau pirms posma.

Un jā, sistēma ir nedaudz neganta un nodevīga, jo prakse rāda, ka par čempionu vienalga lielākoties kļūst tas braucējs, kurš pirms sezonas tiek uzskatīts par favorītu. Respektīvi, uzvarētājs tas pats, tikai dramatiskākā cīņā.

Mīnusi:
Un jā, arī jau apskatīts elements – šovs un intriga, ja to rada nevis līdzīgi spēku samēri, bet gan sacensību norises noteikumi, var tikt uzskatīta par mākslīgu. Neteiksim, ka negodīgu, jo nosacījumi un iespēja ir visiem vienādas. Tomēr loterijas elements var likt kādam braucējam visu dienu startēt no šķietami neizdevīgām starta vietām, pat pirmās rindas ietvaros. Izloze ir izloze, un kādam tajā var ļoti paveikties, kādam ļoti nepaveikties. Tas noteikti der Folkreisam kā tautas sportam, kas ir izklaide, treniņš, mācības un tikai tad “galaktikas čempionāts”. Taču Latvijas čempionāts ir sporta nacionālā līmeņa sacensības, kur, šķietami, Veiksmes kundzei vajadzētu pēc iespējas mazākai teikšanai.

Taču šis ir diskutējami, cik sterilam ir jābūt sportam uzvarētāja noskaidrošanā. Un vai vispār ir tāds sporta veids, kurā kaut ko nenosaka kādi ārēji apstākļi. Bobslejā, kur tehnika brauc lejā pa vienai, var snigt, var kust, var salt, un grozi starta sarakstu kā gribi, līderis var uzķerties uz laika apstākļiem. Pat spēļu sportos var gadīties visādi – kalendārā var iekrist divas spēles divās dienās bez atpūtas pret spēcīgiem pretiniekiem, un komandai ir visas tiesības piesaukt “neveiksmīgi” saliktu spēļu grafiku… Un tā varētu turpināt vēl.

Ja vēl par “bezkontroles” mīnusiem – jā, ir arguments par sasistajām mašīnām un iesprūšanu aiz lēnākiem braucējiem, taču šo gan gribētos lielā mērā norakstīt uz cīņas prasmēm, Džokera apļa izmantošanas viltībām. Respektīvi – meistarību. Bet jā, no sportista viedokļa mīnuss, jo visu dienu no pirmās rindas būtu labāk, tīrāk, vienkāršāk.

Rezumējot – Autocross.lv izbaudīs jebkuru iznākumu šajā lēmumā, jo, kā redzams, ir gan plusi, gan mīnusi abās frontēs. Taču te būtu vieta vienam sen gribētam darījumam: ja ir līderis, kurš visus sakauj neaizskarts 15-25 dalībnieku cīņā, tad kopīgi pasludinām viņu par varoni. Taču, ja sportists bez pretestības visus sakauj 5-7 dalībnieku cīņā, tad novērtējam šo uzvaru kā zemāka līmeņa panākumu. Autocross.lv gan allaž ir aizstāvējis mazskaitlīgās klases ar argumentu, ka tie pieci nav vainīgi, ka pārējie 20 neatbrauca. Taču varbūt tā nav pareizā stratēģija un saucam lietas īstajos vārdos?

Izmantotie resursi:
Autocross.lv