Ābols: "Jau pēc bronzas mača runājām, ka nekādas medaļu formulas mums nav"

"Viss, kā iepriekš pietrūka, šoreiz salikās pa plauktiņiem," par Latvijas izlases 2023. gada panākumu atslēgu sacīja Artis Ābols. "Kad Hārtlijs atnāca un sāka runāt par medaļām, man arī daudzi vaicāja, sak, vai tas vispār ir iespējams? Nu, šeit vietā banālais izteiciens, ka, ja visi puzles gabaliņi (kuru mums droši vien ir vairāk nekā citiem) sakrīt un ja praktiski visi līderi atbrauc... jā, šoreiz nebija mūsu trīs NHL spēlētāju, bet redzējām, cik svarīgi bija beigās atbraukušie Artūrs Šilovs un Kristiāns Rubīns."

"Taču medaļu formulas man nav. Jau pēc bronzas mača runājām, ka pienāks nākamais gads un nebūs tā, ka mums ir īstā formula atrasta un vajadzēs tikai tagad atkārtot," atzīmēja Ābols, kurš Latvijas izlases treneru kolektīvā bijis septiņos pasaules čempionātos. "Bet varbūt izskaidrojums ir arī tāds, ka šogad Latvijai to (medaļu) vajadzēja visvairāk, un to domāju ne tikai par hokeju, bet vispār notiekošo pasaulē un karu Ukrainā, kā arī mūsu sabiedrība bijusi polarizēta jau kopš 91. gada. Šobrīd ir tā, ka nav tikai melns un balts, un prieks, ka tas, ko čaļi izdarīja laukumā, bija tāds kā vienojošs spēks, vismaz uz to brīdi un gribētos, lai arī uz ilgāku laiku. Kā redzējām, izlasi atbalstīja visos Latvijas reģionos, gan Kurzemē, gan Vidzemē, gan Zemgalē, gan Latgalē."

"Tagad jau ar pirkstu vienā konkrētā iemeslā neiebakstīsi, viss kopā noveda pie rezultāta. Visi, kas bija iesaistīti, arī izdarīja kaut ko pozitīvu mērķa sasniegšanai. Nevar teikt, ka tas bija tikai labas fiziskās sagatavotības dēļ vai kaut kādas megataktikas, ar kuru visus apmānījām, dēļ. Katrs izlases komponents nāca par labu, vismaz - kā minimums -nebija traucēklis," izlases sabalansētību atzīmēja Ābols.

"Atminos, ka aizvadījām pēdējās pārbaudes spēles pret Šveici un Dāniju, un jau tur izlasē bija laba gaisotne. Es uz to visu skatījos ar klusu optimismu. Jā, pirmie četri periodi šajā čempionātā bija tādi, ka pēc tiem gan jau visiem tas optimisms izgaisa, bet... te nu mēs esam," sacīja treneris, kurš pirms deviņām dienām kopā ar izlasi tika apbalvots ar PČ bronzas medaļām.

Situācija pēc gada, kad izlase ģērbtuvēs sasēdīsies blakus un vajadzēs nospraust mērķus PČ - vai treneris ir paspējis iedomāties par nākotnes ambīcijām? "Jā. Zini, ir tā, ka mūsu ir tik daudz, cik mūsu ir, un arī nākamgad mums vajadzēs, lai izlasē ir praktiski visi. Mums tāpat vajadzēs, lai visiem gribētos atkārtot un uzlabot, nevis domāt, ka ar šo jau laikam pietiks. Jo tādas domas patiešām kādam var būt, sak, jau šī medaļa bija negaidīta un varbūt man pietiek," motivācijas nozīmi uzsvēra treneris.

"Kādam jābūt izlases mērķim nākamgad? Nekas jau būtībā nebūs mainījies, un vieta ceturtdaļfinālā Latvijas izlasei tāpat nebūs garantēta. Gribētos, lai šo bronzas medaļu efekts būtu tāds, ka tagad ceturtdaļfinālā spēlējam katru gadu un tad skatāmies, cik tālu katru reizi izdodas aizspēlēties. Taču realitāte ir tāda, ka mēs 1/4 finālā līdz šim esam bijuši vidēji laikam reizi pieci gados. Ja nākotnē būs tā, ka reizi piecos gados iegūsim medaļas, tad, manuprāt, būs ļoti labi," smējās Ābols.

"Jautājumu par to, vai esmu patiesi aptvēris paveikto, man uzdeva arī iepriekš, un laikam uzdos vēl laiciņu," smaidīja Ābols. "Vienubrīd liekas, ka ir apjausts, bet... Pagājušajā nedēļā noteikti vēl nē - tad vēl bija tā aizbraucu uz mājām, mierīgi pļāvu zāli un tad pēkšņi ieskrēja galvā domā, klau, mēs taču bronzu paņēmām pasaules čempionātā! Domāju, ka tāda īstā sapratne par to, kas ir noticis, nāks tikai ar laiku. Tad arī emocijas pamazām nogulsnēsies, bet šobrīd, kad kāds pavaicā par PČ notikumiem, tāpat gribot negribot sāc par to domāt un tās emocijas tāpat vēl ir ļoti svaigas."