Ankipāns: "Mums ir jāpiedalās vismaz cīņā par bronzu"

Latvijas izlase piektdien pasaules čempionātu atklāja ar 2:0 uzvaru pret Kanādu, bet jau sestdienas vakarā “Arēnā Rīga” nākamā cīņa – pretī stāsies Kazahstāna.

"Man par vakardienas spēli var jautāt kā diviem dažādiem cilvēkiem. Viens ir kā Latvijas iedzīvotājam un patriotam, bet otrs – kā trenerim, kurš hokeju skatās nedaudz citādāk. Protams, esmu lepns, ka Latvija uzvarēja Kanādu, tas ir nereāls notikums. Kas to būtu domājis?” priecīgs ir Ankipāns. “Esam ļoti labā situācijā. Komanda tiek gatavota jau piecus gadus, nevienam spēlētājam nav jāsaka kas, kā un kāpēc – uz laukuma visi zina savu darbu un lomas. Tādā ziņā pret jebkuru pretinieku mums ir lielas priekšrocības."

“Tas, ka pārsteidzām Kanādu, kā trenerim man nav pārsteigums, jo satikties vien lidmašīnā, sākt čempionātu bez nevienas pārbaudes spēles ir grūti jebkura līmeņa hokejistiem. Turklāt jāņem vērā arī aklimatizācija. Tiešām ticēju, ka mūsējie spēs uzvarēt Kanādu ar spēles disciplīnu, un tā arī notika,” norāda Ankipāns.

Piektdienas spēles sākumā Kanādai gan piederēja pārsvars, taču Ankipāns atzīmē, ka šī komanda sevi no ritma izsitusi ar pašu sapelnītiem noraidījumiem.

“Mūsējie izdarīja ļoti labu darbu – pārliecinoši nospēlēja savā laukuma pusē, plāns spēlēt no aizsardzības nostrādāja. Bez šaubām, Matīss Kivlenieks vārtos deva milzīgu pārliecību komandai, ka šajā vakarā uzvarēsim,” pauž Ankipāns, kuram nebūšot pārsteigums, ja kanādieši paliks pat ārpus ceturtdaļfināla. “Latvijas izlase šo maču nospēlēja tuvu perfekti attiecībā pret to, kā spēlē Kanāda. Kanādiešu analītiķus neapmierināja, ka viņu komandai ripas kontrolē bija pilnīgs haoss. Viņi nespēja viens otru atrast, bija viens pret otru ar muguru, slidoja citā virzienā. Mūsējie to visu izmantoja un piespieda kļūdīties. Domāju, pret Kazahstānu jāpieturas pie tās pašas spēles. Labi, vairākumu mēs varētu spēlēt labāk pozicionāli, tas noteikti palīdzēs uzvarēt spēles.”

Tagad jau par treneri strādājošais Ankipāns gan uzsver, ka sestdienas cīņa pret Kazahstānu būs pilnīgi citādāka, jo pretinieki noteikti spēlēšot no otrā numura pozīcijas. “Mūsējiem pašiem būs jāmēģina veidot spēle. Treneri viens otru labi pazīst – Kazahstānu vada Nursultanas “Baris” galvenais treneris Jurijs Mihailis. Viņš zina, kā spēlēt pret Hārtlija vadīto Omskas “Avangard”.”

Ankipāns akcentē, ka Latvijai izlasei liels trumpis pret Kazahstānu ir pati noslēdzošā līnija – kazahiem šajā čempionātā nav vārtsarga, kas būtu vienā līmenī ar Kivlenieku, Jāni Kalniņu vai Ivaru Puennenovu. Viņš uzskata, ka mūsējie tiks galā ar šīs dienas pretinieku.

“Mūsu komanda ir veidota piecus gadus. Pat ja nebūtu pandēmijas un citiem būtu labāki sastāvi, mūsu mērķis šajā pasaules čempionātā tik un tā būtu medaļas. Neko citu neredzu. Priekš kam tad mēs visus šos gadus strādājam?” jautā Ankipāns. “Mūsu izlases trumpis – tā izskatās labāk kā komanda, tā ir iespēlēta. Tas, ka tiksim ceturtdaļfinālā – man vispār par to nav jautājumu. To esmu dzirdējis arī no Boba, Kaspara Daugaviņa, Rodrigo Ābola: kad tad, ja ne tagad? Es viņiem piekrītu. Jā, šad un tad uzvaram krievus, zviedrus, kanādiešus, bet mums ir jābūt stiprākiem un jāskatās augstāk. Ja nedomāsim šādi, medaļas nekad nesasniegsim. Mums ir jāpiedalās vismaz cīņā par bronzu.”