Kalvītis: "Izlasei pietrūka enerģijas, sastāvs bija nedaudz novecojis"

Mājinieki šajā pasaules čempionātā iekasēja punktus pret tik spēcīgiem pretiniekiem kā Kanāda un Somija, taču nespēja uzvarēt savas tiešās konkurentes Kazahstānu, Norvēģiju un Vāciju. To par galveno iemeslu neiekļūšanai ceturtdaļfinālā sauc arī Kalvītis.

“Neuzvarējām tās komandas, kuras mums bija jāuzvar, bet ļoti labi cīnījāmies ar lielajām izlasēm un tur punktus dabūjām. Nebijām plānojuši, ka pret stiprajām nācijām iegūsim tik daudz punktu, taču vajadzēja iegūt vismaz vienu papildus punktiņu pret Kazahstānu vai Norvēģiju. Uzvarot vienu no šīm komandām, mēs būtu ceturtdaļfinālā. Tā ir tā lielā problēma, kas Latvijas hokeju pavada jau daudzus gadus – spējam labi mobilizēties uz ļoti spēcīgām komandām, bet pret līdzvērtīgām līdz galam nesanāk. Īsti nemākam spēlēt no pirmā numura pozīcijas. Protam labi aizstāvēties un veikt pretuzbrukumus,” saka LHF prezidents.

“Manuprāt, komandai pietrūka enerģijas. Sastāvs bija nedaudz novecojis. Būtu sastāvā vēl pāris jaunu spēlētāju, varbūt izšķirošajos brīžos būtu vairāk enerģijas un mēs būtu guvuši uzvaras. Kā redzējām, gan Mārtiņš Dzierkals, gan Renārs Krastenbergs komandai iedeva enerģiju. Tāpat arī Rihards Bukarts svarīgā brīdī iemeta ripu kazahu vārtos, arī Oskars Batņa aizvadīja savu labāko pasaules čempionātu,” skaidro Kalvītis. “Treneriem drusku vairāk vajadzēja sabalansēt jaunību ar pieredzi. Mēs tomēr bijām nedaudz par lēnu un pārāk uzmanīgi. Pietrūka cīņas azarta.”

Kalvītis neslēpj, ka arī federācijas apcirkņos valdīja pārliecība, ka šajā pasaules čempionātā vismaz ceturtdaļfinālā izdosies iekļūt. Ambīcijas pirms turnīra neslēpa arī paši hokejisti.

“Ar [izlases galveno treneri] Bobu [Hārtliju] izrunājām situāciju, gaidām viņu uz olimpisko kvalifikāciju. Līgums ar viņu ir noslēgts, ieskaitot Pekinas olimpiskās spēles – redzēsim, kā tas īstenosies dzīvē,” Kalvītis neizslēdza varbūtību, ka Hārtlijam šis pie Latvijas izlases stūres bija pēdējais pasaules čempionāts. Tomēr šādām runām vēl neesot pamats, jo augusta beigās priekšā olimpiskā kvalifikācija.

Savukārt par pasaules čempionāta organizatorisko pusi Kalvītis pauda gandarījumu, jo līdz šim turnīrs aizritējis ļoti sekmīgi.

“Izdevās pārvarēt visas organizatoriskās grūtības, kas bija sākumā. Īpaši ar bāzēm – īsā laikā vajadzēja sagatavot Olimpisko sporta centru, pēc tam ar nodošanu vēl kavējās “Daugavas” ledus halle. No dalībniekiem par rīkošanu esam dzirdējuši tikai labus vārdus. Viss ir izdevies arī no sportiskās puses – sacensības ir ļoti interesantas, rezultāti nav prognozējami. Šobrīd noteikti neviens nevar pateikt, kas būs pasaules čempioni,” arī par ledus kvalitāti no hokejistu puses šajā čempionātā neesot saņemta neviena sūdzība. Vēl Kontinentālās hokeja līgas sezonas laikā Miks Indrašis par “Arēnas Rīga” ledu izteicās ne visai glaimojoši.

Kalvītis arī atzīst, ka skatītāju jautājums šajā pasaules čempionātā tika politizēts. Sākot no 1. jūnija, turnīrā drīkst ielaist ierobežotu skaitu līdzjutēju, tomēr interese pēc Latvijas izlases izstāšanās nav liela, turklāt ārzemju viesiem arēnas durvis netiek atvērtas.

“Pirms čempionāta rēķinājāmies, ka skatītāji ierobežotā skaitā tiks ielaisti. Mūsu izlasei viņu klātbūtne arī ļoti pietrūka. Protams, šis jautājums čempionāta laikā atsevišķu politiķu izpildījumā tika izmantots politisko mērķu sasniegšanai. Tas mūsu reputāciju nepaaugstināja. Bija blakusefekti, kas mums radīja grūtas dienas un nedaudz iedragāja Latvijas reputāciju,” pauž Kalvītis, kurš piebilst, ka valdība lika sagatavot programmatūru, lai būtu iespējams nolasīt biļešu QR kodus. “Tās ir ļoti lielas izmaksas. Valdība izdarīja visu, lai skatītāji arēnā nenokļūtu.”

Arī biļetes uz čempionāta spēlēm nav katram pa kabatai, jo uz grupu turnīru tās vēl maksāja 110 eiro. Savukārt ceturtdaļfinālu spēlēs ieeja maksā 165 eiro, pusfinālos tā būs 220 eiro. Spēlē par trešo vietu biļetes cena būs 280 eiro, kamēr finālspēles biļetes cena būs 340 eiro. Kalvītis uzsver, ka biļešu tirdzniecības sistēmas ieviešanai bija jāiegulda papildus 70 000 eiro. Par cenu politiku gan lemj Starptautiskā Ledus hokeja federācija (IIHF).

“Ierobežojumi ir tik drastiski. Sliktākais, ka ārzemnieki nevar ierasties. Somiem karantīna ir atcelta, bet viņi nevar nonākt arēnā, jo Latvijā nevar nolasīt viņu QR kodus. Ne čehi, ne slovāki... Neviens! Tā, protams, no skatītāju viedokļa ir pilnīga katastrofa. Šādos apstākļos ir grūti domāt par arēnas piepildīšanu,” secina Kalvītis. “Šis turnīrs ir subsidēts – pretī nav nekādu ieņēmumu. Vispār nevaram runāt par finansiāliem ieguvumiem.”

Kopējās pasaules čempionāta izmaksas ir ap 12 miljoniem eiro, kā arī papildu divus miljonus eiro IIHF rezervējusi Covid-19 drošības protokola prasību nodrošināšanai. Valdība martā turnīra rīkošanai piešķīra nepilnus 3,7 miljonus eiro.