Punnenovs: "Ar Kalniņu man ir superīgas attiecības"
Kaut arī potenciāli Ivars Punnenovs un Jānis Kalniņš varētu dalīt vārtus Rīgā gaidāmajā pasaules čempionātā, abu starpā esot ļoti labas attiecības, portālam Sportacentrs.com norāda Punnenovs.
Sagaidāms, ka šajā pavasarī Latvijas izlasē nebūs Elvja Merzļikina, kurš iepriekšējos gados bijis neapšaubāms komandas pirmais numurs. “Ar Jāni par to neesam runājuši. Vienkārši darām to darbu, kas mums katru dienu ir jādara. Nekas šajā ziņā nav mainījies,” ziņas par iespējamo Merzļikina nespēlēšanu pasaules čempionātā komentē Punnenovs.
Latvijas izlases nometnē šobrīd ir četri vārtsargi – Punnenovs, Kalniņš, Jānis Voris un Gustavs Grigals. Drošāk par savu vietu sastāvā var justies pirmie divi, bet vēl valstsvienību varētu papildināt Kolumbusas “Blue Jackets” rindās esošais Matīss Kivlenieks. Gan Punnenovam, gan Kalniņam pasaules čempionātu pieredze ir simboliska – abiem viena spēle, turklāt debijas turnīrā piedzīvotas vienā dienā. Vārtsargi planētas meistarsacīkstēs debitēja 2017. gada pavasarī Ķelnē pret Krieviju (0:5). Toreiz spēli sāka Punnenovs, kurš nospēlēja 53 minūtes, bet pēdējās septiņās iespēja tika dota Kalniņam.
“Esmu atbraucis ar domu spēlēt. Zināju, ka vārtsargu pozīcijā konkurence būs liela, taču neatbraucu ar domu izkonkurēt vienu vai otru vārtsargu. Vienkārši gribu paveikt darbu un lai tas runā pats par sevi. Lēmumu lai pēc tam pieņem treneri. Lai arī kāds lēmums tiks pieņemts, tas būs pareizs. Ar Jāni man ir superīgas attiecības, ar nevienu citu vārtsargu tā nav. Varam normāli parunāt par jebko. Tas nav klubs, kur vēlies obligāti spēlēt un nokost citus vārtsargus. Tā tomēr ir izlase – vienota komanda ar vienu mērķi,” uzsver Punnenovs.
Vārtsargs atzīst, ka uz izlasi nav ieradies optimālajā formā, jo Šveicē neilgi pirms sezonas beigām apslimis (ne ar Covid-19), tāpēc pēdējos Langnau "Tigers” komandas mačus latvietis izlaidis.
“Ja sezonas beigās izšķirtos, vai tiekam “play-off”, tad gan jau caur “nevaru” arī spēlētu. Taču treneri zināja, ka man ir jābrauc uz izlasi, un atļāva 100% izveseļoties,” norāda Punnenovs. “Atbraucu uz izlasi, paldies Dievam, varēju uzspēlēt Slovākijā. Līdz optimālajai formai gan vēl ir ceļš ejams.”
“Tigers” sezonu Šveices čempionātā noslēdza 5. aprīlī, un jau tās dienas vakarā Punnenovs sēdās automašīnā un brauca uz Latviju. Viņa pārstāvētais klubs šajā sezonā bija līgas pastarītis, taču, ņemot vērā formāta maiņas, cīņas pa vietas saglabāšanu valsts elitē nenotika un neviena komanda no tās neizkrita. Līgums 26 gadus vecajam vārtsargam ir vēl uz nākamo sezonu. Kontrakts tika pagarināts pērn oktobrī. Sezona gan nebija no tām veiksmīgākajām – 38 spēlēs vidēji ielaistas 3,38 ripas un kopumā atvairīti 90,8% metienu. Sezonu iepriekš tikpat skaitā maču bija 2,51 un 91,4%.
Šajā klubā Punnenovs aizvadījis jau sešas sezonas, bet sarunā ar mūsu portālu viņš neslēpj, ka pagājušajā vasarā bijušas sarunas ar citiem Šveices klubiem. Tomēr lielā mērā arī Covid-19 pandēmijas dēļ nolemts palikt “Tigers”.
“Kopā ar sievu sapratām, ka labākais lēmums būtu palikt “Tigers” klubā. Protams, viss apmierina. Viss ir pazīstams,” Punnenovs arī atklāj, ka Covid-19 dēļ viņam bijis algas samazinājums. “Vēl pirms sezona bija sākusies, parakstījām dokumentu – no noteiktas summas tiek samazināta alga par 15%. Pēc kluba finanšu rādītājiem tad arī skatīsies, vai šo naudu dot atpakaļ.”
Iespējas spēlēt, piemēram, Kontinentālajā hokeja līgā Punnenovs nav izskatījis. “Ja Šveicē vari spēlēt, tad tur ir arī jāpaliek. Turklāt katru dienu varu redzēt savu ģimeni. Garākais izbraukums mums ir uz Davosu un mājās esam ap 2:00-3:00 naktī. Varu būt mājās, nav nekādu pārlidojumu.”
-1 [+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+4 [+] [-]
Trešā vietu var iedot kādam jaunajam un lai sēž un skatās. Kalniņš ir pārliecinošs 2. numurs aiz Merzļikina un viņam arī jādod spēlēt, dodot kādu atpūtas dienu, lai nav 2 dienas pēc kārtas slodze.
-2 [+] [-]
-2 [+] [-]
Vai tad klubā nav viens mērķis, paņemt kausu?
-2 [+] [-]
[+] [-]
vai arī vēl atzīmē
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
Kalniņš ir aizvadījis vairāk spēles KHL nekā jebkurš cits Latvijas vārtsargs. "Nav neko pierādījis" 5 stabilas sezonas ar lielu spēļu praksi, 188 spēļu nogrieznī atvairīto metienu procents 92%, kas ir elites līmenis. Nav vairāk par kādiem 10-15 šāda līmeņa vārtsargiem KHL un diez vai varam pielasīt tikpat daudz pa citām Eiropas līgām.
Salīdzinājums ar Masaļski ir gluži vienkārši neizglītots un uz kaut kādām emocijām balstīts. Masaļska karjeras SVS% ir 90,7, kas ir zem vidējā. Viduvējs KHL 2. vārtsargs un nekas vairāk. DEL un citās 2. zortes Eiropas līgās varētu būt vadošais.
Ja kāds jāsalīdzina ar Masaļski, tad tas ir Punnenovs.
Savukārt Kivlenieks AHL rāda ļoti vāju sniegumu un šīs sezonas īsais spēļu nogrieznis ir pārāk mazas izlases lieluma radīti statistiski maldi par viņa potenciālu. Viņš atgādina Gudļevski pēc rādītājiem. Slovākijā vai Austrijā var spēlēt.
Kalniņam neviens blakus nestāv. Šilovs un Mitens nav aizvadījuši pietiekami daudz spēles, lai izdarītu spriedumus par viņu spējām. Potenciālu vārtos neliek.
+5 [+] [-]
Lai gan man arī liekas, ka Kalniņš varētu būt pirmais numurs, tā kopumā nez vai var teikt, ka kāds no "otrajiem numuriem", t.i., visiem pārējiem reālajiem izlases vārtu sargātājiem, izņemot Elvi, būtu ar kaut ko pārliecinoši labāks par konkurentiem.
Šis PČ tāpēc ir ļoti labs turnīrs, kā saranžēt Merzļikina dublierus, jo iepriekš viņiem tādas īstas iespējas spēlēt nemaz nav bijis.
+3 [+] [-]
-2 [+] [-]
Saranžèt var līgu savstarpējos rādītājus pēc NHLe jeb starplīgu punktu gūšanas ekvivalences. Ir vajadzīgs pietiekami liels datu apjoms, ko var iegūt tikai klubos vismaz 2 sezonu griezumā.
+3 [+] [-]
vajag arī pozitīvo atrast Merzļikina nebūšanā.
-3 [+] [-]
Kalniņam ap 200 spēļu nogrieznī ir par veselu procentpunktu augstāks atvairījumu īpatsvars būtiski labākā līgā ar augstāku NHLe, kas nozīmē, ka šī starpība dzīvē ir lielāka par procentpunktu.
Tā priekš vārtsargiem ir burtiski atšķirība starp pirmo un otro numuru. Cits līmenis.
[+] [-]
Atšķirība starp sliktu/AHL līmeņa vātsargu un ļoti labu NHL vārtsargu ir 2 papildus noķertās ripās 100 metienu laikā.
Tādu nelielu, smalku atšķirību nav iespējams noteikt pēc dažām aizvadītām spēlēm, tas ir 100% BS.
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
Un, jā, tas 1% un 2% ir daudz.
[+] [-]
+1 [+] [-]
Tieši tāpēc, ka hokejs ir nejaušību sports, īsā termiņā var notikt JEBKAS un ilgtermiņa rādītāji nenostrādās. Īstermiņā Gudļevskim bija labs PČ, ilgtermiņā - ZA kontekstā viduvējs rotācijas vārtsargs.
Regsezonas statistika ir labi, tā parāda overall spēku samēru, taču regsezonā ir cits darba apjoms, cits spēļu kalendārs utt.
Ja mēs meklētu Latvijas labāko vārtsargu vai ranžētu visus vārtsargus overall, tad tā būtu ļoti laba pieeja, bet, ja ir jāatrod labākais "te un tagad", tas ne vienmēr būs precīzi.
Protams, ka te var runāt, ka spēļu skaits pārāk mazs utt., taču pretējais arguments - meistarība, t.i., vārtsarga spēja īsākā laika posmā nodot uguņus. Artūra Irbes sniegumā, ja tā papēta, šāda meistarības izpausme bija labi pamanāma.
+1 [+] [-]
[+] [-]
Atšķirība starp ZA un KHL (un Eiropu) ir meklējama algu griestos. Ja NHL ir ierobežojumi un +/- finansiāli visām komandām ir vienādas iespējas nolīgt gan TOP spēlētajus, gan iegūt TOP drafta izvēles, kas rezultējas TOP spēlētājos u.t.t., tad Eiropā, īpaši KHL dominē naudīgākās komandas, kurām nereti (saku, jo ir novēroti izņēmumi) ir bez argumentiem arī daudz spēcīgāki sastāvi, t.i. gan jaudīgāks uzbrukums, gan dzelžaināka aizsardzība. Ar to pasakot, ka, ja Kalniņš ir nospēlējis 2+3 (divi DR ar vājāku aizsardzību un 3 Jokerit ar daudz spēcīgāku aizsarzdību), tad tas statistikas procents var būt maldīgs, pret to pašu Punennovu, kuram visi gadi Šveicē ir bijuši izteiktos autsaideros.
Te gan jāņem vērā arī jautājums, kāpēc, tad viens ir ticis uz to pašu Jokerit, bet otrs kuļās par tām vājākajām komandām. Bet arī te ir dažādi apstākļi un ne visi raujās kaut kur citur..
+2 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]