Vācu hokeja apskatnieks: "Latvijas izlases attīstības cikls tuvojas beigām"

Latvijas un Vācijas divcīņa šovakar “Arēnā Rīga” sāksies pulksten 20:15. Mājinieku iekļūšanu ceturtdaļfinālā garantēs jebkura uzvara – tātad divi vai trīs punkti. Taču var gadīties scenārijs, kurā pietiek pat ar punktu. Lai tas piepildītos, agrajā spēlē, kas sāksies pulksten 12:15, Kanādai jāpaņem tieši viens punkts pret somiem.

“Katru reizi, kad jāspēlē pret Latviju, zinām, ka tas būs smags mačs. Tās nav tikai pieklājības frāzes. Vācijas hokejisti apzinās, ka spēles pret Latviju nozīmē spēka divcīņas, kā arī vispār nav iespējas atvilkt elpu. Tāpat latvieši centīsies aizlīst aiz ādas. Latvijai arī vienmēr bijusi lieliska vārtsargu pozīcija. Šīs lietas zina visi Vācijas izlases hokejisti un respekts, cieņa pret Latvijas komandu ir tikpat liels kā pret ASV,” uzsver Hūpe.

Žurnālists sagaida, ka abu komandu cīņa otrdienas vakarā būs spraiga, un visu var izšķirt vieni vārti. “Šī grupa ir sarežģīta. Joprojām esmu nedaudz pārsteigts par Kazahstānu. Latvija nespēja demonstrēt to pašu sniegumu, ko čempionāta pirmajā spēlē pret Kanādu. Izskatās, ka visu savu jaudu latvieši zaudēja jau atklāšanas mačā. Pats šo spēli skatījos un nodomāju: “Wow, tas ir lielisks hokejs! Latvieši ir gatavi šim turnīram un grib pacīnīties par ko lielu.” Taču tad klāt bija spēle pret Kazahstānu, pret kuru neveicās arī Vācijai.”

“Domāju, ka Latvijai psiholoģiskais spiediens ir lielāks nekā Vācijai, jo visi sagaida iekļūšanu ceturtdaļfinālā, turklāt čempionātā, kas notiek pašu mājās. Vācijā tā nav. Pirms pasaules čempionāta pie mums izskanēja viedoklis, kāpēc gan šogad nepacīnīties par medaļām, jo mums ir laba, talantīga un ātra komanda, kā arī turnīrs ir citādāks nekā parasti. Tomēr, ja arī nedabūsim medaļu, Vācijā tas nevienu īsti neinteresēs. “O, viņiem atkal neizdevās, bet tam nav nozīmes – laiciņš ārā labs, ir 25 grādus silts. Iesim peldēties!” Pēc divām nedēļām sākas Eiropas čempionāts futbolā, hokejs nevienu īsti neinteresē. Salīdzinot ar Latviju, tā ir liela atšķirība. Latviešiem ir lielāks spiediens. Tomēr pati vācu komanda sev spiedienu uzlikusi no iekšienes, jo viņi apzinās, ka ir meistarīgi un vajadzētu sasniegt vismaz ceturtdaļfinālu, varbūt pat pacīnīties par ko vairāk. Vācija joprojām ir nedaudz sarūgtināta, ka neizdevās uzvarēt Kazahstānu,” neslēpj Hūpe. “Nezinu, vai Vācijai šogad ir pa spēkam izcīnīt medaļas, jo – līdzīgi kā Latvija – komanda zaudēja daudz enerģijas pret Kanādu un Somiju.”

Latvijas izlase ir šī pasaules čempionāta vecākā komanda, kamēr Vācijas valstsvienībā ir vairāki gados jauni un talantīgi hokejisti, kuri savu briedumu vēl nav sasnieguši. To akcentē arī WDR žurnālists.

“Jautājums, vai jau tagad varam spert nākamo soli. Vācijas komandas attīstība vēl ir procesā. Savukārt Latvija, man izskatās, jau vairākus gadus spēlē aptuveni ar vienu un to pašu sastāvu, tāpēc tās spēle nav pārsteigums un komandas attīstība tuvojas beigām. Vācijai tā nav. Iespējams, beigu beigās otrdienas spēlē visu izšķirs pieredze,” uzskata Hūpe.

Žurnālists piebilst, ka Vācijas galvenais treneris Toni Sēderholms joprojām ir jauns, taču inteliģents un gudrs speciālists, kurš zina, kas nepieciešams, lai izlašu līmenī spertu nākamo soli. "Kad rudenī notika “Deutschland Cup”, ko uzvarēja Latvija, viņš komandu vadīja attālināti, jo bija sasirdzis ar Covid-19. Toni veic labu darbu, un, domāju, process, kā izlasē iesaistām jaunos hokejistus, ir uzlabojies. Jauno hokejistu treniņprocess tagad pie mums ir labāks, ja salīdzina, kā bija pirms 10-15 gadiem.”

Hūpe arī atzīmē, ka viņu izlasē ir daudz spēlētāju ar pieredzi Ziemeļamerikā, kur tiekot spēlēts ātrāks hokejs nekā Vācijā.

“Pirms gadiem desmit spēlēs pret Kanādu treneris priecājās, ja izdevās nezaudēt vienu trešdaļu, bet tagad galvenais treneris runā par to, ka mums kanādieši jāuzvar, jo esam pietiekami labi un talantīgi,” par Vācijas izlases progresu gandarīts ir žurnālists.

Runājot par šo pasaules čempionātu, Hūpe izceļ vairākus Vācijas izlases virknējumus. “Mums ir Berlīnes maiņa, kas sezonas gaitā bija ļoti veiksmīga un atnesa “Eisbaren” komandai Vācijas čempiontitulu - Marcels Nēbelss, Leonards Pfedrls un Lukass Raihels. Viņi laukumā viens otru nemeklē, jo zina, kurš kur atradīsies. Mums ir arī tā saucamā Landshūtas maiņa ar Tomu Kīnhaklu, Nikolasu Krāmeru un Tobiasu Rīderu. Bērnībā viņi Landshūtā kopā spēlēja skolā, bet pēc tam katru ceļš aiznesa citā virzienā, taču tagad Rīgā viņi pēc ilga pārtraukuma atkal ir kopā. Viņiem savā starpā ir lieliska harmonija. Vēl viena maiņa mums ir no Manheimas “Adler”, kur spēlē pieredzējuši hokejisti – Markuss Aizenšmits, Matīass Plahta un Štefans Loibls. Arī viņi ir ļoti labi.” Žurnālists priecājas arī par Dominika Kahūna pievienošanos komandai, jo šis spēlētājs mačā pret Latviju varētu būt izšķirošais faktors.

Hūpe šo pasaules čempionātu šoreiz vēro attālināti no Vācijas, bet viņa pirmās meistarsacīkstes hokejā bija 2001. gadā Ķelnē. “Toreiz uz mūsu pilsētu bija atbraukuši ap 10 000 Latvijas fanu. Pats dzīvoju Ķelnē, un joprojām latviešu līdzjutējus atceramies ar smaidu.”

B grupa

Latvijas izlases spēļu kalendārs