B.O.Gustafsons pēc zviedru izstāšanās: ''Cilvēki brīnīsies, ko viņi tur vispār darīja''

Šādi dusmīgi izteicieni seko pēc “Tre Kronor” vēsturiskās neveiksmes. Kopš 1992.gada, kad Starptautiskā hokeja federācija ieviesa izslēgšanas spēles pasaules čempionātos, Zviedrija līdz šim vienmēr tur ir tikusi. Pēdējo reizi, kad Zviedrija netika labāko astotniekā, bija tālajā 1937.gadā. Parasti zviedrus pieskaita medaļu pretendentiem, un tam ir pamats, jo iepriekšējos čempionātos viņi ir ieguvuši 47 medaļas. Jā, ar tādu medaļu bagāžu zviedri atbrauca šogad maijā uz mūsu galvaspilsētu. 2006.gadā Rīgā viņi kļuva par čempioniem, bet šoreiz mūsu galvaspilsētu pametīs ne tikai bez medaļas, bet arī bez iekļūšanas ceturtdaļfinālā pirmo reizi vēsturē.

Pirmās bažas parādījās, kad tika paziņots sastāvs, kurā bija tikai pieci NHL hokejisti. Taču pašreiz ar ieviestajiem ierobežojumiem, zviedri nav vienīgie, kuriem pietrūkst vadošo spēlētāju. Ja 3:4 zaudējums Dānijai, piekāpjoties saviem kaimiņiem Ēresunda šauruma otrajā pusē pirmo reizi pasaules čempionātos, bija negaidīts pārsteigums, tad 0:1 nākamajā spēlē pret baltkrieviem norādīja uz lielāku problēmu skandināvu rindās. Arī citas spēcīgās izlases kā Kanāda un Čehija mocījās un netika pie uzvarām. Tomēr, kad ar 7:0 tika sakauta tobrīd vēl zaudējuma rūgtumu neizbaudījusī Šveice, šķita, ka viss nostāsies savā vietā. Arī ceturtā spēle pret čehiem uz to vedināja domāt, vismaz līdz trešā perioda sākumam, kad zviedri bija vadībā 2:0. Taču tad “Tre Kronor” 7 minūšu laikā ielaida tīs ripas, beigās vēl ceturto tukšos vārtos, un līdz ar to bija nonākuši aizas malā. Atlikušajās trijās spēlēs bija jāuzvar.

Ar britiem nebija problēmu, arī sīkstos slovakus izdevās pārspēt, bet palika pēdējā spēle pret ROC. Esot vadībā pēc otrā perioda 1:0, ceturtdaļfināls izskatījās ļoti cerīgs, taču trešajā periodā zviedri piedzīvoja “de javu” no Čehijas spēles, proti, šoreiz ielaižot divus vārtus, turklāt 12 sekunžu laikā. Vienus vārtus 2006.gada pasaules čempioni atguva, novedot spēli līdz pagarinājumam un “bullīšiem”, kuros piekāpās krieviem, tādējādi atvadoties no čempionāta.

Johana Garpenlova trenētajai komandai problēmas bija abās laukuma pusēs. Uzbrukums bija svārstīgs, proti, no vārtu biruma spēlē pret Šveici līdz sausajam zaudējumam baltkrieviem, kā arī pamaz vārtiem pret čehiem un krieviem. Zviedrija vārtu gūšanas jeb metienu efektivitātē ierindojās 10.vietā starp Lielbritāniju un Latviju. Taču tā nav katastrofa, jo, piemēram, B grupas līdere Somija šajā rādītājā ir vēl zemāk – 13.vietā. Toties zviedru aizsardzība itin bieži svarīgos momentos nebija tā, uz ko varēja paļauties, spilgti tam izpaužoties trešajos periodos pret čehiem un krieviem. Tādējādi spēlēs, kur varēja izcīnīt svarīgu uzvaru, nācās ciest nepatīkamu zaudējumu.

Galvenais treneris Garpenlovs drosmīgi uzņēmās vainu: “Tā ir liela neizdošanās man kā trenerim un arī hokeja nācijai kopumā. Ja tu nesasniedz rezultātus, tev gribēs noņemt no amata. Apzinos, ka valstī cilvēki ir neapmierināti ar rezultātu. Jūtu līdzi saviem spēlētājiem.”

“Pirms turnīra mums bija mērķis aiziet līdz galam un uzvarēt. Uzskatu, ka mums bija tāda komandas, kas to varēja izdarīt, bet mēs pat netikām izslēgšanas spēlēs. Tāpēc tā ir milzīga neveiksme mums,” secina otros un izlīdzinošos vārtus pret krieviem guvušais Viktors Ulofsons. “Visām komandām bija līdzīgi, taču mums 20 hokejisti debitēja pasaules čempionātā, tāpēc nezinājām, ko īsti gaidīt. Pirmās divas spēles izjauca mums visu turnīru,” skaidro kapteinis Henriks Tommerness

Zviedrijas medijos komandas sniegums netiek laipni vērtēts, un žurnālisti jau steidz pieprasīt Garpenlova atkāpšanos. Dusmas un vilšanās jaušama arī Zviedrijas hokeja leģendu izteikumos. “Man nav komentāru, vai tas ir fiasko, vai nē. Mēs nenospēlējām labi pirmās divas spēles, bet skaidrs, ka vajadzēja parādīt progresu vēlāk, jo vēl bija palikušas piecas spēles,” tomēr samērā saudzīgi izsakās slavas zālē uzņemtais Kents Nilsons.

Bengts Oke Gustafsons, kurš aizveda zviedrus 2006.gadā līdz Olimpiskajam zeltam un pasaules čempionāta zeltam Rīgā, brīdināja, ka komandu mājās uzņems diezgan skarbi. “Viņiem sanāks iekosties skābā ābolā. Būs spiediens no medijiem, kā arī no ģimenes un draugiem. Cilvēki brīnīsies, ko viņi tur vispār darīja, kā viņi varēja zaudēt dāņiem, kuriem pirms tam nekad nebija zaudējuši. Protams, būs grūta situācija,” stāsta Gustafsons, piebilstot, ka jāmaina būtu viss.