Gimajevs: "Pēc pandēmijas Latvija varētu zaudēt veselu sportistu paaudzi"

Kā tas tā sanāca, ka dzīvojat Rīgā?
- Ar savu sievu Kristinu iepazinos Turcijā, viņa ir no Latvijas. Tas bija pirms 16 gadiem, kopš tā laika esam kopā. Sākumā šeit ierados atvaļinājuma laikā, bet pēdējos trīs gadus dzīvojam Rīgā. Savulaik divus gadus spēlēju Rīgas "Dinamo" (2018-2020), bet, kad parakstīju līgumu ar "Kunlun Red Star", mana ģimene palika šeit. Bet tagad mēs atkal pārceļamies - dzīvosim Maskavā, jo sāku strādāt "Match TV".

Vai dzīves ritma ziņā Rīga jums ir piemērota, salīdzinot ar Maskavu?
- Jā, man šeit patīk, ir komfortabli. Pats galvenais, ka Rīgā vienas dienas laikā var paspēt paveikt daudz lietu. Maskavā ar "korķiem" izdari ne vairāk par divām lietām, bet te - piecas. Tas tāpēc, ka viss ir tuvu un ērti.

Kāds jums ir kontaktēšanās loks - Krievijas cilvēki vai latvieši?
- Kaut kur uz pusēm. Savulaik spēlēju Rīgas "Dinamo", joprojām kontaktējos ar daudziem puišiem. Runā, ka latviešiem nepatīk krievi. Tās ir pilnīgas muļķības. No "Dinamo" man, kā reiz, palikuši daudzi draugi latvieši, viņi ir superīgi. Jā, pilsētā droši vien var notikt kādi incidenti ar nepazīstamiem cilvēkiem, bet es personīgi nekad neesmu saskāries ar ko tādu negatīvu.

Rīgā dzīve ir divreiz dārgāka nekā Maskavā?
- Noteikti dārgāka. Neteikšu, ka divas reizes dārgāka, jo nekad neesmu tā rēķinājis. Te tomēr ir eiropiešu produkti un tas, kas Krievijā zem sankcijām. Te cenas augstākas nekā Krievijā, taču ir cita kvalitāte.

Krievijā galvenie kovida ierobežojumi sen noņemti. Kāpēc te joprojām viss ir tik stingri?
- Labi, ka tagad ir atvērtas terases. Pirms mēneša viss bija ciet. Pirms došanās uz Krieviju cilvēki vēl izskatījās pozitīvi noskaņoti, bet, kad atgriezos, tad bija pārstājuši pat smaidīt. Tik ļoti visi ir noguruši no tā [kovida ierobežojumiem]. Tagad vismaz var aiziet pasēdēt svaigā gaisā restorānā. Sporta celtnes joprojām slēgtas, jau gadu. Vispār nesaprotu, ko darīs sportisti. Domāju, ka pēc pandēmijas Latvija zaudēs veselu sportistu paaudzi, tostarp hokejā.

Vai Latvijā ir vietas, neskaitot Rīgu un Jūrmalu, kur var aizbraukt atpūsties?
- Latvija ir ļoti daudzpusīga un skaista valsts. Kad sākās pandēmija, mēs ar ģimeni bijām te un nolēmām ceļot pa valsti. Varu izcelt Siguldu, ir daudzas nelielas un simpātiskas pilsētas, piemēram, Ventspils un Seda.

Krievijā Maskava ir atsevišķa "valsts". Latvijā ir tas pats?
- Te tāpat. Pati Rīga ir ļoti dažāda. No šejienes ar mašīnu 10 minūtēs var aizbraukt un redzēt graustus. Tādu nereprezentablu vietu te ļoti daudz, bet centrā viss ir tīrs un skaists. Rīgā ļoti daudz rajonu, kur redzamas padomju laika mājas.

Ievēroju, ka Rīgā ir sliktas ielas. Pierasts, ka Eiropā viss gluds un līdzens.
- Ar ceļiem katastrofa, īpaši Rīgā ir sliktas ielas. Esam pieraduši runāt, ka Krievijā slikti ceļi. Bet te ir vēl sliktāki.

Jau gadu Rīgā nav tūristu. Kā cilvēki izdzīvo?
- Lūk, tāpēc arī pārstājuši smaidīt. Protams, ļoti smagi. No otras puses, visi lieliski saprot, ka veselība svarīgāka. Vīruss ir bīstams, daudzos gadījumos cilvēki nomiruši. Šajā ziņā es saprotu valdību, taču jāmeklē kompromisi un jāmēģina izgrozīties, nevis vienkārši valsts jāaiztaisa ciet uz gadu.

Pirmoreiz kā komentētājs strādājat pasaules čempionātā. Kādas sajūtas?
- Vispirms jau interesanti. Savā ziņā gūstu jaunu pieredzi un kļūstu labāks kā komentētājs. Te ir lieliski, esmu komentējis pat divas spēles dienā. Kad pastāvīgi esi darba režīmā, galvā saglabājas liels daudzums šablonu.

Ko teiksiet par hokeja kvalitāti šajā pasaules čempionātā?
- Sastāva ziņā tas droši vien ir viens no pieticīgākajiem čempionātiem. Kaut gan tagad papildus pieteikti daudzi teicami spēlētāji. Šajā turnīrā bijuši daudzi neprognozējami rezultāti - hokeja kaifs, kad pirms spēles nevari prognozēt, kurš uzvarēs.

Pret Latvijas izlasi izturaties ar simpātijām?
- Viennozīmīgi. Divus gadus esmu aizvadījis Rīgas "Dinamo", bet tagad izlases pamatkodols ir no tiem, ar kuriem savulaik spēlēju kopā.

Jūsu dēls nodarbojas ar hokeju. Cik tas gadā izmaksā?
- Jā. Hokeja skolu izvēlējāmies tuvāk mājām, turklāt bija svarīgi, lai treneru korpuss būtu kvalificēts. Izmaksā kaut kur 1500-2000 eiro, tas ir bez ekipējuma, tikai par treniņu procesu. Dēlam septiņi gadi, viņš nesen sāka trenēties.

Izmantotie resursi:
sport24.ru