Rubīns: "Gribu izsisties, bet nevar arī līdz 40 gadiem mēģināt tikt NHL"
Gatavojoties 2018. gada pasaules čempionātam, Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Bobs Hārtlijs pamazām sācis kandidātu retināšanu. Ierindā palikuši vēl desmit aizsargi, un starp viņiem ir arī 20 gadus vecais Kristiāns Rubīns, kurš pēdējās divas sezonas pavadījis Kanādas junioros. Pērn viņš valstsvienībai nevarēja palīdzēt savainojuma dēļ, bet tagad Rubīns sarunā ar portālu Sportacentrs.com pauž apņēmību aizbraukt uz Dāniju.
Smagais sākums – kājas nevarēju pakustināt
Pirms diviem gadiem Kristiāns Rubīns uz Latvijas izlasi atbrauca kā lielākajai daļai nezināms aizsargs, lai gan viņš bija aizvadījis 14 mačus Zviedrijas pēc spēka otrajā līgā. Raženais un ar kustīgu slidojumu apveltītais hokejists 18 gadu vecumā līdz pat pēdējam brīdim cīnījās par braukšanu uz pasaules čempionātu, no sastāva tiekot atskaitīts tikai trīs dienas pirms turnīra sākuma. 20 gadu vecumā Rubīns ir noskaņots aizbraukt uz pasaules čempionātu, un divas Kanādā pavadītās sezonas ir viņa lielākais trumpis.
"Aizbraucu un pirmajā spēlē uz ledus pavadīju 25 minūtes. Sākums bija traks un ļoti smags – kājas nevarēju pakustināt. Nācās iet pie ārstiem, lai saprastu, kur varu pielikt. Pie mums tik daudz nestāsta par ūdeni un pareizu uzturu. It kā stāsta, bet neklausies. Savukārt Kanādā no pirmās dienas piespiež to visu darīt, vēlāk veic pārbaudes, vai viss ir tā, kā tam vajadzētu būt. Pareiza pieeja palīdz laukumā," atzina Rubīns. "Visam tiek pievērsta milzīga uzmanība – tomēr Kanāda hokejā iegulda miljonus, lai izpētīts tiktu pilnīgi viss. Profesionālais hokejs nesākas un nebeidzas tikai uz ledus."
Rubīns, kurš Latvijas izlases aptverē ir otrs jaunākais spēlētājs, piekāpjoties tikai Kristapam Zīlem – aizsargi dzimuši ar 13 dienu intervālu 1997. gada beigās –, pēdējās divas sezonas pavadījis Rietumu hokeja līgā, kas ir viena no trim Kanādas spēcīgākajām junioru līgām. Pēdējo gadu laikā tās prestižs ir strauji kāpis augšup, un šobrīd tiek uzskatīts, ka tieši Rietumu līga ir vistuvāk Nacionālās hokeja līgas līmenim. Pārstāvot "Medicine Hat Tigers", Rubīns pirmajā sezonā piedalījās 49 spēlēs un sakrāja 24 punktus, bet šajā sezonā viņa kontā 60 mači un 27 punkti.
Taisnības labad gan jāmin, ka "Tigers" vasarā palika bez vairākiem līderiem, tādējādi rezultāti gāja lejup. Pirmajā sezonā 72 spēlēs tika sakrāti 103 punkti (vārtu bilance 350:248), bet otrajā sezonā – tikai 80 punkti (260:252). Līdz ar to pirmajā sezonā Rubīns ar punktiem piedalījās 6,8% komandas gūto vārtu, bet otrajā sezonā – jau 10,4%.
Operētais plecs un salauztā roka
Kā norāda aizsargs, gatavojoties otrajai sezonai Ziemeļamerikā, viņš sagatavošanās procesā veicis tikai vienu izmaiņu. "Operācija bija vienīgais, ko mainīju," ar melnajam humoram piedienošu smaidu saka Rubīns. Savainojuma dēļ secen gāja brauciens uz Latvijas izlasi. "Bija diezgan pasmagi. Izmantoju savu vasaru, lai salabotu ķermeni, plecu, un tad brauktu un mēģinātu izšaut. Spēlēju daudz – ap 30 minūtēm mačā. Iemetu vairāk vārtu – septiņi pret trim. Pats jutu, ka spēlēju labāk. Biju viens no līderiem, gāju laukumā svarīgākajos brīžos, izbaudīju katru mirkli. Domāju, ka sezona bija diezgan veiksmīga."
Plecs Rubīnam tika operēts otro reizi karjerā. Ja pirmo operāciju viņš salīdzina ar kosmētisko remontu, tad otrais piegājiens bijis krietni nopietnāks – ieliktas vairākas skrūves. "Nav veselīgāk, taču ir stiprāk, un tas mazina risku, ka nākotnē problēmas atkārtosies," pauda aizsargs. "Visam vajadzētu būt kārtībā. Saka, ka baigi neko vairāk nevarot izdarīt. Pašam jātaisa vingrinājumi, jārūpējas par plecu. Nedrīkst taisīt nepatikšanas. Gadu nospēlēju, nebija nekādu problēmu."
Ja plecs problēmas nesagādāja, tad vairākas nedēļas nācies izlaist, jo pie plaukstas locītavas atlūzis kauls. Rubīns norāda, ka savainojums nav bijis nekas īpašs, toties amizanta bijusi situācija, kurā konstatēts, ka tomēr būs jāpasēž malā. "Uztaisīja magnētisko rezonansi, bet pēc tam – sestdien un svētdien – bija spēles, plus pirmdien devāmies izbraukumā uz nedēļu. Aizvadīju kādus sešus mačus, un tikai tad atgriezāmies mājās. Protams, vajadzēja aiziet un apskatīties, kas tur sanācis. Un tad pateica, ka būs jāizlaiž sešas septiņas nedēļas."
Rubīns sacīja, ka daudzi ārsti nezinot svarīgu faktu par hokejistiem – ka viņiem dzīst ātrāk. Tādējādi aizsargs izlaida tikai trīs nedēļas jeb septiņas spēles. Pēc izlases viņš dosies pie ārstiem, lai pārrunātu tālāko rīcību, jo jūtams, ka kauls vēl nav piedaudzis atpakaļ.
"Nē, lidostā problēmu nav – nepīkstu," smejoties saka Rubīns par plecā ievietotajām skrūvēm. "Man sastāstīja, ka varot just, kāds rīt būs laiks. Ja līs, tad jūti. Un tā arī bija – nedēļu spīdēja saule, bet vienā dienā jūtu, ka sāk sāpēt plecs. Un nākamajā rītā līst. Kaut kā jocīgi likās. Gan jau tie visi stāstiņi iesēdās galvā, bet vienalga jocīgi."
Labākais draugs hokejā
20 gadus vecais aizsargs Latvijas izlasei pievienojās pirms 15 dienām – pēc tam, kad komanda atgriezās no pirmajām pārbaudes spēlēm Norvēģijā. Savukārt mačos pret somiem Rubīns jau bija laukumā. "Kopš manas pievienošanās vairāk strādājam pie taktikas – kā ieejam un izejam no zonas, vairākums un mazākums," teica aizsargs. Viņš dzimtenē atgriezies 7. aprīlī, bet pirmoreiz uz ledus devies 9. aprīlī. Laika elpas ievilkšanai gana, bet 20 stundas, kas pavadītas lidmašīnā, tāpat pirmajā treniņā likušas sevi manīt. Arī bagāža palīgā nenāca – tā aizkavējās. Pakaļ nācās braukt vienos naktī, bet nākamajā rītā deviņos bija pirmais treniņš.
Katram jaunpienācējam pie Boba Hārtlija jāaizpilda anketa, kurā tiek uzdoti jautājumi gan par vēlamo pozīciju laukumā, gan par uzskatiem par dzīvi. "Ja godīgi, Kanādā vienmēr tādas prasa, diezgan daudz esmu pildījis. Arī jautājumi pārsvarā visiem vienādi. Te gan pirmo reizi redzēju jautājumu par to, kurš ir tavs labākais draugs hokejā. Ilgi domāju, ko lai raksta," atzinās Rubīns.
Jau pirmajā dienā galvenais treneris norādījis, ko vēlas no jaunpienācēja – jābūt enerģiskam un pozitīvam, lai skaidri būtu redzams, ka viņš priecājas būt Latvijas izlasē. Protams, tieši valstsvienība ir Rubīna prioritāšu saraksta galvgalī, un par nākotni viņš domās tikai pēc tam.
Kamēr esmu jauns, kamēr ir iespēja aizbraukt
Plānos ietilpst vasarā doties uz NHL klubu jauno spēlētāju nometnēm, un esot cerība, ka septembrī izdosies pārbaudīt savus spēkus arī pamatsastāva nometnē. "Gribu izsisties Ziemeļamerikā – kamēr esmu jauns, kamēr ir iespējas aizbraukt. Līdz gadiem 23 ir jāmēģina. Skaidrs, ka tas ir tikai skaitlis, nevis sarkanā līnija. Taču nevar arī līdz 40 gadiem mēģināt tikt NHL. Jāskatās, kā būs. Jācīnās, smagi jāstrādā, un būs jau labi," teica Rubīns.
Iespēja pārbaudīt savu varējumu pret pasaules lielākajiem spīdekļiem būs 1. maijā pārbaudes mačā pret Kanādu, kuras sastāvā ir gan NHL rezultatīvākais spēlētājs Konors Makdeivids, gan rezultatīvākais debitants Metjū Barzals. "Nav divu domu, ar kuru gribu pacīkstēties – ar Makdeividu. Viņš jau tagad ir viens no labākajiem pasaulē. Gribu paskatīties, cik tad ātrs viņš ir patiesībā. Uzspēlēt pret tādu komandu – tas būtu forši, tā būtu pieredze, kuru iespējams gūt tikai vienu reizi dzīvē."
+6 [+] [-]
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]