Hārtlijs: "Likām saprast hokeja pasaulei - mēs nākam!"

"Esmu lepns par saviem spēlētājiem. Gribējām aizsākt jaunu kultūru. Rezultāts ir ļoti skumjš, bet spēlētāji atdeva sevi visu, spēlējot divas dienas pēc kārtas. Atguvāmies un izvirzījāmies vadībā," pēc mača sacīja Hārtlijs, nevēloties iedziļināties jautājumos par savu nākotni pie izlases stūres. "Mums šobrīd jārunā par spēlētājiem, viņi smagi cīnījās un esmu lepns par viņiem. Izbaudīju savu pieredzi, bet tagad dosimies mājās un ieskicēsim plānus, lai nākotnē sasniegtu labākus rezultātus."

"Par to jārunā ar tiesnešiem, man diemžēl nav svilpes," vaicāts par savu redzējumu epizodē, kad vācieši guva vārtus pēc tiesnešu nefiksētās zonas, sacīja Hārtlijs. "Iespēja treneriem prasīt video atkārtojumus šādās epizodēs ir noteikums, par ko jādomā IIHF, nevis man, es esmu tikai treneris."

"Esmu iepazinis lielisku valsti, lielisku tautu, lieliskus hokeja līdzjutējus. Vecā federācijas vadība paveica labu darbu, tagad jaunā vadība ir ar jaunām asinīm, jaunām idejām. Mums ir vairāki lieliski jaunie spēlētāji, vairāki lieliski veterāni. Sākot ar 3. martu, kad sākām darbu, mums bija sapulce, kurā nolēmām, ka sāksim kultūru, kas vērsta uz raksturu un godu. Šajā spēlē bijām iedzinējos ar 0:2, un daži puiši, spēlējot otro spēli divās dienās, bija samocīti ("banged-up" - no angļu val.), bet mēs turpinājām cīnīties. Esmu to teicis jau vairākkārt - man ir milzīga cieņa pret saviem spēlētājiem. Jūtu viņiem līdzi par šīs spēles iznākumu."

"Par mani nebūtu jārunā, jo es nespēlēju, tikai trenēju. Man patīk šie spēlētāji, ieguvām lielisku pieredzi, parādījām Latviju no iespējami labākās puses. Nevienam spēlētājam nebija jāaizrāda par slinkumu. Viņi turpināja strādāt un domāju, ka ļoti progresējām. Žēl, ka viss beidzās šādi, mūsu plāns bija doties uz Franciju, bet tā vietā tagad dosimies uz Latviju," sacīja treneris.

Hārtlijs skaidroja, ka atzinības par labākajiem komandas spēlētājiem turnīra gaitā nav piešķīris vienatnē, bet kopa ar pārējo treneru štābu: "Elvis [Merzļikins] ir tik jauns vārtsargs, bet viņš parādīja diezgan iespaidīgu sniegumu. Andris Džeriņš parādīja stabilu sniegumu. Neraugoties uz savainojumu, ko guva jau otrajā spēlē, kas viņam traucēja iemetienos, viņš turpināja iet uz priekšu. Oskars Cibuļskis aizvadīja lielisku un stabilu turnīru. Tomēr es nepievēršu pārāk lielu uzmanību šādām balvām, es pat nezinu, ko viņi par to dabūja. Viņi nopelnīja manu cieņu."

"Kad man piedāvāja šo darbu, domāju, ka tā būtu diezgan laba pieredze, īpaši tāpēc, ka Kolorado strādāju kopā ar Sandi Ozoliņu, strādāju ar Ronaldu Ķēniņu Cīrihē. Veicu vairākus telefona zvanus, satikos ar federāciju un redzēju cilvēkus, kam ir liela aizrautība turpināt uzlabot savu darbu. Nolēmu, ka tas man būtu lielisks izaicinājums. Šis bija lielisks laiks, izbaudīju to. Uzskatu, ka arī jūs, puiši [žurnālisti], esat paveikuši neticami labu darbu, ziņojot par mūsu gaitām ar lielu aizrautību. Daudz laika pavadīju hokeja hallēs un Vecrīgā, un varu teikt - latvieši mīl savu hokeja izlasi. Man bija liels gods būtu jūsu trenerim."

"Pret Itāliju guvām vārtus pēdējā minūtē. Katrai spēlei bija milzīga nozīme, katra spēle var būt izšķiroša, īpaši mazajām valstīm, jo vēlies sakrāt pēc iespējas vairāk punktu. Zinām, ka būs grūti sacensties ar Kanādu, ASV, Zviedriju, Krieviju, bet tai pašā laikā domāju, ka mēs likām saprast hokeja pasaulei - mēs nākam. Domāju, ka esam izveidojuši kaut ko solīdu, taču jāturpina strādāt, jo nākamgad neviens punktus tāpat vien nedos."

"Viss notiek daudz īsākā laika periodā [, nekā, trenējot kluba komandu sezonas garumā]. Neskaitot Ķēniņu, nebiju strādājis ne ar vienu citu Latvijas izlases spēlētāju. Viņiem bija jāpierod pie mums, treneru štāba, mums bija jāsaprot viņi. Šis bija lielisks ceļojums, dienu no dienas kļuvām labāki. Vēl vakar skatījāmies treniņus no pirmās nedēļas un nespējām noticēt, cik ļoti labāki esam kļuvuši kā komanda. Tā ir zīme, ka puišiem ir liels gods [par spēlēšanu izlasē], viņi vēlējās parādīt savu valsti no labākās puses. Domāju, ka mēs to paveicām."