Hārtlijs: "Galvenais, palikt ar kājām uz zemes. Rīt jauna spēle"
Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Bobs Hārtlijs pēc uzvaras pār Dāniju PČ pirmajā spēlē uzteica savas komandas sniegumu aizsardzībā pret pretinieku līderiem, Merzļikina paveikto vārtos, kā arī Latvijas līdzjutēju enerģiju hallē. Savukārt par neveiksmēm iemetienos Hārtlijs ieteica pārāk nesatraukties, sakot, ka pēc uzvarētas spēles sliktu statistiku atsevišķos spēles elementos var droši izmest atkritumos.
„Mūsu galvenais plāns bija ierobežot Nikolaja Ēlersa ātrumu,” sacīja Bobs Hārtlijs. „Ja mēs viņam atļautu brīvi ieskrieties laukuma viduszonā un ātrumā ieiet mūsu zonā, mums būtu lielas problēmas. Uzskatu viņu par lielisku, elites līmeņa hokejistu, un mūsu aizsargi un uzbrucēji aizsardzībā pret viņa maiņu paveica neticamu darbu.”
„Šo darbu vēl grūtāku padarīja tas, ka viņa maiņā Pēters Regins lieliski darbojās iemetienos. Mūsu plāns bija neļaut viņiem spēlēt ar ripu, bet pēc zaudējumiem iemetienos nācās cīnīties par ripas atņemšanu. Taču mēs noturējām viņus tālāk no vārtiem, un, neskaitot vairākumu, domāju, ka mēs neļāvām dāņiem izveidot īpaši daudz vārtu gūšanas momentus,” izteicās Latvijas izlases treneris.
„Plāns pret Ēlersu tieši bija neļaut viņam tuvoties vārtiem un piespiest viņu slidot bez ripas,” Hārtlijs paskaidroja. „Viņš ir patiešām neticams slidotājs, viņš var vārtu gūšanas iespējas viens pats, un pēdējās divās dienās mēs koncentrējāmies uz to, lai Latvijas spēlētāji patiešām uztvertu to, ko treneri no viņiem vēlas, un mūsu hokejisti paveica lielisku darbu.”
„Hokejs ir noskaņojuma spēle,” Hārtlijs atbildēja uz jautājumu, kas mainījās pēc pirmā perioda Latvijas spēlē. „Ikreiz, kad ir reklāmas pārtraukums vai arī pārtraukums pēc perioda, ir pat grūti izskaidrot, kas mainās. Hokejs ir kontakta sports, taču arī psiholoģiska spēle. Mēs runājām pēc pirmā perioda, un es jutu, ka mēs ne tik daudz spēlējām, kā skatījāmies dāņu hokeju – devām viņiem vietu ieskrieties, neslidojām tik labi, kā varam. Zinu, ka Latvijas hokejisti ir labā sportiskajā formā, tāpēc tā arī teicu – uzticieties savai izturībai un netaupīties. Bet noteikti daudz mainīja vārtu guvums – pēc tam jau spēle palika pavisam citāda, un hokejisti darbojās citā līmenī.”
„Ko varu pateikt par jaunajiem spēlētājiem? Viņi visi man ir jauni spēlētāji,” smējās Hārtlijs. „Neskaitot Ķēniņu, viņi visi man tādi ir. Taču šī ir liela komandas uzvara. Elvis nostāvēja sausā, arī pirmajā periodā, kad nespēlējām savu labāko hokeju, taču Elvis ļāva noturēt rezultātu un deva mums iespēju uzvarēt. Pēc tam pārējā komanda deva Elvim trīs vārtu pārsvaru, tā ka šī ir tiešām komandas uzvara. Mēs divreiz svarīgos brīžos izturējām mazākumā, un tas bija svarīga, jo dāņu vairākums ir tiešām spēcīgs. Paši izmantojām savu iespēju vairākumā, kas ļāva sākt turnīru tā, kā vēlējāmies.”
„Himnas dziedāšana bija lieliska, varbūt man arī jāiemācās vārdi, lai varu dziedāt līdzi,” Hārtlijs novērtēja līdzjutēju daudzbalsīgo himnas izpildījumu. „Jau pirms spēles skatījāmies, kā Latvijas līdzjutēji ārpus arēnā svin un dzied. Patiešām mīlu Latvijas fanu kaismi uz hokeju, viņi mūs atbalsta gan labos, gan sliktos brīžos, un tas ir lieliski. Jā, šī mums ir liela uzvara, taču vēlētos to veltīt mūsu līdzjutējiem. Viņi bija neticami. Vecrīgā bieži esmu pastaigājies pa ielām, un viņi mani aptur, vēlas parunāt hokeju utt. Un tagad arēnā viņu enerģija bija ļoti augstā līmenī, un tas arī ir iemesls, kādēļ mēs vispār spēlējam šo lielisko spēli.”
„Jau runājām par nākamo spēli un nesasapņošanos,” Hārtlijs piekrita, ka šī ir tikai pirmā spēle turnīrā. „Galvenais, palikt ar kājām uz zemes. Šobrīd varējām ģērbtuvēs atzīmēt uzvaru, kas ir pareizi – ja uzvaram, tad vajag arī to nosvinēt un vajag to izbaudīt. Mums šodien būs komandas kopējās vakariņas, bet rīt no rīta atkal savāksimies kopā un noskaņosimies spēlei pret Slovākiju. Zinām, ka katra spēle būs jauns izaicinājums. Ar Dāniju tikām galā, bet tā jau ir vēsture. Trīs punkti mums ir kabatā, ļoti svarīgi punkti, bet tagad jādomā par nākamo spēli.”
Hārtlijs izteicās, ka nevienā no gados jaunajiem hokejistiem nav novērojis pirmsspēles satraukumu: „Mums bija vairākas tikšanās jau pirms izlidošanas no Latvijas. Man ofisā bija papīra lapa, un aicināju vairākus puišus un teicu viņiem: „Jūs noteikti varētu aizpildīt šo lapu ar savu draugu vārdiem, kuri būtu gatavi maksāt, lai spēlēt izlasē. Bet jums maksāt nevajag, jūs savu vietu nopelnījāt, tāpēc izbaudiet to.” Visi vēlas spēlēt izlasē, jebkurā valstī. Tas ir liels gods. Mums, šķiet, bija 50-60 kandidāti, kas izgāja cauri treniņnometnei, bet tagad ir palikuši 25. Tikt izlasē ir sasniegums, tas parāda, ka tev ir talants, ka tev ir emocijas, ka esi lojāls izlasei. Un tagad, kad esam šeit, vairs nav iemesla baidīties. Neviens nevienu lidmašīnā uz Vāciju neiestūma, visi sēdās labprātīgi (smaida).”
Latvija neveiksmes iemetienos Hārtlijs skaidroja ar Regina un Dānijas centra uzbrucēju prasmi šajā spēles elementā: „Jāuzslavē dāņu centri. Mums varbūt šajā rādītājā neveicās, taču pēc uzvarētas spēles neskatos uz sliktu statistiku – izmetu to atkritumos un gatavojos nākamajai spēlei.”
+7 [+] [-]
+6 [+] [-]
+9 [+] [-]
+1 [+] [-]
+6 [+] [-]
-2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
Slovākiem iztrūkst nevis pāris spēlētāji, bet pāris desmiti labāko spēlētāju. Šī ir B izlase. Bez jebkādiem pārspīlējumiem.
Slovāku 2., 3., 4. maiņa sastāv no Čehijas Extraliga 3. maiņu uzbrucējiem, pat vietējās līgas kadrs ir pasaukts. Tie ir spēlētāji, kas Čehijā rāda krietni mazāku produktivitāti nekā mūsu Džeriņš, nemaz nerunājot par Robi Bukartu.
Šī komanda ne ar ko nav labāka par Latvijas izlasi. Jā, slovākiem rezerves ir lielākas un spēku samērs ir līdzīgs arī pret otro izlasi, bet par favorītiem viņus dēvēt nav pilnīgi, absolūti nekāda pamata. 0.
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]