Kanādieši - izcilnieki statistikas rādītājos
Vakar vēlu vakarā noslēdzās 2009. gada pasaules čempionāts hokejā. Par čempioniem kļuva Krievijas izlases hokejisti, savukārt Latvijas valstsvienība izcīnīja cienīgo 7. vietu. Pienācis laiks atskatīties uz turnīra statistikas rādītājiem.
Individuālā statistika
Rezultatīvākais - Senluī
Kā jau allaž, lielākā uzmanība tiek pievērsta rezultatīvākajiem spēlētājiem. Absolūta dominance šajā rādītājā kanādiešiem - pirmajā sešiniekā četri, bet astotniekā pieci Kanādas izlases spēlētāji. Pats rezultatīvākais - augumā mazais Martins Senluī, kurš deviņās čempionāta spēlēs paguva sakrāt 15 punktus, pie tam lielākoties tos nopelnot par rezultatīvām piespēlēm (4+11). Vēl no kanādiešiem sešiniekā arī Šī Vēbers (aizsargs!), Džeisons Speca un Stīvs Stemkoss. Starp Kanādas hokejistiem iespraukušies divu pārējo medaļnieču līderi krievs Iļja Kovaļčuks un zviedrs Martins Veinhandls. Interesanti, ka Latvijas izlase spēlēja pret visiem šiem monstriem, trīs mačos pret Zviedriju, Krieviju un Kanādu ielaižot 12 vārtus, taču no kopā turnīrā iegūtajiem 75 punktiem rezultatīvāko spēlētāju sešiniekam pret mūsējiem izdevās savākt tikai trīs punktus (1+2, vienīgie vārti Stemkosam).
No Latvijas izlases spēlētājiem ar deviņiem punktiem (3+6) rezultatīvākais bija Herberts Vasiļjevs, kuram starp visiem turnīra hokejistiem dalīta 13.-15. vieta ar tādiem uzbrucējiem kā Jaromiru Jāgru (Čehija) un Mihailu Grabovski (Baltkrievija).
Rezultatīvākie spēlētāji
V | Spēlētājs (izlase) | Punkti (V+P) |
---|---|---|
1. | M.Senluī (Kanāda) | 15 (4+11) |
2. | I.Kovaļčuks (Krievija) | 14 (5+9) |
3. | M.Veinhandls (Zviedrija) | 12 (5+7) |
4. | Š.Vēbers (Kanāda) | 12 (4+8) |
5. | Dž.Speca (Kanāda) | 11 (7+4) |
S.Stemkoss (Kanāda) | 11 (7+4) | |
13. | H.Vasiļjevs (Latvija) | 9 (3+6) |
Kapanenam vidēji spēlē - vieni vārti
Somu uzbrucējs Niko Kapanens rezultatīvāko sešiniekā neiekļuva, taču tas neliedza viņam ieņemt pirmo vietu gūto vārtu ziņā. Kapanens guva septiņus vārtus - tikpat arī kanādiešiem Specam un Stemkosam (vēl nedaudz atpalika viņu tautietis Denijs Hītlijs), taču soma sasniegums vērtējams augstāk, jo septiņi vārti gūti septiņos mačos, kamēr Kanāda aizvadīja par divām spēlēm vairāk. Mūsu Mārtiņš Cipulis iemeta četrus vārtus un šajā rādītājā ieņēma 10. vietu.
Visvairāk vārtu
V | Spēlētājs (izlase) | Vārti (spēles) |
---|---|---|
1. | N.Kapanens (Somija) | 7 (7) |
2. | Dž.Speca (Kanāda) | 7 (9) |
S.Stemkoss (Kanāda) | 7 (9) | |
4. | D.Hītlijs (Kanāda) | 6 (9) |
5. | P.Čajaneks (Čehija) | 5 (7) |
10. | M.Cipulis (Latvija) | 4 (7) |
Senluī - ģeniāls piespēlētājs
Jau minējām, ka turnīra rezultatīvākais spēlētājs Senluī no 15 punktiem 11 nopelnīja ar rezultatīvām piespēlēm. Skaidrs, ka tik izcils rādītājs kanādietim deva pirmo vietu piespēlētāju vidū. Tiesa, tuvākie sekotāji nebija nemaz tik tālu - Kovaļčukam un zviedram Tobnijam Martensonam katram pa deviņām rezultatīvām piespēlēm. Mūsu Vasiļjevs ar sešām piespēlēm šajā rādītājā dalītā 9.-11. vietā (ar tiem pašiem Jāgru un Grabovski).
Visvairāk rezultatīvu piespēļu
V | Spēlētājs (izlase) | Piespēles (spēles) |
---|---|---|
1. | M.Senluī (Kanāda) | 11 (9) |
2. | I.Kovaļčuks (Krievija) | 9 (9) |
T.Martensons (Zviedrija) | 9 (9) | |
4. | Dž.M.Lails (ASV) | 8 (9) |
L.Umarks (Zviedrija) | 8 (9) | |
Š.Vēbers (Kanāda) | 8 (9) | |
9. | H.Vasiļjevs (Latvija) | 6 (7) |
Slovāki labākie iemetienos
Pagalam neveiksmīgs šis čempionāts izvērtās Slovākijas izlasei, kura neprata iekļūt ceturtdaļfinālā. Tomēr vienā statistikas rādītājā tās pārstāvji ieņēmuši pirmās divas vietas, proti, iemetienos. Pirmajā vietā esošā uzbrucēja Mihala Maho uzvarēto iemetienu procents (75%) nebūtu īpaši jāizceļ, jo viņš piedalījās tikai četros iemetienos (trīs uzvarēja), toties viņa komandas biedrs Peters Olveckis uzvarēja 38 no 55 iemetieniem, sasniedzot 69%. Interesanti, ka labāko desmitniekā šajā rādītājā tikai viens pārstāvis no Ziemeļamerikas (kanādietis Maiks Fišers devītais). No latviešiem visaugstāk Vasiļjevs, kurš uzvarēja 78 no 135 iemetieniem (58%), kas deva 17. vietu starp visiem turnīra dalībniekiem.
Iemetienu speciālisti
V | Spēlētājs (izlase) | % |
---|---|---|
1. | M.Maho (Slovākija) | 75% (3/4) |
2. | P.Olveckis (Slovākija) | 69% (38/55) |
3. | R.Lemms (Šveice) | 68% (23/34) |
4. | T.Plekanecs (Čehija) | 65% (53/81) |
5. | T.Rolineks (Čehija) | 64% (32/50) |
6. | M.Pluss (Šveice) | 62% (71/114) |
17. | H.Vasiļjevs (Latvija) | 58% (78/135) |
Junsonam fantastiska lietderība
Par fantastisku var saukt Zviedrijas izlases aizsarga Kenija Junsona sasniegumu - pirmām kārtām jāuzsver, ka ar lietderības koeficientu +13 viņš kļuva par labāko turnīra spēlētāju šajā rādītājā, taču neticamāks fakts ir tāds, ka ar Junsonu uz ledus Zviedrijas izlase vienādos sastāvos guva 13 vārtus, bet neielaida nevienus! Pie tam Junsons no 13 gūtajiem vārtiem ar rezultativitātes punktu izcēlās septiņos gadījumos.
No 20 lietderīgākajiem spēlētājiem līdzīgs sasniegums padevās kanādietim Stemkosam (9-0) un čeham Miroslavam Blatakam (8-0), kuriem esot uz ledus, viņu komandas vienādos sastāvos arī neielaida nevienu ripu, tiesa, iemeta nedaudz mazāk nekā Junsona gadījumā. No TOP30 spēlētājiem (latviešu tajā nav) šajā rādītājā pārliecinoši visvairāk ielaida Krievija ar Kovaļčuku uz ledus (sešus vārtus), tomēr iemeta veselus 14, kas ir visvairāk starp visiem čempionāta hokejistiem.
Lietderības koeficients
V | Spēlētājs (izlase) | Koeficients (G-Z) |
---|---|---|
1. | K.Junsons (Zviedrija) | +13 (13-0) |
2. | S.Stemkoss (Kanāda) | +9 (9-0) |
3. | I.Kovaļčuks (Krievija) | +8 (14-6) |
4. | M.Senluī (Kanāda) | +8 (9-1) |
5. | M.Blataks (Čehija) | +8 (8-0) |
6. | O.Tverdovskis (Krievija) | +7 (11-4) |
Amerikānis Beiks - rupjākais
Ja paskatāmies uz "centīgākajiem" soda minūšu ziņā, tad šeit līderis bijis ASV izlases uzbrucējs Deivids Beiks, kurš papildus 5+20 lielajam sodam pamanījās nopelnīt klāt arī divus mazos sodus. Savukārt divminūšu sodus visvairāk (pa astoņiem) izpelnījās slovāks Boriss Valabiks un zviedrs Diks Tanstrēms. Latvijas izlases lielo sodu nopelnītāji Mārtiņš Karsums un Lauris Dārziņš pēc soda minūšu skaita attiecīgi 5. un 7. vietā.
Visvairāk soda minūšu
V | Spēlētājs (izlase) | Soda minūtes |
---|---|---|
1. | D.Beiks (ASV) | 33 |
2. | B.Kvesandjē (Francija) | 31 |
3. | J.Vass (Ungārija) | 29 |
4. | V.Višņevskis (Krievija) | 29 |
5. | M.Karsums (Latvija) | 27 |
6. | S.Apšols (Kanāda) | 27 |
7. | L.Dārziņš (Latvija) | 18 |
Meisons - labākais vārtsargs, Masaļskis - piektais
Šajā turnīrā visaugstāko atvairīto metienu procentu uzrādīja Kanādas izlases vārtsargs Kriss Meisons (96.49%!). Neskatoties uz šādu sasniegumu, finālā Meisonam netika dota iespēja sevi apliecināt. Tiesa, viņa pieredzējušais kolēģis Dveins Rolosons arī par savu meistarību nelika šaubīties un šajā rādītājā ieņēma 3. vietu ar 93.04%. Starp abiem kanādiešu vārtsargiem baltkrievs Andrejs Mezins, savukārt mūsu Edgars Masaļskis ieņēma augsto 5. vietu ar gandrīz 93% atvairītu metienu. Vienā rādītājā Masaļskis ir pārliecinoši pirmais - tā kā Edgars bija viens no retajiem, kurš vārtos aizvadīja 100% savas komandas spēles laika, tad viņš atvairīja visvairāk metienus (233). Tuvākajam sekotājam Robertam Ešam (ASV) "tikai" 205 atvairīti metieni.
Vārtsargi ar visaugstāko atvairīto metienu procentu
V | Vārtsargs (izlase) | % |
---|---|---|
1. | K.Meisons (Kanāda) | 96.49% (110/114) |
2. | A.Mezins (Baltkrievija) | 94.77% (163/172) |
3. | D.Rolosons (Kanāda) | 93.04% (147/158) |
4. | I.Brizgalovs (Krievija) | 92.93% (184/198) |
5. | E.Masaļskis (Latvija) | 92.83% (233/251) |
6. | P.Rinne (Somija) | 92.64% (151/163) |
Vēbers - rezultatīvākais aizsargs
Jau sākumā tika pieminēts, ka Kanādas izlases aizsargs Vēbers ieņēma augsto 4. vietu rezultativitātes ziņā starp visiem turnīra spēlētājiem. Loģiski, ka šāds sniegums viņam devis 1. vietu starp aizsargiem. Vēberam 12 punkti, bet tuvākajam sekotājam amerikānim Lailam deviņi punkti. No latviešu aizsargiem visaugstāk, 25. vietā, Guntis Galviņš (1+2=3).
Rezultatīvākie aizsargi
V | Spēlētājs (izlase) | Punkti (V+P) |
---|---|---|
1. | Š.Vēbers (Kanāda) | 12 (4+8) |
2. | Dž.M.Lails (ASV) | 9 (1+8) |
3. | M.Juhansons (Zviedrija) | 8 (3+5) |
4. | Dž.Džonsons (ASV) | 7 (3+4) |
5. | K.Junsons (Zviedrija) | 7 (3+4) |
6. | V.Atjušovs (Krievija) | 7 (2+5) |
25. | G.Galviņš (Latvija) | 3 (1+2) |
Komandu statistika
Krievi - efektīvākie metēji, vācieši - neefektīvākie
Kā jau redzējāt iepriekš, individuālajos rādītājos (īpaši svarīgākajos) pārsvarā dominēja kanādieši, savukārt čempioni krievi figurēja salīdzinoši reti. Toties kā komanda Krievija ir 1. vietā pēc metienu efektivitātes - 15% (jeb gandrīz katrais sestais) krievu metienu sasnieguši mēŗki. Citas medaļnieces Zviedrija un Kanāda šajā rādītājā otrā un trešā, bet Latvijai 7. pozīcija (tāpat kā ieņemtā vieta turnīrā).
Metienu efektivitāte
V | Izlase | % |
---|---|---|
1. | Krievija | 15.02% (41/273) |
2. | Zviedrija | 13.67% (38/278) |
3. | Kanāda | 12.84% (43/335) |
4. | ASV | 10.46% (32/306) |
5. | Dānija | 10.29% (18/175) |
6. | Čehija | 10.16% (26/256) |
7. | Latvija | 10.11% (19/188) |
15. | Ungārija | 5.08% (6/118) |
16. | Vācija | 3.33% (6/180) |
Kanādai izcila vairākuma realizācija
Daudz čempionāta laikā tika runāts par izcilo kanādiešu spēli vairākumā. Turnīra izskaņā fantastiskais procents tika nedaudz pabojāts, taču tāpat beigās pārliecinoša 1. vieta šajā rādītājā ar 41.3% vairākuma realizāciju. Latvijas izlasei 10. vieta ar 15.6%.
Vairākuma realizācija
V | Izlase | % |
---|---|---|
1. | Kanāda | 41.30% (19/46) |
2. | Krievija | 28.26% (13/46) |
3. | Somija | 26.67% (12/45) |
4. | Norvēģija | 25.00% (7/28) |
5. | Zviedrija | 24.00% (12/50) |
ASV | 24.00% (12/50) | |
10. | Latvija | 15.62% (5/32) |
15. | Austrija | 10.00% (3/30) |
Ungārija | 10.00% (2/20) |
Labākie mazākumā - austrieši, sliktākie - amerikāņi
Pārsteidzoši, ka visveiksmīgāk mazākumā spēlējusi Austrijas izlase. Te gan jāattceras, ka trīs no sešiem mačiem austrieši aizvadīja grupu zaudētāju turnīrā, tātad pret relatīvi vājākiem pretiniekiem (atgādinām, ka Austrija neizglābās no izkrišanas). 2. vietā nevienādo sastāvu speciālisti kanādieši, bet Latvijai 8. vieta. Vissliktāk mazākumā spēlējusi ASV, kas izcīnīja augsto 4. vietu.
Spēle mazākumā
V | Izlase | % |
---|---|---|
1. | Austrija | 91.67 (33/36) |
2. | Kanāda | 89.36 (42/47) |
3. | Vācija | 87.50% (28/32) |
4. | Krievija | 86.49% (32/37) |
5. | Baltkrievija | 86.21% (25/29) |
6. | Somija | 85.71% (30/35) |
8. | Latvija | 82.35% (28/34) |
15. | Slovākija | 67.86% (19/28) |
16. | ASV | 66.67% (28/42) |
Kanādai labākie vārtsargi
Jau tika minēts, ka uzreiz divi Kanādas izlases vārtsargi, Meisons un Rolosons, tika labāko trijniekā pēc atvairīto metienu procenta. Tāpēc nav brīnums, ka Kanādas vārtsargu spēle kopumā bijusi veiksmīgākā. Masaļskis Latvijai šajā rādītājā sarūpējis augsto 4. vietu. Pēdējā vieta Slovākijai - acīmredzot arī vārtsargu vājā spēle bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc neizdevās iekļūt ceturtdaļfinālā.
Vārtsargu spēle
V | Izlase | % |
---|---|---|
1. | Kanāda | 94.49% (257/272) |
2. | Krievija | 93.33% (238/255) |
3. | Somija | 92.86% (169/182) |
4. | Latvija | 92.83% (233/251) |
5. | Baltkrievija | 92.71% (229/247) |
6. | Čehija | 91.14% (144/158) |
15. | Francija | 87.56% (197/225) |
16. | Slovākija | 84.21% (128/152) |
Kanādieši rupjākie, baltkrievi - disciplinētākie
Kanādas izlases spēlētāji un visa komanda daudzos statistikas rādītājos ir pirmā - arī nopelnīto soda minūšu ziņā (vidēji mačā sodu vairāk frančiem). Ļoti augstu ir arī Latvija - 4. vietā. Savukārt vismazāk soda minūšu visā čempionātā nopelnīja Baltkrievija.
Soda minūtes
V | Izlase | Soda minūtes |
---|---|---|
1. | Kanāda | 149 |
2. | Francija | 127 |
3. | ASV | 119 |
4. | Latvija | 115 |
5. | Zviedrija | 114 |
6. | Ungārija | 113 |
15. | Dānija | 70 |
16. | Baltkrievija | 68 |
Čehija - speciāliste vārtu iemešanā mazākumā
Visā čempionātā mazākumā tika gūti seši vārti un tieši pusi no tiem(!) guva viena pati Čehija, kurai trīs reizes izdevās pārsteigt pretiniekus, kuri spēlēja vairākumā. Atskaitot Čehiju, vēl pa vieniem vārtiem mazākumā guva Vācija, Norvēģija un arī Latvija.
Mājinieku spēles apmeklētākās
No vienas puses nav nekas pārsteidzošs, ka mājinieces Šveices spēles čempionātā bijušas pašas apmeklētākās. No otras puses - jāuzslavē šveiciešu līdzjutēji, kuri lielā skaitā atbalstīja savu komandu līdz beigām, pat par spīti tās neveiksmēm. Protams, izšķirošu lomu nospēlēja fakts, ka Šveicei līdz pat beigām bija labas izredzes ceturdaļfinālā tomēr iekļūt. Otra apmeklētākā komanda čempionātā bija Krievija, bet fināla dalībniece Kanāda šajā rādītājā tikai septītā, tieši priekšā Latvijai, kuras spēles vidēji nolūkojās nedaudz vairāk par septiņiem tūkstošiem līdzjutēju.
Izlašu apmeklētība
V | Izlase | Vid.skaits |
---|---|---|
1. | Šveice | 10 955 |
2. | Krievija | 9 813 |
3. | ASV | 8 655 |
4. | Zviedrija | 8 606 |
5. | Francija | 7 935 |
6. | Vācija | 7 252 |
8. | Latvija | 7 006 |
15. | Norvēģija | 3 941 |
16. | Dānija | 3 913 |
Kā redzams, visspilgtākie statistikas rādītāji ir Kanādas izlasei un atsevišķiem tās spēlētājiem, taču skaidrs, ka viņi noteikti būtu laimīgāki par zelta medaļām un pieticīgāku statistiku...
Izmantotie resursi:
iihf.com
+29 [+] [-]
+33 [+] [-]
+6 [+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
+5 [+] [-]
malacis Masaļskis - neviens pēc atvairīto meteinu skaita nestāv viņam klāt!
+4 [+] [-]
+3 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
šis gads pierādīja ka pagājušo gad fināls nebija nejaušība.....
+6 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
bet nu visu cieņu, būtu man latiņš vai divi, ar aizbrauktu
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
6. Čehija 10.16% (230/256)
tas gan būtu forši - 7 spēlēs 230 vārti
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
komandas - medalas, a šie dati...
galvenais radītājs - ieņēmtas vietas...
+2 [+] [-]