Paste: Daudziem vajag padomāt, vai ir vērts turpināt spēlēt

Pasaules čempionāts atstājis divējādas sajūtas, jo abas uzvaras esam izcīnījuši pagarinājumā un septiņās spēlēs savācām tikai piecus punktus. Malači, minimālo uzdevumu - palikšanu elites grupā - esam izpildījuši, bet pret Franciju pēdējā trešdaļā atdevām uzvarētu maču, nomazgājām labo sajūtu, kas bija vismaz pēdējās cīņas sakarā. Kopumā turnīru uz saviem pleciem iznesa trīs hokejisti: Edgars Masaļskis, Kaspars Daugaviņš un Lauris Dārziņš. Saka, ka komanda uzvar un zaudē kopā, bet šeit tā nenotika. Vēl paldies par stabilo turnīru varam pateikt dažiem aizsargiem - Krišjānim Rēdliham, Guntim Galviņam, Aleksandram Jerofejevam.

Taču nezinu, kas desmit sekundes pirms pamatlaika beigām galvā darījās Kristapam Sotniekam. Par ko viņš domāja un ko vēlējās paveikt? Septiņas sezonas nospēlējis augstā līmenī! Viņš labi zina, ka maziem bērniem māca, ka pēdējais aizsargs nedrīkst mest kājās. Liec to ripu vienalga kur - apēd, norij, iemet stūrī, vienalga kur! Ja draud izgājiens viens nullē, pēdējais aizsargs nedrīkst mest. Tagad Sotniekam katru dienu jāliek Edžam alus. Par šādiem gājieniem cērt nost rokas.

Varbūt rakstu emociju iespaidā, bet, ja septiņās spēlēs rezultativitātes punktus gūst septiņi spēlētāji, tad daudziem vajag padomāt, vai ir vērts turpināt spēlēt hokeju. Labi, nemet iekšā pret kanādiešiem, zviedriem un čehiem, bet vismaz paliec atmiņā ar cīņu, degsmi acīs. Bāli, bāli...

Iespējams, problēma slēpjas galvā, iespējams, čaļi sadomājušies, ka ir augstas klases meistari. Ja visa izlase paskatītos spogulī, tad augstas klases meistaru tur ieraudzītu maz. Kādam liksies skarbi, bet tādas ir manas domas.

Ja uzbrucējs atbrauc uz pasaules čempionātu un domā par labu kontraktu labā komandā, tad ir jāmet iekšā. Agrāk nebija Rīgas "Dinamo", bet visi hokejisti bija līderi komandās. Cipruss Raumas "Lukko" Somijā spēlēja ar zelta ķiveri, Znaroks, Pavlovs, Čudinovs, Semjonovs, Tambijevs, Kerčs, Fanduļs, Beļavskis - visi komandās bija līderi. Tāpēc izcīnījām septītās vietas un citi no mums baidījās. Punktus vāca arī ceturtās maiņas uzbrucēji. Kas tas par uzbrucēju, ja nelien uz vārtiem un nevar iemest vienu ripu?

Jānis Sprukts - viņam jābūt pirmās maiņas centram, vilcējam, bet septiņos mačos viņš iemet vienu ripu savos vārtos. Andris Džeriņš, kurš šodien pēc fantastiskas Daugaviņa piespēles neizmantoja izgājienu vienatnē, pirmo reizi sešos turnīros guva vārtus, apsveicam! Ja sezonā nevar iemest vārtus, tad pasaules čempionātā arī neiemetīs.

Mums ir jaunā paaudze, plejāde spēlētāju, kuriem ir 20 gadu. Vajag aizķerties Eiropā, Vācijas otrajā līgā, bet es viņus tur neredzu - priekšā ir kanādieši, čehi. Lai izsistos, vajadzīgs raksturs. Arī Kazahstānā būs piecu leģionāru limits, cerams, ka vismaz tur aizķersies un pierādīs. Ja nemetīs šādos čempionātus, nemetīs arī pasaules čempionātā, tā nenotiek.