Facebook
GoogleStatistika: Daugaviņš un Dārziņš līderu vidū, Latvijai metienu problēmas
@Rolands_Elins
Foto: AP/Scanpix
Latvijas hokeja izlasei pasaules čempionāts noslēdzies ar 13. vietu un sesto reizi pēc kārtas nācies palikt ārpus ceturtdaļfināla, taču par spīti tam Kaspars Daugaviņš un Lauris Dārziņš ir starp grupu turnīra rezultatīvākajiem spēlētājiem, aizsargu konkurencē augstu meklējams Gunta Galviņa vārds un Latvija var lepoties ar labu vairākuma izspēli. Tiesa, metienu skaita ziņā Latvija gan ir pārliecinoši pēdējā.
Latvijas hokeja izlase no iepriekšējiem 18 pasaules čempionātiem tikai vienā bija guvusi mazāk nekā divas uzvaras pamatlaikā. Prāgā tas neizdevās ne reizi, tiesa, divreiz gūta uzvara papildlaikā un viens zaudējums pēcspēles metienu sērijā. Sakrātos punktus salīdzināt nedaudz grūtāk, jo pašreizējais formāts ir spēkā tikai kopš 2012. gada, taču kopš neizšķirta nomaiņas pret pagarinājumu vēl ne reizi izlase mājās nebija atgriezusies ar mazāk nekā sešiem. Šoreiz vien pieci.
Aleksandra Beļavska vadītā komanda jau pārbaudes spēlēs rādīja mazrezultatīvo spēli, un arī Prāgā nevienā mačā netika gūti vairāk nekā divi vārti. Labā ziņa gan tāda, ka sausā mūs neatstāja neviens, un goda ripa tika nogādāta gan zviedru, gan kanādiešu vārtos. Arī nekāds antirekords nav uzstādīts - 11 gūtie vārti ir tas pats, ko 2012. gadā izlase iespēja Teda Nolana valdīšanas pirmajā čempionātā. Savukārt šajā čempionātā tikpat vai mazāk par Latviju guva arī Austrija, Vācija, Slovēnija un Dānija, tiesa, nepatīkamas pārdomas var radīt fakts, ka, spēlējot pieci pret pieci, Latvija guva tikai četrus vārtus (pieci vārti vairākumā, divi - papildlaikā).
Iemesls nav tālu jāmeklē, proti, izdarīto metienu skaits, kurš Latvijai šoreiz ir katastrofāli mazs - 115 metieni pa pretinieku vārtiem. Kanāda tik daudz bija iespējusi jau ceturtās spēles sākumā... Lieki piebilst, ka ar vidēji 16,4 metieniem spēlē Latvija ir pārliecinoši pēdējā šajā PČ, kamēr 15. vietas īpašniece Vācija izdarījusi 20,4 metienus. Savukārt uz Latvijas vārtiem raidīti 236 metieni (vidēji spēlē 33,7), un tikai Dānija tikusi nomētāta smagāk (239 metieni).
Metienu statistika vājākajām izlasēm bieži mēdz būt sliktāka tādēļ, ka pret favorītēm daudz sanāk spēlēt mazākumā, un Latvija ir "līdere" mazākumā pavadītajā laikā, proti, 50:59 minūtes, bet soda minūšu kopskaitā mūs "apsteidz" tikai franči. Lielu artavu šajā statistikā ieliek Sotnieka, Sprukta un Jerofejeva lielie noraidījumi, kamēr divīšu Latvijai bijis 25, un tikai piecām izlasēm ir mazāk. Arī par vairākumu nav vērts sūdzēties, jo ar realizētiem 22.73% esam piektajā vietā čempionātā, kas ir labākais izlases rādītājs kopš 2011. gada, kad Latvijai piederēja PČ efektīvākais vairākums (27.6%). Savukārt mazākums ir ierasta problēma, un pēdējos piecos gados augstāk par desmito vietu Latvija nav bijusi.
Izlašu statistika grupu turnīrā
| V. | Valsts | Vārti | V. | Valsts | Metieni | V. | Valsts | PIM | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. | Kanāda | 49 | 1. | Kanāda | 288 | 1. | Francija | 123 | ||||||
| 2. | Zviedrija | 34 | 2. | Čehija | 243 | 2. | Latvija | 110 | ||||||
| 3. | Krievija | 30 | 3. | Zviedrija | 239 | 3. | Slovākija | 95 | ||||||
| 4. | Čehija | 27 | 4. | Somija | 221 | 4. | Vācija | 79 | ||||||
| 5. | ASV | 22 | 5. | Krievija | 220 | 5. | Dānija | 72 | ||||||
| 12. | Latvija | 11 | 16. | Latvija | 115 |
| V. | Valsts | Vair. izspēles % | V. | Valsts | Mazākuma % | |||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. | Krievija | 40% | 1. | Somija | 100% | |||
| 2. | Kanāda | 32% | 2. | Austrija | 95.8% | |||
| 3. | Somija | 24% | 3. | Kanāda | 93.8% | |||
| 4. | Zviedrija | 23.3% | 4. | ASV | 90.9% | |||
| 5. | Latvija | 22.7% | 5. | Vācija | 90.5% | |||
| 13. | Latvija | 74.1% |
Individuālajā statistikā Latvijas hokejisti nonākuši divās galējībās – Lauris Dārziņš un Kaspars Daugaviņš meklējami čempionāta rezultatīvāko spēlētāju vidū, kamēr 15 mūsējie jeb divas trešdaļas laukuma spēlētāju Prāgu atstās ar nulli punktu ailītē. Nevienā citā izlasē nav vairāk par 11 punktus neguvušiem spēlētājiem, kamēr Latvija prata gūt tikai vienus (!!!) vārtus bez Dārziņa tiešas palīdzības. Viņš bija rezultatīvs 91% Latvijas vārtu guvumos, kamēr Daugaviņš - 82%. Abi skaitļi ir bezprecedenta gadījumi Latvijas izlasē elites divīzijā. Savukārt Gunta Galviņa gūto 1+4 bezkaislīgi novērtē cits statistikas fakts, proti, viņš sakrāja piecreiz vairāk punktu nekā visi pārējie Latvijas aizsargi kopā.
| PČ Gads | Rez. spēlētājs Latvijas izlasē | Punkti | Dalība Latvijas vārtu guvumos |
|---|---|---|---|
| 2015. | L. Dārziņš | 10 | 91% |
| 2015. | K. Daugaviņš | 9 | 82% |
| 2014 | M. Rēdlihs | 6 | 30% |
| 2013. | L. Dārziņš | 6 | 42% |
| 2012. | M. Indrašis | 5 | 45% |
| 2011. | M. Rēdlihs | 7 | 38% |
| 2010. | J. Sprukts | 5 | 33% |
| 2009. | H. Vasiļjevs | 9 | 66% |
| 2008. | 5 hokejisti | 3 | 33% |
| 2007. | K. Daugaviņš | 6 | 30% |
Daugaviņš un Dārziņš pa abiem arī izdarīja teju ceturto daļu izlases metienu pa vārtiem (26 no 115) un kopā ar Galviņu ir vienīgie, kas PČ noslēdza ar pozitīvu lietderības koeficientu. Neitrāls palika Roberts Bukarts, kamēr pārējiem nācās samierināties ar mīnusiem. Šis rādītājs sliktākais ir Maksimam Širokovam – mīnus seši, kamēr Rodrigo Ābolam un Oskaram Cibuļskim pa mīnus pieci. Mīnusos arī pirmās maiņas uzbrucēji Rēdlihs un Sprukts, turklāt Šveicē sezonu noslēgušajam centram nepatīkams arī cits skaitlis – septiņās spēlēs izdarīts viens statistikā reģistrēts metiens pa vārtiem...
Loģisks gan arguments, ka šo lietderības statistiku kārtīgi papluina sakāves pret Kanādu un Zviedriju, līdz ar to vērts izdalīt atsevišķi tikai pēdējās četras spēles pret ņemamajām pretiniecēm – šajos mazrezultatīvajos mačos Daugaviņam un Dārziņam pa +3, pozitīvs arī Galviņš, bet -2 ticis Cipulim, Indrašim, M. Rēdliham, Širokovam un Bērziņam. Ar plašāku Latvijas hokejistu statistiku un viņu mikromaču iznākumu iespējams iepazīties šeit, sadaļā "Vienos Vārtos".
Latvijas hokejistu individuālais veikums Prāgā
| V. | Rezultatīvākie | V. | Soda minūtes | V. | Metieni | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. | L. Dārziņš | 10 (3+7) | 1. | K. Sotnieks | 27 | 1. | L. Dārziņš | 15 | ||
| 2. | K. Daugaviņš | 9 (5+4) | 2. | J. Sprukts | 25 | 2. | K. Daugaviņš | 11 | ||
| 3. | G. Galviņš | 5 (1+4) | 3. | A. Jerofejevs | 12 | 3. | R. Bukarts | 9 | ||
| 4. | A. Džeriņš | 2(1+1) | 4. | A. Džeriņš | 6 | 4. | M. Rēdlihs | 9 | ||
| 5. | M. Rēdlihs | 1 (1+0) | 5. | M. Širokovs | 6 | 5. | A. Džeriņš | 8 | ||
| 6. | K. Rēdlihs | 1 (0+1) | 5 hokejisti | 4 | 6. | O. Cibuļskis | 7 | |||
| 7. | J. Sprukts | 1 (0+1) | 4 hokejisti | 2 | 7. | K. Rēdlihs | 7 |
Grupu turnīra līderi
| V. | Rezultatīvākie | V. | Vārtu guvēji | V. | Rez. Aizsargi | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. | Dž. Speca (CAN) | 11 (4+7) | 1. | F. Fošberjs (SWE) | 8 | 1. | O. Ekmans-Lāšons (SWE) | 11 (2+9) | ||
| 2. | M. Dušeins (CAN) | 11 (4+7) | 2. | T. Hols (CAN) | 6 | 2. | Ā. Ekblads (CAN) | 7 (4+3) | ||
| 3. | O. Ekmans-Lāšons (SWE) | 11 (2+9) | 3. | B. Nelsons (CAN) | 6 | 3. | B. Bērnss (CAN) | 7 (0+7) | ||
| 4. | J. Dadonovs (RUS) | 11 (4+7) | 4. | D. Flerī (FRA) | 5 | 4. | E. Lindels (FIN) | 6 (1+5) | ||
| 5. | Dž. Eberlī (CAN) | 10 (5+5) | 5. | K. Daugaviņš (LAT) | 5 | 5. | J. Hūless (NOR) | 6 (1+5) | ||
| 6. | A. Kaļužnijs (BLR) | 10 (5+5) | 6. | T. Segins (CAN) | 5 | 6. | O. Ņemecs (CZE) | 6 (3+3) | ||
| 7. | A. Panarins (RUS) | 10 (5+5) | 7. | A. Kaļužņijs (BLR) | 5 | 7. | G. Galviņš (LAT) | 5 (1+4) | ||
| 8. | L. Dārziņš (LAT) | 10 (3+7) | 8. | Dž. Eberlī (CAN) | 5 | 8. | Dž. Mazins (CAN) | 5 (0+5) |
Lai arī pirmo spēli uzsāka Ervīns Muštukovs, Edgars Masaļskis kļuva par visvairāk minūšu aizvadījušo vārtsargu grupu turnīrā. Tas gan nesa arī negatīvu efektu, proti, viņš ir vienīgais vārtsargs, kurš ielaidis 20 vārtus (austrietim Bernhardam Štarkbaumam 19). Pēc laukumā novērotā reti kuram šaubas, ka Masaļskis aizvadījis vienu no iespaidīgākajiem turnīriem savā karjerā un noturējis Latvijas izlasi virs ūdens arī tad, kad akmens ap kāju jau apsiets, taču lieliskā statistikā tas šoreiz nav atspoguļojies - atvairīto metienu procenta ziņā Masaļskis ir tikai 11. vietā, bet ielaistajos vārtos ar 2,97 netvertām ripām vidēji spēlē ir pirmā divdesmitnieka beigās.
Vārtsargu sniegums grupu turnīrā
| V. | Atv.metienu. % | V. | Vid. ielaistie vārti | |||
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. | J. Saross (FIN) | 100% | 1. | J. Saross (FIN) | 0 | |
| 2. | L. Dženoni (SUI) | 95.5% | 2. | L. Dženoni (SUI) | 0.98 | |
| 3. | K. Hellebaks (USA) | 94.2% | 3. | P. Rinne (FIN) | 1.30 | |
| 4. | P. Rinne (FIN) | 94.1% | 4. | K. Hellebaks (USA) | 1.38 | |
| 5. | S. Dāms (DEN) | 93.2% | 5. | M. Džounss (CAN) | 1.50 | |
| 11. | E. Masaļskis (LAT) | 90.8% | 19. | E. Masaļskis (LAT) | 2.97 | |
| 37. | E. Muštukovs (LAT) | 72.2% | 37. | E. Muštukovs (LAT) | 13.01 |
Piezīmes: statistikā ņemti vērā visi vārtsargi, kuri izgājuši laukumā šajā turnīrā.
Izmantotie resursi:
Ice Hockey World Championship 2015 - 2015 WM -...
-3 [+] [-]
Tā laikam bija vienīgā stratēģija, drošs Masaļskis vārtos, atsit un skrienam pretuzbrukumā. Vēlams lai skrien DDD...
-4 [+] [-]
+8 [+] [-]
+5 [+] [-]
+5 [+] [-]
+5 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
Malacis, Roland Eliņ. Malacis.
+11 [+] [-]
+13 [+] [-]
+16 [+] [-]
+5 [+] [-]
+16 [+] [-]
Citādā ziņā skaitļi apliecina to ,ko skatītāji tāpat zin,ka šis čempionāts bija Daugaviņa,Dārziņa un Masaļska turnīrs.No aizsargiem negaidīti labi cipari ir Galviņam un domāju arī Krišjānim nav slikti,ja ņem vērā ,ka viņš ir aizvadījis visvairāk laiku laukumā komandā ,kura visvairāk spēlējusi aizsardzībā.Nenoliedzami, manuprāt, Latvijas izlasei problēmas radās tieši sliktās Sprukta maiņas spēles dēļ,jo ja vilktu divi piecnieki,tad par palikšanu elitē nebūtu jāuztraucās līdz pēdējām sekundēm.Žēl ,ka IIHF statistiķi nefiksēja bloķētos metienus un spēka paņēmienus.Tad mēs gūtu vēl pilnīgāku ainu,kura pierādītu,kuri bija šeit atbraukuši cīnīties,bet kuri atslidot.
[+] [-]
+3 [+] [-]
+5 [+] [-]
+9 [+] [-]
Beļavskis kā treneris ir nulle, lai paliek pie zviedru bērnu trenēšanas! Šogad ļoti noveicās, bet, kā zināms, veiksme mēdz arī novērsties!
[+] [-]
-4 [+] [-]
2. Dāņi ir palikuši mazāk nevis vairāk NHL – tagad ir 5, tie paši 1986.-1989. gados dzimušie, kas sen jau tika.
3. Vāciešiem arī tikai viens svaigs spēlētājs NHL.
-4 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
-3 [+] [-]
+6 [+] [-]
+10 [+] [-]
(skat. bildi)
-4 [+] [-]
+5 [+] [-]
+5 [+] [-]
[+] [-]