"Policisti" - NHL dinozauri?
Pēdējo nedēļu laikā Ziemeļamerikā, pēc traģiska notikuma kādā zemākajā hokeja līgā, aizvien skaļākas kļūst runas par kautiņu izslēgšanu no spēles, bet tos, kuri neklausīs - bargi sodīt. Mēģināsim salikt visu "pa plauktiņiem".
Ievadam atgādināšu kas kļuva par pamatu šādai hokeja sabiedrības asajai reakcijai. 12. decembra Ontario pieaugušo hokeja līgas spēlē starp Vitbijas "Dunlops" un Brantonas "Blast" izcēlās kautiņš starp Donu Sandersonu un Koriju Fultonu. Cīņas laikā Sandersons pazaudēja savu ķiveri, kas arī vēlāk izrādījās liktenīgi - kautiņa beigās spēlētājs nokrita, atsitoties ar galvu pret ledu. Hokejists nekavējoties tika aizvests uz slimnīcu, kurā pavadīja vairākas nedēļas tā arī nenākot pie samaņas, bet 2. janvārī Sandersons mira.
Pēc šāda notikumu pavērsiena visa Ziemeļamerikas hokeja sabiedrība "atcerējās", ka laiku pa laikam parādās runas par kautiņu aizliegšanu hokeja spēlēs. Tika piesaukts līgu (galvenokārt - profesionālo) vadību godaprāts, kurām būtu jādomā vairāk par spēlētāju drošību, nevis jāatstāj visi drošības jautājumi izlemšanai pašiem hokejistiem. Tā teikt - slīkstošo dzīvība ir pašu slīkstošo rokās. Radikālākie viedokļu paudēji piedāvāja visus kaušļus un to sodīšanu uzticēt policijai, jebkuru hokeja kautiņu pielīdzinot "parastam" kautiņam, teiksim, uz ielas. Vislielākie pārmetumi tiek raidīti tieši Nacionālās Hokeja Līgas (NHL) virzienā, jo tā, kā visa Ziemeļamerikas hokeja galvenā līga, nedara neko, lai situācija mainītos.
Spiediena rezultātā, tomēr, NHL ir "iekustējušies" un tās galvenās un/vai atbildīgās personas sāk ģenerēt dažādas idejas, kas spēli varētu padarīt "drošāku" (kāpēc pēdiņas - par to vēlāk). Protams, pirmās ir idejas diskvalificēt visus, kas kautiņos piedalās, tādējādi no dūru cīņam atsakoties VISPĀR. Otra ideja ir atļaut kautiņus tikai noteiktu spēlētāju starpā, t.i., tikai "policisti" var kauties. Līdzīga ideja pavīdēja arī tādā kontekstā, ka katra komanda varētu noteikt "aizsargājamos spēlētājus", kuri nedrīkstētu piedalīties nekādā spēka spēlē. Kā redzams, kad dzīve "piespeiž", tad idejas parādās, taču ar to realizāciju gan NHL galvenajam "kantorim" ir sliktāk nekā politiskajām partijām ar pirmsvēlēšanu solījumu pildīšanu... . Kurš atceras pagājušās sezonas "haju" ar obligātajiem kakla sargiem, kurus Betmens un kompānija dievojās kā obligātus ieviest pēc incidenta, kurā Rihardam Zednikam tika pārgriezts kakls? Un vēl pirms tam - par obligātajiem vizieriem visiem spēlētājiem?
Un tagad neliela vēsturiska atkāpe ar nelielu komentāru, t.i., jānoskaidro kāds vispār ir šo kautiņu vēsturiskais pamatojums. Pirms kāda laika eSports.lv jau publicēja lietotāja "Thrasher" viedokli par kautiņu vietu un nozīmi hokeja spēlē ( Lasītāja viedoklis: Vai kaušanās ir hokeja... ), kur, galvenos vilcienos viss ir arī izskaidrots. No savas puses vēlētos tikai piebilst, ka NHL piedāvātie jaunievedumi nevis palielinās spēlētāju drošību, bet tieši otrādi - rupjākie hokejisti sajutīs, ka neviens viņus sodīt nevar (vai tad pāris minūšu sēdēšanu uz noraidīto soliņa var salīdzināt ar Larka, Brašīra, Būgārda, Godārda, Ivanāna "audzinošajām procedūrām") un tad sāksies "atspēlēšanās" - bakstīšanās ar nūjām, sitieni, kamēr tiesnesis neredz, klupināšana utt. , bet šādā spēlē izredzes gūt savainojumu tikai pieaug. Līdzīgi ir arī ar ideju, kad kaujas tikai "policisti". Kāds hokejists pielieto "netīru" spēka paņēmienu pret otras komandas "zvaigzni", ar ko, portams, nav mierā šīs komandas "policists", taču viņam ir jāsit pilnīgi nevainīgs un ar to incidentu nesaistīts hokejists. Tas nozīmē, ka rupekļi atkal tiek sveikā, sevišķi, ja komandā ir kāds līgas TOP'a "policists".
Par pēdējā ideja, tā saucamā zvaigžņu "tagošana", vispār ir smieklīga - hokejs ir kontakta sporta veids un šādu noteikumu ieviešana ne tikai kropļotu spēli, bet arī uzreiz norādītu, ka NHL ir svarīgi tikai "pelnošie" hokejisti.
Personīgi es uzskatu, ka Nacionālās Hokeja Līgas vadība ir darījusi pietiekoši daudz, lai kautiņi tiktu ierobežoti jau ar tām noteikumu izmaiņām, kuras tika ieviestas pēc 2004./2005. gada sezonas lokauta. Pašlaik jebkuras izmaiņas spēles noteikumos (kas attiecas uz kautiņu ierobežošanu) būs mākslīgas un diskreditēs hokeju kā sporta veidu. Ne velti Ļevs Ļeščenko savā laikā dziedāja, ka hokejs ir īstu vīru spēle un vārguļi to nespēlē. Bet NHL kā reiz grib pataisīt hokeju par šādu teātri, kur līdzīgi kā futbolā, daudzi, pēc mazāka pieskāriena guļ, un vārtās tā itkā pār viņiem tikko būtu pārbraucis "KAMAZs"..., taču viņiem nekas cits neatliek kā tieši tā pievērst tiesneša uzmanību, ar domu, lai pie nākamā šāda pārkāpuma pretinieks tiktu sodīts ar noraidījumu un kautiņu aizliegšanas gadījumā tieši tas pats sagaida arī hokeju.
Un vēl. Jau senajos laikos valdnieki nonāca pie atziņas, ka sabiedrībai vajag maizi un izklaides. Tāpat kā nevajag aizmirst, ka cilvēks ir visai asinskāra dzīvā būtne. Dotajā kontekstā, cilvēkam vajag šovu, kurā ir visi spēlei atbilstošie elementi - smukas un rezultatīvas izspēles, ne mazāk atraktīva vārtsargu spēle un... kautiņi, jā, lai arī kā profesionālo hokeja līgu vadītājiem to negribētos atzīt, tad tieši šis, tikai dažos sporta veidos esošais elements, daudzus arī saista hokejā. Izslēdzot dūru cīņas no spēles daļa no skatītājiem vienkārši izvēlēsies ar savu naudu atbalstīt nevis hokeju (NHL), kurš tāpat ir vienā no pēdējām vietām "vidēja Ziemeļamerikas sporta skatītāja" TOP'ā, bet gan Amerikāņu futbolu, kur spēka spēle ir asa un agresīva (kas aizstāj pašus kautiņus), vai beisbolu, kur ik pa laikam arī notiek pamatīgas dūru cīņas, vai arī uz kādu no cīņu sporta veidiem.
Un nobeigumā var piebilst tikai vienu. Jebkuram cilvēkam demokrātiskā sabiedrībā ir izvēles tiesības, t.i., visi spēlētāji hokeju spēlē labprātīgi un apzinās visus riskus, kas piemīt šai profesijai... arī pavārs var netīšam paslīdēt ar nazi rokā un gūt ar dzīvību nesavienojamus savainojumus, bet tāpēc neviens neaizliedz virtuvēs tos turēt un rīkoties ar tiem.
-2 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Kaut kaada runaashana par boksu neiztur kritiku, ne te rings, ne arii kaut kas tamliidziigs, protams, dazhreiz NHl tie kautinji ir samaaksloti, tas tiek izmantots arii shovam, utt., bet arii komandai ir droshaak, ja komandaa ir kaads taads chalis kaa Ivanaans.
[+] [-]
+2 [+] [-]
par tām dūru cīņām kā hokeja sastāvdaļu - tās nu ir muļķības. Ja tās aizliegtu, tad tā vairs tikai būtu hokeja vēsture, tāpat kā 70-jos gados tika aizliegts NHL spēlēt bez ķiverēm (domāju, līdzīgi protesti bija arī tad); un tā nu tagad ir vēsture.
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
P.S. Protams, ir normas kuras pārkāpt nedrīkst, taču ja vēsturiski hokejā ir bijuši kautiņi un asa spēka spēle (pie tam VISĀ PASAULĒ, ne Kanādā), tad mest tos ārā jēgas nav...
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Par PČ un atklātā tipa līgām, tur, protams, tādi kautiņi ir bargi jāizskauž (kas arī tiek darīts).
[+] [-]
P.S. tavs latvāņa pieminējums īstenībā ir tieši vietā. tie kautiņi jau ar hokejā ir ievazāti kā tas latvānis - pašos pirmsākumos un vēl līdz 20.gs. vidum tādi kautiņi nebija hokeja sastāvdaļas un par tādu joku bijā ļoooti nopietni naudas sodi (priekš tiem laikiem) un tikšanās pie NHL vadības, kurai bija tiesības pēc saviem ieskatiem uzlikt vēl papildus sodus...
[+] [-]
A kautiņi ta ir kāpēc? Lai "nomierinātu" kādu, kurš pārāk daudz "lecas"... tb rada papildus iespēju savainot komandas līderus. "Policists" tieši tāpēc ir policists, lai uzturētu kārtību laukumā! Paskaties kā "uzvedas" labākie policisti! Viņi praktiski nekad nesāks kauties pirmie ja pretiniekos nebūs kāds kurš to ir tiešām nopelnījis (aktuālajā spēlē, vai arī jau iepriekš)... .
-2 [+] [-]
par to negatīvo - tā ir cita plašāka tēma, taču nu tik viennozīmīgi kā Tu saki, jau nu galīgi nav.
A par kautiņu "vajadzību" un "nomierināšanu" - tas viss ir fufelis. priekš tam ir tiesneši. Netiek tiesneši galā, lūdzu, lai NHL reformē tiesnešu korpusu un liek par tiesnešiem reālus džekus "bez kakliem" un vēl stekus izsniedz garantēju, "reālā vajadzība" pēc kautiņiem laukumā pati izzudīs OK - tas pa jokam, taču domā viena un tā pati: ne jau paši spēlētāji (kas ir viena vai otra no ieinteresētajām pusēm) regulēs situāciju laukumā.
iedomājies situāciju - teiksim, kāds Ruutu vai Eiverijs ir radījis, kā Tu saki - situāciju, lai šo nomierinātu un laukumā dodas Raitis. tiek nomesti cimdi, Raitis šauj šim pa mūli, a šamais paķer nūju un izslēdz Raiti. Protams, nav divu domu, kā hokeja sabiedrība to vērtēs un kādas būs sankcijas. Taču tad šamais Ruutu vai Eiverijs dodās uz tiesu - viņš ir tikai aizstāvējis, jo Mr. Raitis viņam ir uzbrucis, respektīvi, pārkāpis NHL noteikumus (jo NHL noteikumos par sitienu pretiniekam ir sods). Un nav divu domu, ka tas Ruutu vai Eiverijs tiesā vinnēs, jo viss ir perfekti juridiski pareizi no viņa puses.
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Par to kaušanos... kā jau teicu atsēdēt minūtes vai samaksāt sodu reāli nav nekas, salīdzinot ar "sarunu" pie "hevīveitiem". TIkpat labi komanda var turēt komandā kādu atmarozku, kurš sitīs ārā pretinieku stārus, bet sodus reāli maksās komanda (tb kā otra algas daļa)... .
Par to Eiveriju un tiesu... ja kāds viekārši pagrūž kādu, bet šams paņem un nošauj to grūdēju... tad jau tas arī nebūs nekas? Tu šeit prezentē tieši šādu situāciju.
Tiesneši nekad neko tādu nevarēs kontrolēt, spēle paliks tikai "netīrāka", jo būs daudz "neredzamo" paņēmienu. Pats labi zini, ka visu tiesneši nekad nevar redzēt un ja arī redz ātrumā ne vienmēr viņi pieņem adekvātus lēmumus par sodiem. "Policisti" šo "probelu" aizpilda.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Attiecībā par kautiņiem, tad tie bija , ir un būs.Un ne jau tikai NHL, bet nu jau arī Krievijā. Hokejā bez tiem neiztikt, tāpat kā neiztikt bez hevīveit tipa spēlētājiem, tā ir neatņemama hokeja sastāvdaļa.
Gribu pat teikt, ka brīdis, kad GM kopsapulcē izlems par kautiņu aizliegumu, būs NHL beigu sākums.Ceru, ka tas nekad nenotiks. Runājot par traumatismu, tad 100-reiz vairāk hokejisti traumas gūst nevis no kautiņiem, bet gan no saskarsmes ar bortiem. Varbūt noņemsim bortus un spēlēsim kā futbolā, ar autiem un sānu iemetieniem ?? Tas taču ir traumatiski !
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Pieminēšanas vērti ir vairāki gadījumi, kuros šie paši rupekļi ir apzināti traumējuši pretinieku komandas spēlētājus nevis, lai aizstāvētu savus līderus, bet gan tāpēc, ka šie spēlētāji bijuši pretinieku komandu līderi.
Piemēram, viens no NHL rupekļiem Darjus Kasparaitis deviņdesmito gadu beigās izdarīja ļoti spēcīgu spēka paņēmienu pret Eriku Lindrosu, pēc kura Lindross guva savu pirmo smadzeņu satricinājumu. Šeit ir liela paša Erika vaina, jo viņš uz zilās līnijas slidoja ar nolaistu galvu, tomēr pēc šīs traumas viņš tā arī nespēja pilnībā atkopties, jo drīzumā uz vecā savainojuma pamata guva vēl vienu satricinājumu, pēc kura sekoja vēl viens, vēl vairākas traumas. Pēc Darjusa spēka paņēmiena laukumā vairs neatgriezās vecais, labais Lindross, kuru visi bija pieredzējuši redzēt. Ar vienu spēka paņēmienu Kasparaitis bija sabojājis Lindrosa spožo karjeru. Protams, varētu piebilst, ka Lindross arī pēc tam bija diezgan rezultatīvs un lielisks spēlētājs, bet diemžēl mēs nekad neuzzināsim, kā viss izvērtos, ja nebūtu tā spēka paņēmiena.
Vēl viens nevajadzīgas rupjības demonstrējums bija Toda Bertuci sitiens no aiz muguras Stīvam Mūram, kurš vienā no iepriekšējām savstarpējām spēlēm bija traumējis Markusu Neslundu. Nespējot izprivocēt Mūru uz kautiņu, Bertuci uzbruka Mūram no aizmugures, izdarot sitienu un nogrūžot to uz ledus. Pēc šī savainojuma Mūrs vairs neatgriezās laukumā, beidzot karjeru 25 gadu vecumā.
Šeit iespējams atrast vēl daudzus incidentus.
Nekādā gadījumā neesmu pret mākslīgu policistu izskaušanu no hokeja, tomēr šādiem gadījumiem nav nekāda sakara ar policistu uzdevumu: aizsargāt komandu līderus, nevis bojāt citu spēlētāju karjeras.