Facebook
GoogleKo NHL iemācīsies no Proberta, Būgārda un Ripjena gadījumiem?
Foto: AP/Scanpix
Vakardien savās mājās bez dzīvība pazīmēm tika atrasts Nacionālās hokeja līgas (NHL) hokejists Riks Ripjens. Šis ir jau otrais NHL spēlētāja nāves gadījums šovasar un trešais pēdējo divu sezonu laikā. Ko līga iemācīsies no šīm nelaimēm?
Hokejā ir izplatīts viedoklis, ka vārtsargi ir dīvaiņi – dažādi rituāli, īpaša noskaņošanās mačam, kas dažreiz nonāk līdz parastam cilvēkam ne visai saprotamām darbībām (Patrika Ruā runāšana ar vārtiem), taču patiesībā viņi nav vienīgie "dīvainīši", jo "policisti" arī ir īpaša grupa un tieši par viņiem, lai labāk saprastu iemeslus pēdējo gadu traģēdijām, arī ir šis stāsts.
Katru vakaru viņi iziet laukumā ar domu "varbūt es, bet varbūt mani", tajā pašā laikā "tafgajs" nevienā brīdī nedrīkst parādīt savu nepārliecinātību vai bailes – "Iešu, darīšu, saplēsīšu, ja komandai vajadzēs". Šāds spēlētāja tēls bieži vien ir tāls no tā kādi šie hokejisti ir ārpus laukuma – mierīgi un nosvērti, "kompānijas dvēseles", par kuriem nezinātājs noteikti nevarētu pateikt, ka katru otro vakaru viņi kādam citam līdzīgam "vecim" sit pa seju, kamēr viens vai otrs krīt uz ledus. Turklāt, patiesībā, ko arī atzīst vairākums spēlētāju, viņiem šāds darbs nemaz nepatīk, taču, tā kā tas ir vienīgais veids, kā noturēties visaugstākajā līmenī, tad nekas cits neatliek. Psiholoģiski tas ir grūti un, lai pārslēgtos no viena tēla uz otru, šie policisti nereti sāk meklēt "papildlīdzekļus" – kāds tos atrod kādā hobijā, bet citi nervu sasprindzinājumu mēģina noņemt ar alkoholu vai narkotikām, kas ilgtermiņā noved pie vēl lielākām problēmām.
Otra problēma "policistu" virtuvē, par kuru runā daudz, bet līdz šim nav bijis nekādu pierādījumu, ir dopings. Kaušļu darba specifika ir tāda, ka dūru spēks un "būda" spēlē ja ne pašu nozīmīgāko lomu (jo vēl ir cīņas tehnika), tad bez tās arī ir grūti cīnīties. Konkurence par vietu sastāvā arī ir ļoti sīva un pēc pāris neveiksmīgām dūru cīņām kāds "jaunais censonis" uzreiz tiek nosūtīts uz zemākajām līgām, jo gribētāju (un varētāju!) ir daudz. Tieši tāpēc, hokejisti izvēlas "apēst" kādu tabletīti vai injicēt kādu "suliņu", lai iegūtu priekšrocības, gan pār konkurentiem uz vietu sastāvā, gan arī cīņās uz ledus, kur pēc pāris veiksmīgiem sitieniem var iegūt reputāciju, kas vismaz pāris sezonas nodrošinās maizi.
Pasaules antidopinga aģentūras prezidents Diks Paunds jau ir izteicies, ka, lai arī NHL komisārs Gerijs Betmens visu laiku atkārto, ka "mums viss ir kārtībā, dopinga problēmas mums nav", patiesībā "netīro" sportistu īpatsvars var būt līdz pat 30% no visiem līgā spēlējošajiem atlētiem. To apstiprina arī vairāku bijušo hokejistu izteiktās tēzes par NHL "virtuvi", to kā tajā tiek veiktas dopinga pārbaudes un kāpēc nereti uzrodas kāds "super-policists", kurš sezonu-divas ir līgas bieds, bet pēc tam ātri pārvēršas par boksa maisu.
Protams, nevar noliegt arī pašu kautiņu negatīvo iespaidu uz hokejistu veselību. Lai arī ir izplatīts viedoklis, ka kautiņos iespēja gūt savainojumu ir daudzreiz mazāka nekā parastā spēles epizodē, tas nav diez ko pareizi. Protams, uzreiz pēc kautiņa, slidojot uz noraidīto soliņa, iespējams, arī hokejistiem liekas, ka viss ir kārtībā, arī pēc mača un pēc mēneša arī var nebūt nekādu veselības stāvokļa pasliktināšanās pazīmju, taču ilgtermiņā visi šie sitieni pa galvu (tieši galva ir galvenais "mērķis" hokeja dūru cīņās) nevar paiet bez sekām. Pašlaik Ziemeļamerikas sporta ārstu sabiedrība jau sit trauksmes zvanus, jo jaunākie pētījumi ir parādījuši, ka pat minimāli smadzeņu satricinājumi, ja tie netiek pilnībā izārstēti, var atstāt graujošas sekas uz sportista veselību ilgtermiņā un kā galvenie riska grupas pārstāvji tiek minēti tieši hokejisti un amerikāņu futbolisti.
Taču pats nāvējošākais šajā situācijā ir nevis psiholoģiskās problēmas, dopings, vai smadzeņu satricinājumi kā tādi, bet gan viss kopā ņemts, kas atsevišķos gadījumos arī noved pie letāla iznākuma.
Jau pēc Boba Proberta nāves NHL sabiedrība sāka runāt par to, ka kautiņi hokejā būtu ja ne jāaizliedz, tad jāierobežo, bet pēc tam kā miris tika atrasts Dereks Būgārds, šīs runas tikai pastiprinājās un daži hokeja sabiedrības cilvēki jau bija izstrādājuši plānu kā uzlabot hokejistu drošību kautiņu laikā, taču nekur tālāk par runām tas nav nonācis. Pēdējie gadījumi gan rāda, ka izmaiņām, tomēr, ir jābūt.
NHL vairs nevar tēlot strausu, kurš neredz dopinga problēmas un, lai arī "Lielā četrinieka" līgas ir izveidojušas savu sistēmu, kurā starptautiskie anti-dopinga eksperti netiek ielaisti, hokejisti varētu būt pirmie, kas sāk pilnībā sadarboties ar WADA un pieķertajiem sportistiem nevis pakrata ar pirkstu un notic stāstiem par "nepareizo enerģijas dzērienu" vai "matu augšanas līdzekli", bet arī reāli soda vainīgos.
Tāpat NHL ir aktīvāk jāiesaistās hokejistu veselības pārbaužu organizēšanā. Protams, pēdējā laikā jau ir sperti zināmi soļi pareizajā virzienā (piemēram, atlētiem neļauj iziet uz ledus, kamēr smadzeņu satricinājuma sekas nav pilnībā pārgājušas), taču šajā jautājumā ir jāskatās plašāk, jo ne jau tikai smadzeņu satricinājums ir vienīgā hokejistu trauma, ko var gūt kautiņa (un ne tikai kautiņa) laikā.
Savukārt par pašu kautiņu aizliegšanu vai ierobežošanu... kautiņi izsenis ir bijuši šīs spēles sastāvdaļa un vienā momentā tos "izņemt" nebūs iespējams gan pašu hokejistu dēļ, gan arī līdzjutēju, kuri, protestējot pret jaunievedumu, var vienkārši ignorēt NHL mačus. Prātīgākais variants būtu palielināt sodus par "nevajadzīgajiem" kautiņiem (tiem, kas ir ārpus spēles epizodēm) atstājot tikai tos, kas ir "īsti", t.i., vajadzīgi pēc spēles epizodes būtības, stingrāk sodīt kautiņu provokatorus, utt.. Jebkurā gadījumā, pēc šīs sezonas ir beidzas iepriekš noslēgtais NHL un spēlētāju arodbiedrības kolektīvais līgums, tāpēc būs jāsāk sarunas par jauno vienošanos, kurā, neapšaubāmi, šie jautājumi arī tiks skarti.
+20 [+] [-]
[+] [-]
Paskaties, kas ir abu rakstu autors, gudriniek
+7 [+] [-]
Paldies par rakstu!
+3 [+] [-]
Vel 80. gados NHL kāvās daudz vairāk traumu bija daudz vairāk, tāpēc objektīvs salīdzinājums būtu pētījums kādas veselības problēmas ir 70. un 80. gadu kaušļiem, nevis satrauktiem par tiem, kas netiek galā ar savām alkohola problēmā....
+1 [+] [-]
Hmm, diez KHL arī tādas lietas tiek piekoptas?!!
+2 [+] [-]
T.i., nevar nodalīt - šitas skaitās, bet šitas neskaitās. Tas ir pārāk komplekss jautājums.
+3 [+] [-]
+4 [+] [-]
+7 [+] [-]
[+] [-]
Protams, uz šo brīdi situācija liekas diezgan dramatiska, jo šie negadījumi pierāda, ka NHL nemaz viss nav tik sakārtots.
Arī paliek katra spēlētāja individuālie faktori, cik katram ir "iekšu", lai to visu izturētu, jo profesionālais sports ir pavisam cita pasaule.
Bet NHL tieši nākamajā gadā ir jāveic pārmaiņas, ja nē, tad arī lokauts tur neizpaliks, un es nedomāju tikai finansiālās problēmas...
[+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+4 [+] [-]
- parasti kaujās savā starpā abas komandas "tafgaji", nevis random spēlētāji, kuriem gribās izplūkt villu, kā tas ir normālā hokejā, kad kāds mazāks grib pasprēgat pret lielāku vai kā citādi un parasti blicē iesaistās visi uz laukuma esošie hokejisti mēģinot aizstāvēt/izšķirt pārējos.
- kautiņi ir sarunāts teātris - skatīt kaut vai šo video: Ivanans vs Laraque Nov 30, 2006
- YouTube
Es saprotu, ka katrs grib to kapeiciņu nopelnīt kā vien var un kapitālistiskā valstī to nevienam nevar liegt, bet, ja kāda cilvēka vēlme sabojā hokeja dabiskumu, pārvērsot atsevišķus spēles elementus par teātri, iedzen spēlētājus tā visa dēļ kapā, tad, pardon, bet es labāk skatos garlaicīgāku, bet patiesi emocionālu hokeju (KHL), nevis pārāko līmeni ar "teijātera" elementiem (NHL).
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Te būs saraksts ar hokejistiem, kuri ir miruši aktīvās karjeras laikā:
List of ice hockey players who died during...
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
1) spontāni kautiņi, kuri rodas spēles epizodēs, pie spēka cīņas, spēlētāju kontaktos, atbildot uz atklātiem sitieniem, rupjībām , tāpat arī vārtu priekšā, aizstāvot vārtsargu, pie bortiem, utt, utjpr.
Šie kautiņi hokejā ir, bija un būs, un neviens, pat vispilnīgāk izstrādātais likums vai kodekss un nevieni betmeni vai medveģevi tos neizsskaudīs un tā tam arī jābūt. Pretējā gadījumā hokejs lemts izmiršanai un nevienam par šādu sporta veidu agrāk vai vēlāk nebūs nekādas intereses.
2) kautiņi, kuri izraisas pretinieka hokejistiem savstarpēji vienojoties, piem., īsi uzreiz pēc iemetieniem, utt.
Lūk šie kautiņi, kas patiesībā ir diezgan liels samākslots teātris, - par šiem neapšaubāmi var diskutēt, vai kkas tāds hokejā ir nepieciešams.Starp citu, lielākā daļa mūsu paša Ivanāna kautiņi ir tieši no šīs sērijas.
Iespējams, ka šos , iepriekš sarunātos kautiņus , kkādā veidā var regulēt, ierobežot, vai tml.
Starp citu, šie "teātra" kautiņi tikpat kā nenotiek SC izcīņas laikā...
[+] [-]
Lai viņiem vieglas smiltis.
Taisnība Jurim, kurš saka, ka mūsdienu profesionālais sports ir nežēlīgs, kad viena daļa sportistu ir gatavi uz visu, pat uz to, lai mākslīgā veidā ar aizliegtu preparātu palīdzību spētu nodrošināt savu vietu " zem saules".
Tas , ka NHL ( un ne tikai NHL ) jau sen ir dopings, ir skaidrāks par skaidru. Jau stipri sen visā pasaules sportā dominē farmācija.Vieglatlētika jau daudzus gadus ir nevis vadošo sportistu sacensības, bet gan farmakoloģijas konkurējošo koncernu cīņas...
Hokejs tāds pats sporta veids vien ir, ne jau no citas planētas, Marsa...
Mīļie draugi, - jau Tihonova laikā krievu hokejistiem špricēja placentu, - nu kas tad tas ir, vai tad ne dopings???
[+] [-]
[+] [-]
Piekrītu viedoklim, ka jādod par kautiņu provocēšanām t.s. instigatora sodi, it sevišķi, kad kāds grib atdarīt par tīru spēka paņēmienu. It kā spēles epizode, bet kāpēc spēlētājam jākaujas, ja kādam nepatīk viņa bodīčeks?
Bet par rakstu šoreiz autoram +. Labi akcenti.
+2 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Puck Podcast » Blog Archive »...
Хоккей на AllHockey.Ru - Такой тафгай нам не... (tas pats krieviski)
[+] [-]
Un vainot NHL un viņa darbu viņa personiskajās problēmās ir tas pats kas apgalvot ka Breiviks veica savu slaktiņu jo spēlēja nežēlīgas datorspēles.
[+] [-]
Lucic vs Ivanans Oct 12, 2007
- YouTube
[+] [-]
"Policists" nenozīmē, ka tas ir milzīgs onkulis, kurš tikai zvetēt pretiniekus iziet uz laukuma. Tie ir supersmagsvari.
Džareds Bols, Daniels Karsillo, Kails Klifords, Kems Džasens utt. Viņi visi ir aptuveni tādi pat kā Ripjens - vieglā/vidējā svara kaušļi.Tādi pašlaik kā reiz arī ir daudz aktīvāki un viņi nomaina lielos onkuļus.
[+] [-]
Jebkurš normāls kanādietis vajadzības gadījumā būs gatavs iedot bietē.Ne bez iemesla, protams.Starp citu, aizmirsi pieminēt Lekavaljē.Kaujās tā kā traks, ja uznāk vajadzība.
Lučičs šopavasar pusi Vankūveras apgrieza ar kājām gaisā.
[+] [-]
Žēl tikai, ka Holmgrēns to kaut kā īsti laikam nesaprata...
[+] [-]