Gudļevskis izsaukts uz NHL, Ķēniņš nosūtīts uz AHL
Nacionālās hokeja līgas (NHL) klubs Tampabejas "Lightning" no fārmkluba Amerikas Hokeja līgā (AHL) Sirakjūzas "Crunch" izsaucis 23 gadus veco latviešu vārtsargu Kristeru Gudļevski, bet Vankūveras "Canucks" uz fārmklubu Jutikas "Comets" nosūtījis 24 gadus veco latviešu uzbrucēju Ronaldu Ķēniņu.
Vienlaikus Tampabejas "Lightning" ģenerālmenedžeris Stīvs Aizermens paziņojis, ka uz fārmklubu Sirakjūzas "Crunch" tiek nosūtīts 21 gadu vecais krievu vārtsargs Andrejs Vasiļevskis.
Kristers Gudļevskis šosezon ir piedalījies vienā NHL spēlē, 24. oktobrī atvairot 31 no 32 metieniem zaudējumā (0:1) pret Stenlija kausa īpašniekiem Čikāgas "Blackhawks" un tiekot atzīts par mača trešo zvaigzni. Šosezon latviešu vārtsargs piedalījies 12 spēlēs "Crunch" sastāvā, vidēji mačā ielaižot 2,40 ripas un atvairot 92,2% metienu. Pēdējā spēlē pagājušajā naktī Gudļevskis ielaida sešus vārtus zaudējumā pret Vilksbāras/Skrentonas "Penguins" (2:6).
Vasiļevskis šosezon "Lightning" komandā piedalījies septiņos mačos, izcīnot divas uzvaras. Vidēji spēlē krievu vārtsargs ielaidis 2,76 ripas un atvairījis 91,0% pretinieku metienu. Pagājušās sezonas fināliste "Lightning" komanda ar 29 punktiem 28 spēlēs ieņem 11. vietu Austrumu konferences kopvērtējumā. Gaidāmajā naktī "Lightning" savā laukumā uzņems Otavas "Senators" hokejistus.
Ronalds Ķēniņš šosezon aizvadījis divas spēles Vankūveras "Canucks" rindās, kā arī septiņas spēles Jutikas "Comets" sastāvā, kopumā izceļoties ar vienu rezultatīvu piespēli. Pagājušajā sezonā Ķēniņš NHL aizvadīja 30 spēles, gūstot četrus vārtus un atdodot astoņas rezultatīvas piespēles, bet Stenlija kausa izcīņā piecos mačos izcēlās ar vārtiem un rezultatīvu piespēli. Tikmēr 36 AHL spēlēs Ķēniņš guva piecus vārtus un izdarīja septiņas rezultatīvas piespēles.
Izmantotie resursi:
lightning.nhl.com
canucks.nhl.com
+1 [+] [-]
[+] [-]
No tiem 10 spēlē tikai divi,23 gadīgais Petr Mrázek Detroit Red Wings 16 spēles šosezon. 22 gadīgais LINUS ULLMARK kurš aizvada savu pimo NHL sezonu Buffalo Sabres
Lieki atzīt,ka starp tiem 10 mistiskajiem ir arī Gudijs
Vasiļevkis ir otrs jaunākais no tiem 10 kīperiem.
Jaunāks ir tikai Juuse Saros,kuram 20 gadi. Un kurš ir aizvadījis tikai 1 spēli NHL.
[+] [-]
Tikai jēga no tā ? Kā stabili spēlētāji NHL vārtsargi paliek ap 25 - 26 gadu vecuma,neatkarīgi par kādiem pīķiem jūs tur mēļojat.
Ir tāda lieta vēl,kā izkapāt sev vietu zem saules un NHL uz to aiziet ne sezona un ne pat divas.
[+] [-]
Nē, nu ir pilnīgi skaidrs par ko tu runā - par cilvēka (jebkura) fiziskās attīsītbas periodu, kas ir vislabvēlīgākais konkrētu fizisko prasmju attīstīšanai, taču ar reālu sniegumu uz ledus tam ir visai pastarpināts sakars.
Tāpat, ir arī jāsaprot, ko nozīmē "vidējais vārtsargs". Statistikā ņem visus, kas ir spēlējuši un dabū kaut kādus rezultātus. Protams, ka 21 gada vecumā ir lielāka iespēja tikt izmēģinātam NHL nekā, teiksim 31. dzīves gadā. Šie "izmēģināmie" arī nobīda rezultātu uz jaunības pusi.
Ja, no otras puses, mēs apskatītos NHL vārtsargus, kurus reāli par tādiem var saukt, t.i., kuri komandu depth-čārtos ir pirmajās divās pozīcijās, tad to jauno nemaz tik daudz nebūtu. Jau pirms kāda laika tos ciparus biju meklējis un nosaucis, tagad neatkārtošos, bet tādi jaunie bija vien daži.
Fiziski spējīgākais vārtsargs, protams, ir tajā 21-27 gadu vecumā (bet tas attiecināms nevis uz vārtsargiem, bet uz JEBKURU cilvēku, kuram nav nekādu veselības problēmu), taču, ja mēs runājam par sniegumu kā tādu, kas sevī ietver ne tikai to cik ātri viņš spēj noreaģēt vai no viena staba līdz otram pārvietoties (un vai šīs sekundes daļas ilgtermiņā kaut ko spēj mainīt?), bet arī pieredzi, prasmi atsist ripas tā, lai tās nonāk kur vajag (drīzāk - nenonāk, kur nevajag), spēju savākt komandu, zināmas līdera dotības... nu te arī 27 gadi ir tāds šaubīgs vecums.
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Bet nu sportā vienmēr paliek pārsteiguma moments. Kas zin kas tur ar to trauslo Bišopu un ko Gudijs ir ēdis pusdienās.
[+] [-]
Tikai, protams, tas sniegums ir vistiešākajā veidā saistīts ar fizisko īpašību pīķi. Ja nepatīk vārds "pīķis", varu lietot "spēju maksimums" vai kaut ko citu izdomāt, ja ir grūti saprotams, kas ar to tiek domāts.
Ja 21 gada vecumā ir lielāka iespēja tikt izmēģinātam, bet sniegums vidēji būtu švakāks, tad statistika to tik un tā uzrādītu. Tas galīgi nav arguments.
Un es nesaprotu, kādēļ tiek piesaukta kaut kāda pieredze. Ja tu vidēji atsit vairāk ripas 22 gadu vecumā, nevis 30, tad, bitīt matos, kur un kādā veidā izpaužas tā mistiskā pieredze?
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Tas vecuma posms, kuru tu norādi ir "logs", kurā vīriešu dzimtes organismā ir visvairāk testosterona un augšanas hormons ir pietiekošā līmenī, kas arī zinātniski pamato to, ka šajā laikā VARĒTU BŪT vislabākais laiks spēju ATTĪSTĪŠANAI. Ne vairāk un ne mazāk. Tas nekādā gadījumā nenorāda uz to, ka, teiksim, 25 gadus vecs vārtsargs tīri izmērāmos fiziskās sagatavotības parametros ir labāks par kādu 32 gadu veco.
Tas tāpēc, ka bez šiem hormoniem un to ietekmē esošajām sistēmām, cilvēka sniegumu nosaka arī citas sistēmas, kuras var tikt trenētas kā līdz šim 21 gadam, tā arī pēc 27. Un ļoti labi trenētas. Piemēram, neiromuskulārā saikne, jeb tas cik efektīvi tiek nodots impulss no smadzenēm uz muskuļiem (un tieši tas nosaka to cik labi šie muskuļi strādās, nevis tas, ka testosterona ietekmē tie ir izauguši, teiksim, par 5% lielāki nekā ir kādam 32gadniekam).
Tas viss ir ļoti teoretizēts modelis, kurš praksē tiešā veidā nemaz nevar tikt pierādīts. To var pierādīt tikai tādā gadījumā, ja zinātne pēkšņi rada "ideālo cilvēku", ideāli viņu trenē, baro, audzina utt. un tad tajā vecumā viņam arī ir pīķis. Praksē bieži vien sanāk, ka šis pīķis ir praktiski nemanāms, bet NHL līmenī tie vārtsargi, kas ir noturējušies līdz tiem pašiem vairākkārt pieminētajiem 32 gadiem (vecums ir ņemts tīri nejauši, tā nav nekāda "maģiskā atzīme") nereti ir pat labāki.
Jebšu, to ko tu stāsti viņi VAR IZMANTOT savā labā, lai attīstītu konkrētas spējas (vairāk saistītas ar muskuļu masas pieaugumu, saišu stiprināšanu utml.), taču tie ir tikai daži no faktoriem, kas veido to gala rezultātu.
P.S.
Izteikums par pieredzes nevajadzību regsezonā ir vienkārši BOMBA.
Pieredze nav kaut kāda spēja pretoties stresam, vai noskaņoties īpaši vai ko tur vēl parasti ar to mēģina apzīmēt. Pieredze ir kaut vai, balstoties uz iepriekš redzēto/piedzīvoto spēja paredzēt konkrētas situācijas attīstību.
Vienkāršiem vārdiem runājot, tas var izpausties kaut vai tajā, ka vārtsargs varēs prognozēt (te par zināšanām nevar runāt, jo pastāv nejaušības faktors) kā pēc konkrēta metiena, ripa varētu atlekt no borta. Redzot metiena sākuma fāzi, prognozēt, kur ripa lidos utt.
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
Izsvītrojam arī Kviku, Rinni un Rasku, kuri ir sistēmas produkti (spēlē komandās, kuras gadu no gada vienkārši neļauj metieniem nonākt līdz vārtiem).
Un uz jautājuma zīmes atstājam Holtbiju, kuram tieši šī ir sezona, kuram vēl ir jāpaspēlē kādu laiku, lai varētu līdzināties tiem diviem.
+4 [+] [-]
Luongo no 2000. gada tikai 1 (!!!! ) sezonu cipars ir bijis zem 91% !!?? Tajā sezonā, kad viņu sāka čakarēt ar Šnaideru.
Tīri neko noskaņojuma vārtsargs 15 gadu garumā.
Un tā ir Tava analīze?
Kas vēl ir " Sistēmas komandas " kuras neļauj nonākt metieniem līdz vārtiem?
Tu vispār hokeju pēdējā laikā skaties, jebšu tikai analizē sistēmas komandas?
[+] [-]
Es ne ar pušplēstu vārdu neesmu komentējis kaut kādus bioloģiskos rādītājus. Te nav diskusija par biomehāniku un anatomiju un visām citām lietām, par kurām tu sāki rakstīt.
Ir runa par RĀDĪTĀJIEM UZ LEDUS.
Atkārtošu vēlreiz. Par kādu pieredzi tu vari runāt, ja statistikas rādītāji jau objektīvi ietver visas vārtsarga darbības (tai skaitā reaģēšanu uz noteiktām situācijām, ko dod pieredze)?
Ko dod mistiska pieredze, ja tu atvairi mazāk ripas 30 gadu vecumā? Tas varbūt samazina regresa ātrumu, bet tu tik un tā vidēji būsi švakāks vārtsargs par hipotētisku vidējo 22-gadnieku.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]