Metjūzs, Tkačaks, Nīlanders – 2016. gada drafta zvaigznes

Jāsaka, ka šis gads ir visai interesants, jo interesanti ir arī paši spēlētāji un to pārstāvētās līgas. Jāsāk jau ar potenciālo pirmo numuru Austonu Metjūzu, kurš ir amerikānis, vairākas sezonas aizvadījis ASV junioru hokeja attīstības programmā, taču pirms drafta izvēlējās spēlēt nevis USHL, CHL vai kādā no NCAA koledžām, bet gan doties pāri okeānam, lai spēlētu Šveices čempionātā, Cīrihes "Lions" rindās. Kas ir tik īpašs šajā jaunietī? Viņš ir hokejists, kurš, iespējams, nav nedz Makdeivida, nedz Eihela līmeņa spēlētājs (iespējams, ka arī ir), taču viņš ir ļoti virspusējs spēlētājs, kuram ir gan nepieciešamie auguma parametri, gan laba spēles tehnika un izpratne, kas, kā atzīmē skauti, nav kuram katram hokejistam. Aizvadītajā USHL sezonā viņš vidēji mačā guva divus punktus un 24 spēlēs izcēlās ar 20 vārtu guvumiem. Savukārt, spēlējot ASV U-18 izlasē ar citām komandām, 60 mačos viņš guva 116 punktus, tajā skaitā 55 vārtus.
Starp sava vecuma hokejistiem viņš izceļas. Divkārtējais U-18 pasaules čempions lieliski ir sācis sezonu arī Šveicē, kur četrās spēlēs ir guvis trīs vārtus un atdevis divas rezultatīvas piespēles.

Pārējie hokejisti vismaz pagaidām vēl nav tik viennozīmīgi sarindoti konkrētā secībā, tāpēc te drīzāk ir jārunā par tendencēm. Starp potenciālajiem drafta līderiem tiek minēti trīs Somijas hokejisti – Jese Puljujarvi, Patriks Laine un Olli Juolevi. Tiesa, ja pēdējie divi dažādos rangos ir krasi atšķirīgās vietās, tad Puljujarvi, lai arī ar dažām izmaiņām, taču visu laiku ir pašā ranga augšgalā, tiekot līdz pat otrajai vietai.
Viņu salīdzina ar Aleksandru Barkovu, kurš pirms dažām sezonām NHL draftā tika izvēlēts ar otro numuru, jo Somijas čempionātā viņu sniegums 16 gadu vecumā ir diezgan līdzīgs. Jese, kurš pārstāv "Karpat" komandu, 21 mačā guva 11 punktus, bet 15 "Mestis" līgas mačos savam sniegumam pieskaitīja vēl 13 rezultativitātes vienības. Šogad gan vēl nekādi lielie kalni nav gāzti, taču viņš vēl aizvien ir 17 gadus vecs jaunietis, kurš spēlē pieaugušo hokejā.

Kas, iespējams, neierasti, bet kanādieši nākošā gada draftā parādās mazliet vēlāk, jo potenciāli labākais "Kļavas lapu" izlases pārstāvis Džeikobs Čičruns mazliet piekāpjas saviem talantīgākajiem vienaudžiem, taču, no otras puses, viņš ir šī drafta labākais aizsargs un, ja nekas nemainīsies, to viņš pierādīs U-20 čempionātā. Kā var raksturot Čičruna spēli? Lai arī daudziem viņš vairāk liekas kā uzbrūkošais aizsargs, nevar teikt, ka tādēļ cieš spēle aizsardzībā, jo arī savā laukuma pusē viņš darbojas lieliski un nebaidās arī no spēka spēles.

Interesants hokejists ir Dante Fabro. Lai arī viņš spēlē nosacīti mazpazīstamajā Britu Kolumbijas hokeja līgā, kas ir objektīvi zemāks līmenis nekā CHL, Fabro nopelnīja uzaicinājumu uz Kanādas izlasi Ivana Hlinkas piemiņas turnīram, kurā parādīja, ka viņš nav sliktāks par CHL puišiem un daudzos spēles aspektos ir pat labāks. Viņš labi pārredz laukumu, jūt spēli, prot atdot labas piespēles utt., taču viņa mīnuss, kas aizsargiem var būt ārkārtīgi liels, ir augums. Viņa 185 cm un 84 kg ir visai viduvēji rādītāji, lai šādu spēlētāju izvēlētos tik augstu. Iespējams, ka šajā sezonā viņš spēs pārliecināt par savu varējumu vēl vairāk, taču neliela šaubu ēna pastāv.

Šis drafts neiztiek bez jau hokeja pasaulē ļoti zināmiem uzvārdiem, jo ir ļoti liela varbūtība, ka pirmajā kārtā tiks izvēlēti divi bijušo NHL zvaigžņu, Kīta Tkačaka un Mihaela Nīlandera dēli. Metjū Tkačaks, kurš iepriekš spēlēja ar Austonu Metjūzu vienā maiņā, pašlaik pārstāv OHL komandu no Londonas. Lai arī daudziem iepriekš likās, ka Tkačaka punkti ir Metjūza nopelns, arī OHL viņš pierāda, ka prot gūt punktus. Viņa spēles stils neko daudz neatšķiras no tēva rādītā un faktiski tas ir vecais labais spēka hokejs, taču, kas padara šo jaunieti īpašu, šis spēka hokejs ir ļoti pārdomāts un pareizs.
Aleksandram Nīlanderam paredz zemāku pozīciju nekā Tkačakam-junioram, kā arī viņam ir dubults atbildības slogs, jo NHL ļoti labi zina ne tikai viņa tēvu, bet arī vecāko brāli, kurš nu jau spēlē Toronto "Maple Leafs" sistēmā un tiek uzskatīts par ļoti talantīgu. Daudzi skauti tieši tā arī norāda – Aleksandrs ir ļoti labs hokejists, taču ne tik labs kā viņa vecākais brālis.

Interesants arī ir vēl viens fakts, proti, pašlaik NHL skauti un vienkārši junioru hokeja eksperti neredz nevienu vārtsargu, kuru varētu izvēlēties drafta pirmajā kārtā. Šis fakts gan nav nekas ārkārtējs, jo vārtsargus pēdējos gados reti kad draftē pirmajā kārtā, jo pēdējo piecu gadu laikā tādi ir bijuši vien divi – Andrejs Vasiļevskis (Tampabejas "Lightning") un Iļja Samsonovs (Vašingtonas "Capitals").

Runājot par atsevišķu valstu labākajiem hokejistiem, tad pašlaik par labāko Krievijas spēlētāju atzīst Dmitriju Sokolovu, kurš vēl pavisam nesen tika saukts kā vispār pats labākais sava gadagājuma hokejists. Laikam ejot šie slavinājumi gan pieklusa, taču viņš vēl aizvien ir pirmā desmitnieka spēlētājs. Vai no viņa jāgaida kādu supersniegumu? Visdrīzāk nē, taču viņš varētu izveidoties kā ļoti labs pirmā sešinieka uzbrucējs.

Čehiem labākais ir aizsargs Libors Hajeks, kurš 16 gadu vecumā pamanījās pat aizvadīt 17 mačus Čehijas Ekstralīgā, kas vēl nevienam citam tik jaunam hokejistam nebija izdevies. Hajeks ir bijis Čehijas hokeja skolas galvenais talants un cerība vairāku gadu garumā un nav arī brīnums, jo viņš ir uzbrūkošais aizsargs ar labu slidojumu, kuram ir arī ļoti pieklājīga aizsardzības spēle. Iespējams, pašlaik viņš vēl nevar spēlēt kā vairākuma saspēles vadītājs, taču tas ir tikai laika jautājums.

Kopumā jāsaka, ka, lai arī nākamgad tikai Austons Metjūzs var pretendēt uz neapšaubāma pirmā numura titulu un tiešām potenciālās zvaigznes godu jau pirmajās sezonās, nevar teikt, ka šis gads būtu kāds "tukšais", jo tajā ir daudz spēlētāju, kuri nākotnē varētu izaugt par ļoti labiem un kvalitatīviem NHL hokejistiem un spēlēt, lai arī ne pirmās vijoles, taču pirmajās maiņās gan.