Intervija ar Zemgusu Girgensonu

Šogad U-20 pasaules čempionātā 1. divīzijā biji viens no labākajiem vārtu guvējiem un vērtīgākajiem punktu “iekrājējiem”. kā pats vērtē savu sniegumu Bobruiskā? vai viss izdevās, kā vēlējies?

Ja par pamatu ņem sauso statistiku, tad jāsaka, ka turnīrs man ir bijis veiksmīgs, tāpat kā visai komandai. Esam izpildījuši galveno uzdevumu, atgriezušies pasaules elitē, bet teikt, ka ir izdevies viss, nevar, jo vienmēr ir lietas, ko var izdarīt labāk.

Vai Tava kluba Dubuque Fighting Saints vadība, kluba biedri ir pamanījuši un novērtē Tavu sniegumu pasaules čempionātā?

Klubs visu laiku uzmanīgi sekoja Latvijas komandas startam un arī man čempionāta laikā. Atgriežoties komandā, pirms mājas spēles, man tika pasniegta atzinības balva par panākumiem čempionātā. Komandas vadība lepojas ar maniem sasniegumiem un priecājas par Latvijas komandas atgriešanos pasaules elitē.

Kā esi iejuties Dabjūkas komandā pēc čempionāta pauzes? vai nav sajūta, ka “jānoķer” iekavētais?

Jāsaka, ka lielākās problēmas laikam sagādā aklimatizācija, citādi viss ir kārtībā. Īsti nokavēts jau nekas nav, jo visi saprot, ka prombūtne atstāj zināmu iespaidu uz rezultātu. Vēl jau priekšā ir gara sezona un būs iespēja uzlabot savu personisko statistiku. Galvenie notikumi līgā ir vēl tikai priekšā.

Vai esi jau “aizrunāts” uz Latvijas U-17 izlasi dalībai Eiropas jauniešu ziemas olimpiādē februārī un uz Latvijas U-18 izlasi dalībai pasaules čempionāta 1. divīzijas grupā, kas aprīlī spēlēs Rīgā? vai būsi Latvijas izlašu rīcībā abos turnīros?

Protams, ka gribētos ņemt dalību šajos turnīros, bet tas ir atkarīgs no tā, kādu lēmumu pieņems kluba vadība (kā zināms pavasarī Ziemeļamerikā sākas play-off). Tā tas ir ar visiem ārzemēs spēlējošiem un izlasi interesējošiem spēlētājiem.

Kā Dubuque Fighting Saints vadība attiecas pret Tavām “blakuslietām” izlasē? komanda pašreiz ir konferences līdere un, jādomā, arī izslēgšanas spēlēs paredz augstākos mērķus. vai neiebilst pret Tavu “izņemšanu” uz izlasi?

Kas attiecas uz jau aizvadīto U-20 čempionātu, iebildumu nebija nekādu, un klubs lepojās ar to, ka esmu iekļauts Latvijas nacionālās izlases sastāvā, jo arī no citiem USHL klubiem tika atlaisti spēlētāji uz šo turnīru. Kā būs pavasarī, to rādīs laiks.

Speciālisti un nespeciālisti prāto, ka 1994. gads Latvijā ir izdevies. kā pats vērtē savus vienaudžus un Latvijas jauniešu izlašu (U-18, U-17) izredzes šī gada turnīros?

1994.gads visā pasaulē ir izdevies, un viegli šajos turnīros nebūs, bet domāju, ka mūsu komanda var cīnīties par augstām vietām.
Nav daudz tādu hokejistu, kuri vienas sezonas laikā ir valsts trīs “U” izlašu redzeslokā – U-20, U-18, U-17. turklāt U-20 čempionātā “neaizpildīji” vietu, bet biji viens no pamanāmākajiem, ņemot vērā, ka U-20 pasaules čempionātā “virs” Tevis bija vēl 3 gadi (1991. – 1993.), kas šosezon ietilpa U-20 “limitā”. vai tas viss Tev nedraud ar “zvaigžņu slimību”? kā tiec galā ar pastiprinātu uzmanību Tavām gaitām, uz Tevi liktajām lielajām cerībām?

Tas viss uzliek papildus atbildību un tai pašā laikā vēlmi strādāt un sevi pilnveidot, lai varētu attaisnot uz sevi liktās cerības. Protams, ka pastiprinātā uzmanība reizēm arī uzliek pietiekoši lielu psiholoģisko slodzi, bet nu jācenšas ar to visu tikt galā.

Savu karjeru 2012./2013. g. sezonā esi paredzējis turpināt Vermontas universitātē, apvienojot studijas un hokeja spēlēšanu NCAA līgā. kas varētu mainīt Tavu lēmumu? varbūt “labs” NHL drafts, labs piedāvājums no kāda NHL kluba sistēmas?

Par to ir pāragri spriest, kam un kā būtu jānotiek, lai es mainītu savu lēmumu. Līdz tam vēl tāls ceļš ejams. Varu pateikt, ka šobrīd nekas nav mainījies un izvēlētais NCAA virziens ir spēkā.

informācijas avots: Petrovich27 blogs