LHF kongresu gaidot: kāds noskaņojums valda biedru nometnē?

Juridiski sarīkot ārkārtas kongresu par konkrētu jautājumu nav nemaz tik sarežģīti, nepieciešami vien 10% biedru iniciatīvas. Ja pieņemam, ka LHF biedru sarakstā ir 42 biedri, tad pietiek tikai ar piecām paceltām rokām. Taču LHF vēlēšanu priekšvēsture liecina, ka shēmām uz papīra ir nepielūdzama tendence nepiepildīties, jo atsevišķu personu rokās ir sviras, kuras pārējie nav spējīgi ne iekustināt.

Laikraksta „Diena” žurnālistam Mārim Zembergam pirms pāris nedēļām nosūtītais LHF biedru saraksts datēts ar 2015. gada 31. decembri (skatīt pielikumā). Aizkulisēs vieni stāsta, ka no 42 biedriem tikai 19 ir samaksājuši biedru naudu, kas nozīmē, ka pārējiem kongresā nebūs balsstiesību. Tikmēr vēl citi norāda, ka balsstiesību nenomaksātas biedra naudas dēļ nebūs ducim biedru, bet no atlikušajiem 30 divas trešdaļas jau esot apsolījušas uzticību esošajam LHF prezidentam Kirovam Lipmanam.

Mēģinot apzvanīt visus LHF biedrus, sāk iezīmēties vēl viena versija. Vairums ir pārliecināti, ka biedra nauda ir samaksāta un problēmām ar balsstiesībām nevajadzētu rasties, taču ir arī tādi, kuriem mūsu saruna likusi aizdomāties. Piemēram, „Venta 2002” valdes loceklis Uldis Kristiņš pirms trim mēnešiem pēkšņi uzzinājis par parādu no 2013. gada, lai gan par iepriekšējiem diviem gadiem biedra nauda ir samaksāta. Vai šis ir vienīgais precedents un kā tas ietekmēs balsstiesības? Atbildot uz šo jautājumu, gribas citēt Brocēnu novada bērnu un jaunatnes sporta skola direktori Eviju Šulcu: „Jūs jau ziniet, kā strādā LHF grāmatvede… Viss ir iespējams.” Jo vairāki biedri pēc pārliecinošas atbildes, ka biedra nauda ir samaksāta, mazliet domīgi piebilst – ja vien rēķini ir atsūtīti…

No apzvanītajiem biedriem tikai Gints Bisenieks atzīst, ka biedra naudas samaksas termiņu nokavējis par trim mēnešiem un jau ticis informēts, ka balsstiesību kongresā viņam nebūs. Tāpat kā Neatkarīgās amatieru hokeja līgas pārstāvim Oļegam Siračenko, kurš neredz jēgu maksāt biedra naudu, ja no tās atdeve amatieru hokejam ir apaļa nulle. Balsstiesību no LHF iesniegtā biedru saraksta vairs nav SIA „Niks” pārstāvim Nikolajam Sirotkinam. Iemesls pavisam vienkāršs – lai gan Lipmana kungs esot solījis, ka Sirotkins biedra statusu arī turpmāk saglabās, tas viņam esot atņemts. „Negribējās ar Kirovu strīdēties,” piebilst Sirotkins.

Bet interesantākais vēl priekšā, jo daži uzrādītie biedri izrādās vairs nav biedri vai arī vienkārši nav sazvanāmi. „Eiro sports” apgalvo, ka vairs nav LHF biedrs, Baltijas sporta klubs vairs neeksistējot un tam neesot nekādas saistības ar LHF, bet sazvanītais SK „Concept” pārstāvis atminas, ka jau septiņus gadus tam ar hokeju vienīgā saistība bijusi pie sienas piestiprinātā fotogrāfija, kas atgādinājusi par laikiem, kad uzņēmumam bijusi hokeja komanda. HK „Juniors” pārstāvis Aigars Silavnieks atzīst, ka tā īsti vairs neesot hokejā, „Sarauj, Latvija” tālruņa numura abonents vairs neeksistē, bet, zvanot uz „Lursoft” bāzē atrodamo sporta kluba „Monarhs” tālruni, uz jautājumu „Vai sporta klubs „Monarhs”?” atbildē seko pārliecinošs „Nē!”, pēc kā saruna pārtrūkst.

Noskaņojums, kas caurstrāvo sazvanītos LHF biedrus ir vienojošs tikai vienā – pārmaiņas ir nepieciešamas. Vairāki neslēpj, ka viņus uzrunājis Viesturs Koziols, kurš šodien rīko savas programmas prezentāciju un ir uz to uzaicinājis vairākus LHF biedrus. Un tas ir interesanti, jo vēl pirms pāris nedēļām Koziols apgalvoja, ka viņam programmas neesot un viņš pat nav drošs, vai viņam cīņa par LHF vadītāja krēslu vispār ir vajadzīga. Taču tagad tiek runāts, ka programma Viesturam kabatā esot jau labu laiciņu. Intrigu tikai vairo potenciālo Koziola domubiedru vēlme paklusēt, nevis mētāties ar populistiskiem uzsaukumiem. Arī pats Koziols savu programmu neprezentē publiski un atšķirībā no apvērsuma mēģinājuma pirms 12 gadiem izvēlējies citu taktiku – šoreiz esošos federācijas darboņus viņš izteikumos nenolīdzina līdz ar ledu.

Kā atzīst viens no LHF biedriem, Raunas ielā ūdens pat bez gāzes plīts ieslēgšanas esot sasniedzis vārīšanās temperatūru. Pašreizējā LHF vadība neguļ un esot zvanījusi vairākiem biedriem, mēģinot nolasīt viņu pozīciju, ja pienāks brīdis izšķirties. Tikmēr pats Lipmans apciemojis gan Latvijas Olimpisko komiteju, gan atsevišķas pašvaldības. Nebūt nav tā, ka Lipmanam trūktu atbalsta grupas. Vairāki LHF biedri uzskata, ka pārmaiņas tikai pārmaiņu pēc neko labu nesola. Daži uzsver, ka Koziols tikai izmanto situāciju, lai savā rīcībā iegūtu skaistu rotaļlietu, bet vēl citi ir pārliecināti, ka Latvijas hokejam piemērotākais vadītājs nav atrodams ne Lipmana, ne Koziola personā. Izskan arī versija, ka Latvijas hokejam par labu nāktu Rīgas "Dinamo" un LHF spēku apvienošana, bet viens no biedriem pieber ogles, pasviežot baumu par to, ka savu kandidātu gatavs bīdīt arī "Dinamo".

Atlikusī nedēļa līdz LHF kongresam varētu kļūt par vienu no karstākajām Latvijas hokejā pēdējos gados. Vismaz šajā gadalaikā noteikti. Tādēļ diez vai tāpat kā pirms gada izmisīgi tiks gaidīts ierodamies 22. biedrs, lai kongresu varētu uzskatīt par notikušu. Taču nevajadzētu aizmirst, ka īstais biedru saraksts, visticamāk, ir tikai Kirova rakstāmgalda atvilktnē, bet ar to rīkoties drīkst tikai grāmatvede. Kā izteicās viens no LHF biedriem, iepriekšējos kongresos pirmajā rindā allaž ir sēdējuši daži balsstiesīgie, kuri nepieciešamības gadījumā nosvēruši kausus par labu Lipmana idejām.