Skaitļi: Latvijas hokeja čempionāta spēles kļūst mazāk apmeklētas
Latvijas čempionāta finālsērijā, kuras pirmā spēle tiks aizvadīta jau rītvakar, komandas teju vienmēr var lepoties ar spēļu apmeklētību, kas tuvojas haļļu kapacitātes robežai. Vai ar ko lepoties Optibet hokeja līgas vienībām ir arī aizvadītajā regulārajā sezonā?
Lai arī kopumā jau piekto sezonu pēc kārtas Latvijas čempionāta hokejā apmeklējuma rādītāji turas 200 skatītāju robežās, pēdējās divās sezonās apmeklējums ir nedaudz kritis, un šosezon sasniedzis vien 195 skatītājus spēlē (-8% pret 2017. gadu). Ja par nozīmīgu intereses kritumu šie dati neliecina, tad par ieilgušu stagnāciju līdzjutēju piesaistē gan.
Pēdējo izrāvienu čempionāts piedzīvoja 2014.–15. gada sezonā. Toreiz turnīram pievienojās "Mogo" un atgriezās komanda no Liepājas. Vietējā publika liepājnieku atgriešanos uzņēma ar gana lielu entuziasmu - 568 skatītāji spēlē, vien nedaudz mazāk kā pēdējā "Metalurga" sezonā Baltkrievijas Ekstralīgā. Abu komandu dalība būtiski veicināja konkurenci un interesi par turnīru, palīdzot citu vadošo komandu apmeklējuma rādītājiem augt turpmākajās divās sezonās.
Nu jau piecus gadus mainījies nav nedz čempionāta komandu kodols, ne, pats būtiskākais, tas, kā tiek strādāts ar skatītāju piesaisti. Līdz ar to apmeklētības rādītājiem nevajadzētu būt pārsteigumam arī pašiem čempionāta organizatoriem, dalībniekiem.
HK Liepāja - populārākā jau piekto gadu pēc kārtas
Jau tradicionāli, apmeklētākās komandas godu izcīnījuši liepājnieki, kuri, par spīti blāvākam sniegumam laukumā, līdz ar komandas reorganizāciju vasarā spējuši uzlabot arī fanu skaitu tribīnēs. Vidēji katru spēli klātienē vēroja 412 skatītāji.
Būtiski, ka liepājnieki šo titulu visus piecus gadus iegūtu arī tad, ja komanda neorganizētu "Lāči Lido" spēli, kas ierasti pulcē virs 1000 skatītājiem, pērn decembrī - pat 2000 apmeklētājus. Šī spēle citām turnīra komandām tikmēr kalpo kā lekciju kursa "Ievads mārketingā" pirmā nodarbība.
Pagalam neveiksmīga otrā sezona jaunajā hallē izvērtusies "Kurbadam" - vidēji katru tās spēli klātienē vēroja tikai 171 skatītājs. Tas ir zemākais rādītājs komandas sešu gadu pastāvēšanas vēsturē. Ja "Kurbada" debijas spēli jaunajā hallē 2017. gada septembrī apmeklēja gandrīz 500 skatītāju, šosezon skatītāji parūpējās arī par antirekordu - novembra spēli pret Liepāju vēroja vien 89 cilvēki.
Čempionāta vidējos rādītājus nelabvēlīgi ietekmējusi "Lido" pievienošanās tam. Spējot uzvarēt tikai vienu no 36 spēlēm, "Lido" mājas spēles vidēji pulcēja vien 98 skatītājus. Varētu teikt, ka, redz, šis tad arī ir iemesls kopējai lejupslīdei, taču arī pārējo sešu komandu savstarpējās cīņas apmeklēja vien 198 skatītāji. Vēl vairāk, šī nebūt nav pirmā vai pēdējā sezona, kad turnīrā piedalās pārliecinoša pastarīte bez savas fanu bāzes vai mērķiem tādu izveidot.
Ja apskatām Latvijas čempionāta spēļu sadalījumu pēc to apmeklējuma - pēdējos divos gados samazinājies spēļu īpatsvars, kuras vēro vairāk par 200 cilvēkiem. Tas vien apliecina to, ka ne jau "Lido" statistiku velk uz leju - arī vadošo komandu savstarpējās cīņas šosezon vairs nav bijušas tik saistošas skatītājam. Ko dod agrāko izlases spēlētāju uzvārdi uz vismaz trīs komandu krekliem, ja vidējais hokeja līdzjutējs vien aptuveni nojauš, kādas komandas turnīrā piedalās.
Federācija un komandas vienisprātis - satraukumam pamata nav
Latvijas Hokeja federācija atzīst, ka, ņemot vērā visus apstākļus, tās ieskatā aizvadītās sezonas apmeklējums uzskatāms par vidēji labu. Darbs ejot uz priekšu, un par to federācijai ir gandarījums.
Federācijas mārketinga nodaļa īpaši izceļ to, ka šogad visas komandas sākušas aktīvāk strādāt ar sociālajiem tīkliem. (Taisnības labad gan jāatzīmē - "Lido" pēdējo ierakstu veica 8. septembrī, savukārt "Prizma" pēdējos divos gados spējusi tik vien, kā atjaunot komandas bildi). Tiesa, kā apliecināja pusfinālu sērijas, aktīva satura radīšana sociālajos tīklos bez investīcijām šo ierakstu reklāmā ("Mogo" gadījums) nepalīdz piepildīt komandas tribīnes. Lai arī apsveicami, ka komandas plašāk apgūst vismaz kādus komunikācijas pamatelementus, joprojām reti tām izdodas veicināt intrigu par gaidāmajām spēlēm.
Otras apmeklētākās komandas gods šosezon ticis jelgavniekiem, kas pēc sudraba sezonas nav pieklusuši, tieši pretēji - vien spēcinājuši komandas rindas. Pēc pārdoto biļešu un izdalīto ielūgumu skaita "Zemgales" spēles regulārajā sezonā apmeklējot 500-600 cilvēku, pārliecināts ir komandas valdes loceklis Armands Ozollapa. Viņam nav skaidrs, kur īsti rodoties būtiskā starpība pret spēļu protokolos fiksētajiem vidēji 235 apmeklētājiem.
Lai piesaistītu līdzjutējus, "Zemgale" izplata afišas pilsētas autobusos un reklāmas stendos, aktīvi darbojas sociālajos tīklos. Tāpat, komanda nodrošina bezmaksas ielūgumus tās sponsoriem, brīvprātīgajiem, daļa ielūgumu nonākot arī pie līdzjutējiem. Aktīva interese par komandu esot arī tuvējās pilsētās - Dobelē, Bauskā. Domājot par plašāku skatītāju piesaisti, Ozollapa uzsver, ka jo vairāk komandā būs vietējās ledus skolas audzēkņu, jo vairāk tribīnēs būs skatītāju. Šajā virzienā komanda mērķtiecīgi strādā jau vairākas sezonas.
Nākamo soli šogad centušies spert "Kurbads", kas jau ilgstoši bijuši aktīvākie darbā pie komandas mārketinga un reklāmas. Jānis Straupe norāda, ka komanda izvirzījusi jaunu vadmotīvu - rūpēties par to, lai cilvēks, atnākot uz spēli, izjustu vēlmi nākt arī nākamo. Pagaidām tas augļus nav nesis, taču sezonas gaitā "Kurbads" izmēģināja dūmu un uguns šovus, t-kreklu lielgabalu, turpināja izspēlēt konkursus starplaikos. Komandu priecēja arī jau otro gadu kupli apmeklētās Kontinentālā kausa spēles.
Pirms gada Kurbads ledus hallei bija debijas sezona, cilvēki vēlējās apskatīt halli, to iepazīt. Tas ir galvenais iemesls, ar ko šogad piedzīvoto kritumu skaidro Straupe. Nepalīdzot arī sliktā stāvoklī esošais halles piebraucamais ceļš, kur komanda cer uz Rīgas Domes ieinteresētību tā sakārtošanā. Lai arī "Kurbads" turpina strādāt ar tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem, Straupe pārliecinoši atzīst, ka pašlaik apkārtnes iedzīvotāji "Kurbadu" par savu komandu neuzskata.
Pavisam citu ainu ieraugām, kad lūkojamies pārējo Rīgā bāzēto komandu virzienā. Ja "Mogo" šosezon ir kļuvusi redzamāka komunikācijā, to nevaram teikt par "Prizmu", “HS Rīga” vai "Lido". Ainu gana precīzi ilustrē "HS Rīga" menedžeris Renārs Freibergs, kas atzīst, ka par skatītāju piesaistīšanu komanda nesatraucas un par to trūkumu nesūdzas. Hallē daudz vietu neesot tāpat, un uz spēlēm nākot jauno hokejistu vecāki, radinieki un draugi.
Vai čempionātam ir potenciāls?
Par mērauklu tam, cik lielā mērā Latvijas čempionāta organizētāji un komandas šobrīd spēj apgūt turnīra potenciālu, varam aplūkot 2007.–08. gada Samsung Premjerlīgas sezonu. Toreiz, gluži kā šogad, turnīrā piedalījās septiņas komandas, no kurām viena bija izteikta pastarīte.
Čempionāta spēles apmeklēja vidēji 431 skatītājs – divreiz vairāk kā šobrīd. Favorītu, Liepājas "Metalurga" un “HK Rīga 2000”, savstarpējās cīņas regulārajā sezonā klātienē vēroja vidēji 640 skatītāji (par vienu spēli dati nav pieejami).
Skalā no pusprofesionāls līdz profesionāls tolaik čempionāts nenoliedzami bija lauvas tiesu profesionālāks kā šodien, tomēr vienlaikus tas vēl bija laiks, kad spēles mēdza sākties arī, piemēram, darba dienas 16:00 vai 17:00. Šis jautājums turnīra nolikumā šobrīd ir atrisināts (galu galā, jāstrādā taču ir arī lielai daļa čempionāta spēlētāju).
Kopš 2008. gada mainījusies ir ne vien čempionāta profesionalitāte, bet arī turnīra ģeogrāfija - togad čempionāta septiņas komandas pārstāvēja sešas pilsētas un trīs valstis, šobrīd pārstāvēta ir vien Rīga, Jelgava un Liepāja. Tieši turnīra ģeogrāfija ir viens no šī brīža klupšanas akmeņiem.
Jau vairākus gadus “HK Daugavpils” spēles 1. līgā (tagad JAHL) vidēji apmeklē tikpat skatītāju, cik Latvijas čempionāta spēles Liepājā. Ārpus Rīgas un tās apkārtnes, čempionātam piemērotas halles ir arī Ogrē, Ventspilī, Tukumā, Ozolniekos un Valmierā. Gan “Liepāja”, gan “Zemgale” apliecina, ka lokālpatriotisms ir vērtīgs un spēlē lielu lomu skatītāju piesaistē. Atšķirībā no futbola un basketbola līgām, hokejā pagaidām šis vērtīgais resurss nav apgūts.
Ja piecas komandas ir bāzētas Rīgā, kur tām par skatītāju jākonkurē ne tikai vienai ar otru, bet arī ar Rīgas "Dinamo", praktiski jebkura cita sporta veida un kultūras notikumu pārbagātību, plašāku uzmanību turnīram bez būtiskiem mārketinga līdzekļiem (kas ar augstu risku var nesasniegt investīciju atdevi) piesaistīt tiešām nav viegli. Šo kā vienu no sarežģītākajiem izaicinājumiem sarunā ar Sportacentrs.com iezīmē arī "Kurbada" pārstāvis.
Kā nesenāks atgādinājums par čempionāta potenciālu kalpo klusi likvidētā Latvijas kausa izcīņa, kuras finālspēles starp "Mogo" un "Kurbadu" Arēnā Rīga trīs gadus pēc kārtas pulcēja vairāk kā 2000 skatītāju.
Vai pārmaiņas nāk?
Jau tradicionāli sezonas gaidāmā izskaņa nozīmē, ka drīzumā federācija aicinās komandas tikties pie kopīga galda, lai pārliecinātos par to gatavību turpināt spēlēt. Kā uzsver federācijas sporta direktors Edgars Buncis, noteicošā būs komandu finansiālā rocība, kas arī lielā mērā nosakot skatītāju piesaistes līmeni.
Buncis norāda, ka paralēli notiekot pārrunas ar “HK Daugavpili”, un viņš cerot redzēt komandu atgriežamies turnīrā. “HK Daugavpils” esot paudusi gatavību startēt jau nākamajā sezonā, liekot domāt, ka atrisināts galvenais šķērslis, kas to liedza darīt agrāk - finansējuma trūkums.
Pērnā gada nogalē pie apvāršņa uzausa iecere par Baltijas līgas izveidi, kas vismaz sākotnēji vietējo čempionātu neaizstās. Kā norāda Buncis, plānots, ka nākamsezon astoņas komandas izspēlēs divu apļu grupu turnīru (ar četrām komandām grupā), kam sekotu izslēgšanas spēles. Tiesa, šobrīd līdz galam vēl nav apzināta komandu gatavība spēlēt. Ja Latvijas klubiem neskaidrs jautājums ir par finansēm, kaimiņu komandām bažas rada arī sportistu resursa pieejamība.
Vietējā pusprofesionālā hokeja interesēm būtu maksimāli svarīgi nodrošināt, ka, līdzīgi kā Čempionu hokeja līga, šis formāts neaizstāj pašmāju turnīru un neiedragā tā konkurētspēju. Tieši Latvijas vadošo komandu īslaicīgā piedalīšanas Baltkrievijas Ekstralīgā un Latvijas finanšu krīze pirms desmit gadiem atmeta Latvijas čempionātu gaismas gadus atpakaļ. Pašlaik grūti saskatīt tos potenciālos ieguvumus, kuru dēļ Baltijas līgas izveide būtu šāda riska vērta.
Pēdējos gados komandām un Latvijas Hokeja federācijai ir izdevies revitalizēt Latvijas čempionātu. Vēl pirms 6-7 gadiem Latvijas čempiona tituls, šķiet, neko daudz nenozīmēja arī pašiem spēlētājiem. Šobrīd čempionāts ir kļuvis par produktu, kas spēj būt interesants gan zināmam cilvēku skaitam, gan, līdz ar to, arī sponsoriem.
Ja pirms pieciem gadiem par izrāvienu pārūpējās divu spēcīgu komandu pievienošanās turnīram, šoreiz ripa ir federācijas zonā. Tieši federācijai jārod veids, kā panākt nākamo izrāvienu turnīra attīstībā, kas vienlaikus nesagrautu līdz šim sasniegto.
2017. gada apskatu par Latvijas čempionāta spēļu apmeklējumu lasi šeit: Skaitļi: Kas apmeklē Latvijas čempionāta spēles?
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
-3 [+] [-]
-4 [+] [-]
[+] [-]
Bet redz biedrojies ar frankiem
Skatos uz breika laiku ieskrēji te tikai
Es gan jostu atspriegojis ievēroju alus diētu
[+] [-]
Ja vēl būtu lēts vai bezmaksas alus, tad padomātu!
Mājās tolete ar pa rokai, nav jāsatraucas
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Kas tieši Tev nepatīk spēlētāju attieksmē?
Klubi - Lido atsit numuru, Par Liepāju un Mogo nezinu, Prizmai skatītājs pie kājas, Kurbads un Jelgava cenšas
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Tomēr iesaku autoram neizmantot tādus jēdzienus, ko vai nu padzirdējis pa ausu galam.
Šajā gadījumā teikums ''Ārpus Rīgas aglomerācijas, čempionātam piemērotas halles ir arī Ogrē, Ventspilī, Tukumā, Ozolniekos un Valmierā. ''
3 no piecām minētajām pilsētām/apdzīvotām vietām ir Rīgas aglomerācijā. Vismaz 2017. gadā vēl bija. Ja aglomerāciju skatās kā 60-70 km zonu ap pilsētu, ko, galvenokārt, nosaka autoceļu/dzelzceļu satiksmes tīklu attīstība. Tāpēc jautājums autoram - kas rakstā domāts ar aglomerāciju? Rīgas ārpilsēta (piem., Dārziņi, Bieriņi, Buļļi, Jaunciems, Berģi utt)? Pašvaldības, kas robežojas ar Rīgu? Pierīga?
+2 [+] [-]
Kurbada aiziešana no Ogres bija kļūda(vismaz līdzjūtēju ziņā)
Mogo klubam būtu jaapsver iespēja pārcelt savu klubu no Rīgas, Rīgā viņš tāpat nevienam nav vajadzīgs.
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
1) Pārmērīga klubu koncentrācija Rīgā. Nav normāli, ja 5 no 7 čempionāta komandām atrodas Rīgā. Piemēram, Kurbada pārvākšanās no Ogres uz Rīgas nomali man galīgi nesaprotama. Ja gribējās savu halli, vajadzēja būvēt to turpat vai vismaz kaut kur citur nekā esošajā vietā, vislabāk kādā pilsētā tālāk no Rīgas, tad būtu gan savi līdzjutēji, savs fanu pulks, jauna dzīvība pilsētas dzīvē, gan stimuls vietējiem hokejistiem augt un sisties uz augšu. Bet Rīgā visādu sporta, kultūras un izklaides pasākumu ir tik daudz, ka tāds Kurbads ar savu halli kaut kur ellē ratā vairumam pie kājas. Ja es būtu ogrēnietis, es vispār justos nodots un principa pēc uz šāda kluba spēlēm nebrauktu.
2) Klubu neprasme piesaistīt līdzjutējus vai, vienkārši runājot, poh.ujisms šajā jomā.
Ir jāatrod kādas lietas un akcijas, kas līdzjutējus piesaista. Diskomforta sajūtu raisoši apstākļi noteikti fanu pulku nevairos.
3) Ierobežotās finansiālās iespējas, no kā izriet nespēja veidot profesionālu komandu ar pietiekami augsta līmeņa spēlētājiem.
Te nu situācija ir tāda, kāda tā ir. Latvija ir maza un nav pietiekami bagāta, lai uzņēmēji varētu sniegt pietiekami lielu finansiālu ieguldījumu. Atliek cerēt, ka nākotnē situācija mainīsies uz labo pusi.
Bet, lai celtu apmeklētāju interesi, visupirms nepieciešams panākt, lai komandas būtu vienmērīgi sadalītas pa dažādiem Latvijas reģioniem. Ģeogrāfiskais princips ir pāri visam. Būvēt jaunas halles pilsētās, kur to vēl nav (5000-10000 iedzīvotāju ir pilnīgi pietiekami), veidot vairāku līmeņu čempionātu, un te nu arī federācijai būtu savi darbiņi darāmi. Skaidrs, ka to visu neizdarīs uzreiz, bet ir jānosprauž mērķi, ko mēs gribam sasniegt, jāizstrādā projekti, jāpiesaista finanses (kur dabūt - tas jau LHF uzdevums) un jāsāk tos realizēt. Nākotne jāsāk būvēt jau šodien, pretējā gadījumā par attīstību var aizmirst.
+1 [+] [-]
No patreizējām potenciāls piesaistīt cilvēkus ir Kurbadam (viņi gan vairāk fanus atstājuši Ogrē nekā spējuši piesaist'tit Rīgā) un, lai cik jocīgi neliktos, Lido. Ja vecais Ķirsons spētu piepirkt savam puikam kādu tiešām spēcīgu maiņas biedru, nevis uzturēt viņam apkārt sparinggrupas līmeņa konusus... Cilvēkiem būtu interesanti atnākt paskatīties, kā ap vienu pretrunīgi vērtēta vectēva mazdēlu tiek būvēts projekts. Cik dzirdēts, bija mēģinājums tur piesaistīt kā treneri Ozo. Ja būtu sanācis, noteikti daudzi šosezon būtu pavilkušies un uz kādu spēli arī aizvilkušies, lai redzētu, kā slavenais Ozo mēģina pacelt Lido opja mazdēla bezcerīgo komandu, par to būtu lielāka interese arī no žurnālistu puses un kaut kāds draivs apkārt veidotos noteikti!
-2 [+] [-]
-1 [+] [-]