Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu apņemas nākamsezon rīkot Baltijas līgu hokejā

Preses konferencē Viļņā, kur šobrīd notiek Baltijas kausa izcīņā hokejā, LHF prezidents Aigars Kalvītis, LHF sporta direktors Edgars Buncis, Lietuvas Hokeja federācijas prezidents Daiņus Zubrus un Igaunijas Hokeja federācijas prezidents Rauno Parrass kopīgi paziņoja par mērķiem rīkot Baltijas kausa izcīņu arī nākamsezon, saglabājot pašreizējās dalībnieču sastāvu, proti, Latvijas klubu izlase, Igaunija, Lietuva, Rumānija, Baltkrievija un Japāna. Nākamsezon šis turnīrs aizvadīts Latvijā, bet aiznākamsezon – Igaunijā.

Taču galvenais paziņojums preses konferencē bija par Baltijas klubu līgas izveidošanu. Buncis norādīja, ka šī ideja tikusi atbalstīta, jo šāda līga varētu kāpināt līdzjutēju interesi par vietējo hokeju un radīt lielāku konkurenci Baltijā.

Tiek plānots, ka Baltijas līgā būs astoņas komandas, no kurām četras būs no Latvijas. Buncis izteicās, ka Baltijas līga pirmajā sezonā noritēs nošķirti no vietējām sacensībām un to jāuzskata par atsevišķu turnīru. Plānots sezonu sākt oktobrī, kad divās apakšgrupās sadalītās komandas izspēlēs divu apļu turnīru, kam sekos „Final Four” turnīrs, kas paredzēts decembra izskaņā, un to rīkos Latvija, visticamāk, Rīgā.

Kalvītis savā uzrunā paskaidroja, ka Latvijas hokejs ir ļoti ieinteresēts sadarboties ar tuvākajiem kaimiņiem un citām valstīm. Viņš uzskata, ka jau paveikts labs darbs, paplašinot Baltijas kausa ģeogrāfiju, kamēr Baltijas hokeja līga būs labs produkts visiem hokeja līdzjutējiem Baltijas valstīs. Kalvītis arī pateicās Lietuvas un Igaunijas federāciju prezidentiem par izrādīto atbalstu šīs idejas realizēšanu.

„Arī mēs esam priecīgi par šo paziņojumu, jo pie idejas tika strādāts jau labu laiku,” teica Lietuvas hokeja leģenda Zubrus. „Lietuvai šis ir liels solis uz priekšu. Mēs vēlamies, lai lietuviešu jaunie spēlētāji paliek hokejā, un šāda turnīra esamība un piedalīšanās tajā var palīdzēt viņiem palikt sportā. Mums Lietuvā ir savas problēmas, nav daudz haļļu, taču šīs idejas attīstībā jutām atbalstu. Protams, ka Latvija šajā konkurencē ir spēcīgākā hokejā, bet mums šī ir lieliska iespēja spēlēt augstākā līmenī. Visi klubi izteica savu atbalstu, un mēs šeit redzam tikai pozitīvus aspektus.”

Savukārt Igaunijas federācijas prezidents Parrass atzīmēja, ka bijušas ilgas diskusijas par to, kā šo līgu padarīt par reālu notikumu: „Tagad mums ir konkrēts plāns, kā sākt līgu un kā to organizēt, un līdz ar to ir iespējas turpināt attīstību. Šis ir pirmais solis, kad klubam ir garantētas sešas spēles sezonā, bet varbūt nākotnē tās būs jau 40 katrā sezonā. Hokejs Igaunijā aug, bet tas nav pirmais sporta veids valstī. Tagad šī iespēja spēlēt kopā ar latviešiem, kuriem hokejs ir tik populārs, mums ļoti nāks par labu. Paldies kolēģiem par izveidoto.”

Kalvītim tika vaicāts, vai viņš neuzskata, ka pirmajā sezonā visu finālčetrinieku veidos Latvijas komandas, uz ko viņš ar smaidu atbildēja, ka, cerams, nē. „Taču sportā ir svarīga konkurence un tas, lai uzvar stiprākais. Uzskatu, ka turnīra formāts ir ļoti labs, lai par finālčetrinieku būtu reāla cīņa. Protams, kā organizators ceru, ka finālā būs visu trīs valstu pārstāves,” teica Kalvītis.

Buncis pēc preses konferences sarunā ar Sportacentrs.com paskaidroja, ka mērķis ir Baltijas līgā sapulcēt visu trīs nacionālo čempionātu spēcīgākās komandas, attiecīgi Baltijas līgai kvalificēsies četras „Optibet” līgas pusfinālistes un Lietuvas un Igaunijas līgu finālistes. Latvijas komandu dalību Baltijas līgā gan var ietekmēt arī klubu pašu vēlmes un čempiovienības dalība Kontinentālajā kausā, paskaidroja Buncis.

Lietuvas čempionātā šosezon piedalās četras komandas un sezonas ievadā pārliecinošā vadībā Elektrēnu „Energija”, kamēr otrajā vietā ir „Kaunas Hockey”. Arī Igaunijas augstākajā līgā spēlē četras komandas – daudzkārtējā čempione „Narva PSK” , pagājušās sezonas čempione Tallinas „Viking”, Tartu „Kalev-Valk” un „Everest”.