Karsums: "Esmu noilgojies pēc hokeja spēlēšanas"

Kādā formā šobrīd esi?
Ļoti labā. Atpūta it kā bija vairāk, bet šobrīd atkal vairāk ir treniņprocess. Jūtos ļoti labi. Tomēr spēles ir spēles – tas ir pilnīgi citādāk. Piemēram, kad ar Latvijas izlasi aizbraucām uz "Deutschland Cup", aizvadīt trīs spēles trīs dienās bija pagrūti. Godīgi pateikšu, nebija viegli. It sevišķi trešais mačs. Spēlēs ātrumi un domāšana ir pavisam citā līmenī kā treniņos. Dalība šajā turnīrā bija laba pieredze. Man šķiet, pēdējā reize, kad piedalījos trīs spēlēs trīs dienās, bija Amerikas Hokeja līgā. Tas bija baigi sen. Bija interesanti. Federācija bezdarbniekiem un džekiem no "Optibet" līgas deva iespēju.

Ņemot vērā Covid-19 un to, ka citas izlases atteicās no dalības turnīrā, neraustījāties braukt uz Vāciju?
Nē. Latvijas un Vācijas federācijas bija par visu parūpējušās. Visu laiku bija režīms halle–viesnīca, nekur citur nedevāmies. Visi bija maskās, un bija regulāras pārbaudes. Piesardzība pret Covid-19 bija liela.

Sabiedrībā nedaudz panesās diskusijas, ka hokejisti nostādīti ķīlnieku lomā, lai izpildītu Latvijas Hokeja federācijas vēlmi – piedalīties "Deutschland Cup", kur parasti nestartējam.
Nē, es, piemēram, arī ļoti gribēju aizbraukt uz šo turnīru. Domāju, visi hokejisti, kuri bija šajā turnīrā, vēlējās tur spēlēt. Noteikti to gribēja arī tie, kuri Vācijā nebija. Jebkurā gadījumā hokeja līmenis tur bija augstāks nekā Latvijas čempionātā. Nav tā, ka braucām tikai federācijas dēļ. Devāmies uz turieni arī sevis dēļ – laba spēļu prakse, turklāt novērtējām, ko šajā grūtajā laikā varam paveikt.

Vāciešiem tagad nekas cits neatliks, kā aicināt mūs uz turnīru atkal, jo čempionu godu pienāktos aizstāvēt!
(Iesmejas) Nu droši vien! Tas ir ļoti labs turnīrs. Normālos apstākļos tur sabrauc spēcīgas izlases un var ļoti labi sagatavoties pasaules čempionātam.

Pasaules čempionātu Rīgā gaidi?
Protams. Gribas pašam uzspēlēt, mājās tas būtu fantastiski. Cerams, Covid-19 beigsies, lai vismaz tribīnēs varētu būt kaut cik skatītāji. Mums kā hokejistiem līdzjutēju atbalsts ir ļoti vajadzīgs. Latvijas fani tomēr ir vislabākie pasaulē.

Vai mums ir jēga rīkot čempionātu, ja uz spēlēm nevarēs ielaist skatītājus?
Nav jau runa tikai par mums. Tikpat labi nevienam turnīram nav jēgas notikt. Ceru, līdz tam laikam daudz kas mainīsies. Vakcīnas arī ir radītas. (Iesmejas) Tā kā, cerams, vieta skatītājiem pasaules čempionātā būs.

Vairākiem hokejistiem gan jau pasaules čempionāts Rīgā būtu arī atvadas no izlases.
Iespējams, bet par citiem neko nevaru teikt – laiks visu saliks pa vietām. Domāju, man pašam šis čempionāts izlasē nebūs pēdējais. Vismaz es tā ceru.
Klau, atgādini vasaras stāstu par Rīgas "Dinamo". Daudzi jau uzskatīja, ka tu tur spēlēsi!
Arī es domāju, ka spēlēšu Rīgā. Cilvēks (Pēteris Skudra – aut.) mani neredzēja sastāvā, un tas arī bija pagrieziena punkts. Toreiz biju ar Pēteri aprunāties, bet viņš norādīja, ka neredz mani pamatsastāvā – pirmajās četrās maiņās. Kāda jēga tad vispār kaut ko piedāvāt? Mūsu saruna bija kādas piecas minūtes. Tā bija ļoti jocīga – šķita, bez maz vai kāds Pēteri spiedis, ka viņam ir man jāpiedāvā līgums.

Tātad līdz Skudra parādījās pie Rīgas "Dinamo" stūres, sarunas ar klubu bija pozitīvas?
Biju jau tuvu līguma parakstīšanai, bet atnāca Skudra, kurš izdarīja savu izvēli. Pirms tam budžets klubam vēl nebija noteikts, tāpēc nemaz neko nevarēju parakstīt. Viss bija tikai mutiski.

Miķelis Rēdlihs un Gints Meija arī ir "bezdarbnieku klubiņa" treniņos?
Protams.

Abi bija Rīgas "Dinamo" vērtības, tāpēc nedaudz pārsteidza, ka viņiem neļāva nospēlēt kaut vai līdz sezonas beigām.
Jocīgākais, ka Miķelis vai Gints jau nemaz nekrita ārā no kopējās spēles. Es pat teiktu, ka viņi bija labāki par pusi no leģionāriem. Tas, ka abi tika padzīti no Rīgas "Dinamo", bija liels šoks.

Dzirdēts, ka ne jau sniegums laukumā esot galvenā vaina, bet gan izdarības ārpus tā.
To varu pateikt uzreiz – šīs runas ir pilnīgas muļķības, ar viņiem abiem esmu par to runājis.

Kāpēc nepaliki Maskavas "Spartak"?
Domāju, bija slikta pagājušās sezonas otrā daļa. Pirmās 20 spēles, manuprāt, bija ļoti labas – sametu astoņus vārtus. Pēc izlases saslimu, neslidoju kādas divas nedēļas. Viss kaut kā pagriezās pretējās sliedēs, "Spartak" vēl paņēma sesto leģionāru, un bija saraustīts ritms – vienu maču sēdi malā, otru spēlē.

Ar Znaroku jau jums parasti labi saskanējis. Nevarēja uz šo sezonu vēl kaut ko sarunāt?
Ko nozīmē sarunāt? Varēju tur varbūt piestrādāt par vārtiņu virinātāju! (smejas) Ne kluba vadība, ne Znaroks ar mani par līguma pagarināšanu nerunāja. Taču tas ir hokejs, tas ir normāli. Man tomēr bija slikta sezona.

Tu Eiropā no Ziemeļamerikas atgriezies 2009./10. gada sezonā. Pēc tam ceļš uz Nacionālo hokeja līgu (NHL) bija ciet?
AHL hokejs man tobrīd bija par daudz, un šķita, ka KHL ir daudz labāks līmenis. Tāpēc arī izlēmu palikt. Kad toreiz pabeidzu to pussezonu ar Rīgas "Dinamo", bija iespēja braukt atpakaļ uz Tampabejas "Lightning". Līdzīgi bija arī nākamajos gados, bet izlēmu, ka nevēlos divvirzienu līgumu, un paliku KHL. Pat īpaši neizskatīju iespējas atgriezties Ziemeļamerikā.

Ja izdosies parakstīt līgumu tuvākajā laikā, nebūs žēl atstāt ģimeni neilgi pirms Ziemassvētkiem?
Sieva jau saka, lai ātrāk braucu prom! (smejas) Tas ir mans darbs un man gribas spēlēt. Ja varētu aizbraukt, es brauktu nedomājot. Esmu noilgojies pēc hokeja spēlēšanas.

Savā ziņā šis tomēr ir arī svētīgs laiks, jo vari vairāk laika pavadīt mājās ar ģimeni.
Pēdējās divas sezonas es Maskavā vispār dzīvoju viens. Laiks, ko tagad pavadu kopā ar bērniem, sievu un draugiem, tiešām ir super. Sen tā nav bijis, ka dienu dienā varu būt kopā ar savējiem.