Krikunovs: "Mums daļēji paveicās, ka ar Covid-19 masveidā saskārāmies jau pirms sezonas"

Šosezon ļoti nozīmīgu lomu spēlē Covid-19. "Var teikt, ka "Dynamo" klubā jau esam pieraduši pie šīs sezonas īpatnībām saistībā ar pandēmiju. Mums daļēji paveicās, ka ar šo infekciju masveidā saskārāmies jau sagatavošanās periodā. No otras puses, nevaru pateikt neko īpašu par šīs slimības gaitu. Elpošanas ceļu akūto slimību laikā mēs katru gadu saskaramies ar līdzīgu situāciju. Vienīgā atšķirība starp gripu un koronavīrusu - inficēto atveseļošanās laiks ir divreiz ilgāks," saka Vladimirs Krikunovs.

Papildus Covid-19 briesmām hokejisti turpina gūt savainojumus.
- Diemžēl hokejā bez tā nevar iztikt. Saslimi ar koronavīrusu un vēlāk aizmirsi par to, bet traumas bija, ir un būs.

Puspasaule slēpjas no koronavīrusa, otra puse cīnās pret koronavīrusu, bet jūs nokļuvāt slimnīcā ar apendicītu.
- Pats interesantākais ir tas, ka manā ģimenē nevienam nav bijis apendicīts. Ne vecākiem, ne brāļiem, ne māsām. Izrādās, ka esmu vienīgais tāds. Pārliecinājos, ka pandēmijas laikā nevajadzētu aizmirst par citām slimībām, kas nav pazudušas no mūsu dzīves un kuras jebkurā brīdī var likt par sevi manīt.

Kā jūs sapratāt, ka jūsu gadījumā situācija ir nopietna un steidzami jādodas uz slimnīcu?
- Šī stāsta pašā sākumā man pat nebija aizdomas, ka ar mani viss ir tik nopietni. Mēs ar komandu devāmies uz Jaroslavļu. Pa ceļam man sāka sāpēt vēders. Kā tas bieži gadās, kādu laiku nepievēršam pienācīgu uzmanību sāpēm: tu met ar roku, mierini sevi - tas nedaudz pasāpēs, bet drīz viss pāries pats no sevis. Nostrādāju spēlē pret "Lokomotiv", bet pēc tam mēs pārcēlāmies uz Sanktpēterburgu. Vēdera sāpes nenorimās. Sāku domāt, ka manā gadījumā notiek kaut kas nopietns. Komandas ārsts pārbaudīja manu vēderu un apstiprināja manas bažas. Uzreiz pēc tam nolēmu doties uz klīniku un noskaidrot šo sāpju cēloni.

Diagnozi uzzinājāt uzreiz?
- Momentāli. Tobrīd vairs nebija iespējams izturēt sāpes.

Klīda runas, ka bijāt gatavs atgriezties jau 18. oktobra mačā pret Maskavas CSKA.
- Tā ir patiesība. Jau biju klāt un kopā ar palīgiem izvēlējāmies spēlētāju sastāvu, bet... Man piezvanīja Vladimirs Jurzinovs un tiešā tekstā teica: "Nesteidzies! Ja nu ripa trāpa pa to vietu, kur bija operācija?" Izlēmu neriskēt. Pēc spēles mans palīgs Andrejs Skopincevs pastāstīja, ka mača laikā pēc metiena ripa atlidoja uz mūsu soliņu - tieši tur, kur es parasti atrodos.

Izmantotie resursi:
rsport.ria.ru