Facebook
GoogleOzoliņš: "Hokejā visas izmaņas ir vērstas uz to, lai spēlētāji vairāk kļūdītos"
Kontinentālās hokeja līgas (KHL) kluba Ņižņijnovgorodas "Torpedo" galvenā trenera asistents Sandis Ozoliņš sarunā ar krievu reportieri atklāj, ka gados vecākiem spēlētājiem klājas grūtāk nekā savulaik, jo hokejs ir mainījies.
Sandis Ozoliņš: "Tagad hokejs ir pavisam cits. Ātrāks nekā manos labākajos gados. No viena punkta līdz otram jātiek pēc iespējas ātrāk, un nekāda pieredze tev nepalīdzēs. It īpaši, ja ir pāri 40, bet pret tevi cīnās divdesmitgadnieki, kuri ir spēka pilni un vēlas tevi apspēlēt. Tādējādi savu karjeru beidzu tieši tad, kad tas bija jāizdara. Jau pirms 2013./2014. sezonas par 95% izlēmu, ka tā būs pēdējā. Man vairs nebija iespēju tikt galā ar slodzēm. Jā, ir unikāli spēlētāji, kuri turas līdz 45-46 gadiem. Bet es neesmu unikāls. Kaut gan 42 gadi arī ir cienījams radītājs. Soču olimpiskajās spēlēs nodrošinājos pret to, ja nu pēc kāda laika man atkal sagribēsies doties uz ledus - pirms vienas spēles nofotografēju visus medikamentus, kas vajadzīgi, lai es varētu iziet laukumā. Tā fotogrāfija man ir joprojām - tiklīdz parādījās doma par atgriešanos, paskatījos to foto un uzreiz sapratu, ka, beidzot karjeru, visu izdarīju pareizi."
Kāpēc gados vecākiem spēlētājiem, kuriem ir vēlme spēlēt, ar katru sezonu arvien grūtāk atrast KHL komandu?
- Ne tikai KHL, visā pasaulē hokejs kļūst ātrāks un uzbrukumiem bagātāks. Un pāreja uz mazajiem laukumiem. Agrāk varēja kaut kur nenostrādāt kājās un pieturēt pretinieku pie borta. Tagad tā vairs nav. Tiklīdz izslēdz kājas, viss - tu neesi spēlē. Atliek pārkāpt noteikumus, bet par to var saņemt sodu. Arī pie borta īpaši viltīgi nenospēlēsi - tiesneši ļoti stingri skatās spēlētāju kontaktus. Hokejā visas izmaņas pa lielam ir vērstas uz to, lai spēlētāji vairāk kļūdītos. Kur vairāk kļūdu, tur vairāk bīstamu momentu un iemestu ripu.
Kas bija padomju hokeja skolas spēks?
- Mums bija vairāk brīvības izvēlēties sporta veidu. Hokejs ir dārgs sporta veids, bet tajos laikos izdevumu lielāko daļu sedza valsts. Pēc karjeras beigšanas man reiz teica, lai nekad nesaku: "Bet mūsu laikos…" Kāpēc rakņāties pagātnē?
Kā sanāca, ka kļuvāt par treneri?
- Tas noteikti nebija mans plāns. Bet sanāca tā, kā sanāca.
Ar ko piesaistīja "Torpedo " piedāvājums?
- Man tas ir jauns izaicinājums. Izdarīt kaut ko lietderīgu "Torpedo " labā. Kaut gan droši vien ir ļaudis, kuri pret izturas skeptiski. Turklāt šīs komandas veidošanas filozofija sakrita ar manu izpratni par hokeju.
Izmantotie resursi:
rsport.ria.ru
