Latvija nenotur vadību un čempionātu sāk ar zaudējumu
Cienīgi 2011. gada pasaules čempionātu, kas norisinās Slovākijas lielākajās pilsētās Bratislavā un Košicē, sākusi Latvijas valstsvienība, kas divas reizes nespēja noturēt vadību un ar 2:4 atzina pašreizējo čempionu čehu pārākumu. Vārtus mūsējo labā guva Lauris Dārziņš un Roberts Bukarts.
Maču krietni aktīvāk sāka pašreizējie pasaules čempioni čehi, neļaujot mūsējiem pat iegūt ripu. Teicamā situācijā nokļuva Čehijas līderis Jaromīrs Jāgrs, bet viņš neticamā veidā pamanījās tomēr nepārspēt Edgaru Masaļski. Pārvarējuši sākuma drudzi, arī latvieši devās iekarot Ondreja Paveleca sargātos vārtus. Devītajā minūtē pēc Kaspara Saulieša piespēles no šaura leņķa čehu hokejisti gandrīz ripu raidīja savos vārtos. Nesagaidījuši palīdzību no sāncenšiem, Latvijas hokejisti paši atklāja rezultātu - čehi tika noķerti uz sastāva maiņu, Miķelis Rēdlihs filigrāni piespēlēja Laurim Dārziņam, kurš ar metienu caur vārtsarga padusi atklāja spēles rezultātu - 1:0 Latvijas labā!
Tūdaļ Arvīds Reķis tika noraidīts par pretinieka turēšanu. Čehijas hokejisti uzbruka daudz, bīstami un mērķtiecīgi, taču, pateicoties mūsējo lieliskajai darbībai aizsardzībā, vārti palika neskarti. Latvija nebaidījās pielietot spēka spēli, un 15. minūtē notika nepatīkams moments - pēc Artūra Kuldas spēka paņēmiena laukumu tikai uz nestuvēm pameta aizsargs Radeks Martīneks. Pēc notikuma latvieši nomierinājās, par to samaksājot, - Čehijas kapteinis Tomāšs Rolineks ar rikošeta palīdzību panāca neizšķirtu 1:1. Tāds arī bija rezultāts pēc pirmajām Latvijas izlases 20 minūtēm šajā čempionātā.
Pārtraukumā Latvijas izlases treneris Oļegs Znaroks acīmredzot bija atradis pareizos vārdus, jo jau otrajā minūtē Latvija atguva vadību. Pēc uzvarētas divcīņas pie laukuma apmales mūsējie izveidoja ātro pretuzbrukumu, Armands Bērziņš izturēja īstu meistara pauzi un piespēlēja Robertam Bukartam, kurš rezultatīvi meta tukšos vārtos, panākdams 2:1 Latvijas izlases labā! Pēc vārtu guvuma latvieši neapstājās, bet turpināja sagādāt problēmas sāncenšu aizsardzībai.
Diemžēl ar nelielu intervālu tika nopelnīti divi noraidījumi, kas mūsējiem lika palikt trijatā pret pieciem. Čehijas hokejisti pārliecinoši kontrolēja ripu, bet organizētā Latvijas aizsardzība neļāva paveikt neko lielāku. Turklāt pēc neilga laika arī mūsējiem bija iespēja lielajā vairākumā. Diemžēl tas nekļuva par mača lūzuma punktu, un pārsvaru palielināt neizdevās. Pēc minūtes Čehija panāca neizšķirtu... Pieredzējušais Patriks Eliāšs izmēģināja laimi, un atkal Masaļskis netika galā ar metienu no šaura leņķa - 2:2. Latvija nesabruka, pie sāncenšu vārtiem sarīkojot iespaidīgu karuseli. Diemžēl pietrūka cilvēka, kas spētu pielikt veiksmīgu punktu. Pirms noslēdzošajām 20 pamatlaika minūtēm joprojām neizšķirts - 2:2.
Diemžēl trešo trešdaļu tieši mūsējie sāka ar zaudētiem vārtiem - M. Rēdlihs kļūdījās, ieejot čehu zonā, sekoja ātrais pretuzbrukums, kuru ar lielisku metienu vārtu devītniekā noslēdza Martins Havlāts, pirmo reizi šovakar vadībā izvirzot pašreizējos titula glabātājus - 3:2. Tūdaļ vienatnē pret Masaļski izrāvās Eliāšs, bet metiens neizdevās. Grūtuma pakāpe tikai auga - otro reizi spēlē bija jāiztur lielais mazākums, un atkal tas tika paveikts.
Beidzot pamodās arī mūsējie - vispirms čehus no vārtu zaudējuma glāba viņu acīgums, pēcāk Dārziņš trāpīja pa vārtu stabiņu. Tuvojoties spēles beigām, latviešu apņēmība tika auga, bet labos plānus sagrāva rupja kļūda - ripu laukuma centrā pazaudēja Krišjānis Rēdlihs, ļaujot Romānam Červenkam izrēķināties ar Masaļski. Viņš to pārliecinoši izdarīja, noteikdams spēles gala iznākumu, - 4:2.
Diemžēl neizdevās lauzt seno tradīciju, jo atkal čempionāts sākts ar zaudējumu. Par labāko Latvijas izlases rindās pelnīti tika atzīts Dārziņš. Nākamo spēli mūsējie aizvadīs jau pirmdien, pulksten 21:15 tiekoties ar Somijas izlasi.
Latvijas izlases sastāvs:
Edgars Masaļskis (Mārtiņš Raitums); Arvīds Reķis - Georgijs Pujacs, Aleksandrs Ņiživijs - Herberts Vasiļjevs - Mārtiņš Cipulis; Krišjānis Rēdlihs - Artūrs Kulda, Lauris Dārziņš - Andris Džeriņš - Miķelis Rēdlihs; Kristaps Sotnieks - Oskars Cibuļskis, Kaspars Saulietis - Sergejs Pečura - Ģirts Ankipāns; Jēkabs Rēdlihs, Roberts Bukarts - Armands Bērziņš - Gints Meija, Ronalds Ķēniņš
Pasaules čempionāts hokejā, D apakšgrupa
Čehija - Latvija 4:2 (1:1, 1:1, 2:0)
Vārti: 09:04 Dārziņš (M.Rēdlihs, Sotnieks) 0:1, 17:47 Rolineks (Vorāčeks, Škoula) 1:1, 21:21 Bukarts (Bērziņš, Meija) 1:2, 32:02 Eliāšs (Havlāts, Mihāleks) 2:2, 41:15 Havlāts (Eliāšs) 3:2, 58:11 Červenka 4:2
Metieni: 34:24
Soda minūtes: 14:20
Vārtsargi: Ondrejs Pavelecs - Edgars Masaļskis
Jā, Krievija vienu reizi zaudēja vāciešiem, tagad to minēs kā piemēru pilnīgi visam vēl 10 gadus. Arī Vācijas līga, starp citu, ir ļoti spēcīga, kas viņiem palīdz arī normāli attīstīties, mums tas Latvijas čempionāts, maigi sakot, ir pilnīgi nekāds, tāpēc vismaz puišiem ir iespēja regulāri spēlēt augstā līmenī.
Nu neviens jau nesaka, ka baigi progresēsim, bet tomēr kaut kādu labumu tas dod.
Domāju ka Namejs ienīst tikai Dinamo, bet tagad izskatās ka viņš arī Latvijas izlasi neciena-tā jau patiešām ir patoloģiska novirze. Domāju ka trāpīšu ar savu domu-Namejam nepatīk Latvijas izlase un viņš sevī jūt pret to tāpēc ka vairāk kā puse no izlases spēlē Dinamo rindās. Laikam jau slimība nav ārstējama. Nu kā viņš var just līdzi izlasei - ja nu tā ieņem vietu augstāk par 7-tad uzreiz sāks slavēt Dinamo projektu-tas nu būtu viņam par traku-visu vasaru nevarētu normāli gulēt.
Un tā arī ir šobrīd galvenā problēma,kas izriet no RD, bet pārējas viss nāk no bardaka LV hokeja saimniecībā kopumā+Znaroks sen jau ir pierādijis,ka viņš nav labākais variants priekš LV izlases galvenā trenera.
P.S.Pēc Tavas loģikas iznāk,ka NOR vispār ir monstri,jo uzvarēja pasaules Top komandu SWE. Un mēs vismaz uz finālu pavisam droši varam pretendēt , jo vel nesen divās spēlēs sasitām NOR.
Maniju ka Tu te piemunēji psihologus, tad atgādināšu tādu psiholoģisku parādību kā pusaudžu mūžīgo strīdēšanos, tad gan šie specālisti saka vecākiem nav ko uztraukties, tas ir pārejas vecums, paaugsies pāries. Tev nu gan šis pārejas vecums ir pamatīgi ievilcies.
J.Spruktam pietika prāta palikt malā, un tādējādi dodot iespēju uzspēlēt kādam jaunam censonim,kas ir gatavs plēst pakaļu PČ lai sevi pierādītu.
Jā,visām izlasēm un spēlētājiem ir bijušas garas un smagas sezonas, bet viņi savu iespēju izmanto izmantojot savu meistarību, kas LV spēlētājiem nereti pietrūkst, un tāpēc LV izlase ja ko grib sasniegt, tad ir jabūt ļoti augsti motivētai cīnīties par katru laukuma centimetru un līdz pēdējai minūtei.