Facebook
GoogleAnkipāns: "Mums ir vajadzīga reāla atpūta, kā arī traumēto hokejistu atgriešanās"
@Rolands_Elins
LETA. Rīgas "Dinamo" komanda sestdien Kontinentālās hokeja līgas (KHL) spēlē pret Astanas "Barys" piedzīvoja smagu sakāvi, kuru ir jāpārdzīvo un jāizanalizē, lai virzītos tālāk, pēc sezonas smagākā zaudējuma atzina Latvijas kluba galvenais treneris Ģirts Ankipāns.
"Nav nekāda attaisnojuma mūsu spēles sākumam. Šobrīd ir sarežģīts brīdis, jo šī ir smaga sakāve, taču tā ir jāpārdzīvo un jāiet tālāk. Secinājumus izdarīsim," pēc mača solīja Ankipāns.
Viņš uzsvēra, ka komandai nepieciešams atgūt spēkus, kā arī jācer, ka ierindā atgriezīsies traumētie spēlētāji Uvis Balinskis, Brendons Makmilens, Kristaps Zīle un Miķelis Rēdlihs.
"Viens posms ir beidzies. Mums ir vajadzīga reāla atpūta, kā arī vajadzīgi cilvēki, kas atgriežas sastāvā. Tagad mums ir piecas brīvdienas, kuras būs svarīgas, lai atjaunotu spēkus. Gaidām atpakaļ traumētos spēlētājus. Nāksim kopā ar jaunām domām, visu pārstrādāsim savās galvās un virzīsimies tālāk," norādīja Ankipāns.
Rīdzinieki sezonas ievadā 12 spēlēs ir izcīnījuši sešas uzvaras un ar 13 punktiem ir piektajā vietā Rietumu konferencē, kas ir labs rādītājs. Ankipāns gan sacīja, ka varēja būt labāk.
"Ja man kāds pirms sezonas sākuma teiktu, ka pēc 12 spēlēm mums būs 13 punkti, tad es būtu priecīgs, bet tagad es ar to neesmu apmierināts," atzina treneris.
Tāpat viņš atbildot uz jautājumu, vai rīdzinieku vārtos varētu debitēt Maksims Tretjaks, pēdējās neveiksmēs nevainoja ripu ķērājus Timuru Biļalovu un Kristeru Gudļevski.
"Viss ir iespējams par Tretjaku vārtos, bet te nav vaina vārtsargos, jo šī ir komandas spēle. Tas, kas notika šodien, tā nebija vārtsargu vaina, tāpat kā arī iepriekšējā spēlē. Mums ir divas dienas, lai visu pārdomātu," atkārtoja Ankipāns.
Savukārt "Barys" galvenais treneris Andrejs Skabelka pēc spēles bija labā noskaņojumā.
"Pirmajā periodā paveicās un iemetām piecus vārtus. Pēc tam mums treneriem bija uzdevums atlikušajos divos periodos neļaut komandai atslābt. Līdz galam tas tas neizdevās, bet trešajā trešdaļā atgriezāmies spēlē un aizvedām maču līdz uzvarai," sacīja baltkrievu speciālists.
Izmantotie resursi:
LETA
+5 [+] [-]
+3 [+] [-]
Rezultāts būs garantēts.
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
Tiesa, ar visu to Tihonova komandām neizdevās parādīt kaut kādu superpārspēku pār NHL profesionāļiem, kas nekādos "sboros" 11 mēnešus gadā nedzīvoja.
[+] [-]
[+] [-]
-3 [+] [-]
+2 [+] [-]
Savukārt par to augšupeju runājot - viens pats Tihonovs varētu sisties kā pliks pa nātrēm, ja vien ne vietējās varas lēmums stutēt hokeju kā vietējo TOP sportu. Tad arī gan iespējas, gan nauda, gan arī lidojuma plašums parādījās.
Citādāk - treneri mainījās gandrīz katru sezon (lidz Tihonovam)u, līdz beigu beigās, kā ne vienu vien reizi atcerējušies laikabiedri, uz Rīgu atbrauca Motls, kuram vispār trenēšana nebija prioritāte.
Par uzvarām - es neteicu, ka viņi nevarēja neko vinnēt, tikai norādīju, ka Tihonova "sistēmai" nebija nekādu priekšrocību salīdzinot ar pilnīgi pretējo PRO sistēmu.
Turklāt, ja jau par rezultātiem, spēlējot salīdzināmos apstākļos un pie vienādas motivācijas (īsāk sakot, izlašu līmenī, nopietnos turnīros, labākajos sastāvos), grūti bija Tihonova komandām un viņš izšķirošos mačus biežāk "nolēja" nekā vinnēja.
Visam pāri, protams, ir 1980. gada zaudējums ASV amatieriem/studentiem OS, kas, lai tur vai kā, bet, vismaz daļēji, ir galvenā trenera nopelns.
Beigu beigās, runājot par PSRS treneriem, visi baigi atceras Tihonovu, taču gandrīz vai nerunā par Tarasovu, Černišovu, Bobrovu. Tie bija īstie PSRS TOP treneri, kuri hokeju arī pacēla tur, kur pēc tam Tihonovs varēja zīmēties. Viņi no bendija spēlētājiem sataisīja hokeju, izveidoja padomju hokeja skolu, kuru Tihonovs, starp citu, Černišova audzēknis, arī izmantoja (protams, šo to arī pieliekot no sevis).
Lai neatnāktu kāds Tihonova superfans (ir te tādi) un nesāktu ārdīties naktī, rezumēšu - Tihonovs ir Tihonovs... muļķis viņš nebija un ir viņam panākumi, taču tā ir ļoti neviennozīmīga personība. Savukārt pasludināt viņa "sistēmu" kā kaut ko absolūti pareizu un efektīvu - tas ir ne tikai muļķīgi, bet arī utopija mūsdienu apstākļos (Latvijas gadījumā - ar to te hokejs arī beigtos).
[+] [-]
Otrkart, pedejas speles (iznemot pret Jokeriem, kurus vinnejam) loti vaji aizvadijam pirmos periodus. Pec tam izlieto jau vairs sasmelt nespejam. Jo lidz spelei pret Spartak mes ne reizi nebijam zaudejusi pirmos periodus. Tas nozime, ka spelei jakoncentrejas jau no pasa sakuma, var teikt ari, jau no pirmajam sekundem. Nedrikst uz speli iziet ar domu - gan jau kaut ka vinus vinnesim.
-3 [+] [-]
-1 [+] [-]
Tāpat, saprotot, ka ne jau viņš uz Rīgu rāvās, bet no Maskavas tika nosūtīts uz šejieni, tad var modelēt situāciju, ka atsūtītu kādu citu. Vai viņam sanāktu sliktāk? To mēs nezinām, taču tikpat labi tagad varētu dziedāt slavas dziesmas jebkuram citam trenerim.
Nu, nebūtu Tihonovs, neviens cits arī te neko neizdarītu... un? Kas būtu? Nu, būtu Latvijas-Lietuvas-Igaunijas kauss mūsu līmenis? Un?
Ceru, ka saproti, ka atlika vienā momentā vietējai varai iepatikties kādam futbolam vai basketbolam, i būtu pie mums attīstīts cits sports un par hokeju kā kaut ko ļoti īpašu un sirdij tuvu te neviens pat neiedomātos, jo visiem patiktu, tas futbols vai basketbols (bet, varbūt, te būtu attīstījies ūdens polo vai volejbols). Tieši tik vienkārši.
Beigu beigās, paprasot lietuvietim vai igaunim - vai viņi ir ļoti bēdīgi, ka viņiem hokejs ir zemā līmenī, visdrīzāk, nekādas bēdu dziesmas nedzirdēsi.
-1 [+] [-]
[+] [-]
Starp citu, pirms dažiem gadiem ir izdota viena laba grāmata, ko arī ieteiktu izlasīt - "Hokeja elpas skartie". To sarakstījis Ēvalds Grabovskis, kas to laiku un notikumus piedzīvoja (un aktīvi darbojies) pats. Gana labi sarakstīts, ja nu kas.
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Piemēram skolā lielas problēmas ar disciplīnu, mājas darbu pildīšanu. Mainās direktori, liek dažādus sodus bet nekas būtībā nelīdz.
Atnāk Tihonovs un nošauj katru desmito kuram nav mājas darbi un problēmas ar disciplīnu un pasaka ka rīt tā izdarīs ar katru trešo izlozes kārtībā. Tihonovu atbalsta visa izglītības sistēma. Mērķis ir panākts - skolā visi cītīgi mācās un ar laiku visās skolās šāda sistēma. Izglītības līmenis ir, disciplīna ir.
Nav gluži korekts salīdzinājums, bet doma ka ne visi līdzekļi ir pareizi lai sasniegtu mērķi. Ja izveido kolosālu sporta sistēmu un ir sasniegumi, bet pēc karjeras beigās sportisti totāli nodzeras, nomirst jo sabeigta veselība, tad es neteiktu ka sistēma ir pareiza.
+1 [+] [-]