Sestito beidz karjeru un atklāj, kāpēc "Dinamo" piedzīvoja izgāšanos

"Doma par karjeras beigšanu skraidīja pa manu prātu jau vairākus gadus. Nevis tāpēc, ka vairs nespētu spēlēt augstā līmenī, bet gan gribēju koncentrēties bērniem un ģimenei. Gribu, lai viņi augtu starp draugiem un skolas gaitas sāktu Amerikā," sacīja Tims Sestito. Par viņa pakalpojumiem interesējušies klubi Zviedrijā un Vācijā, taču uzbrucējs atzina, ka nespētu par 100% nodoties hokejam, un tas nebūtu godīgi pret komandas biedriem.

"Uz diviem Rīgā pavadītajiem gadiem atskatīšos ar patīkamām atmiņām. Ārpus laukuma pieredze bija lieliska. Skaista pilsēta un jauki cilvēki, ieguvu pāris jaunus draugus. Savukārt laukumā bija divi dažādi stāsti, divas dažādas sezonas. Abos gados bija labi komandas biedri, latvieši uzreiz ļāva sajusties kā savējam," teica amerikāņu uzbrucējs, kurš abas sezonas bija viens no kapteiņa asistentiem un skaļākajām balsīm ģērbtuvē.

"Protams, pirmais gads man personīgi bija krietni labāks. Radās vairāk iespēju, kuras izmantoju. Tikmēr otrā sezona bija izgāšanās no paša sākuma. Manuprāt, treneru korpuss bija iebridis vietā, kur ūdens sniedzās pāri galvai. Taktika un savstarpējā komunikācija bija ļoti sliktā līmenī," priekškaru pavēra Sestito. Rīgas "Dinamo" ilgi nevarēja atrast treneri, līdz pienākumus uzņēmās Normunds Sējējs, un viņa vadītā komanda palika pēdējā vietā Rietumu konferencē.

"Pirmajā gadā iemetu 19 vārtus, lielāko daļu vairākumā un no vārtu priekšas. Nākamajā sezonā vairs neatrados vārtu priekšā vai vispār nespēlēju vairākumā. Nebiju pozīcijā, kas izmantotu manas stiprās puses," teica Sestito. Pirmajā gadā viņš vairākumā guva astoņus vārtus, nākamajā sezonā – tikai vienus. "Uzskatu, ka biju viens no labākajiem iemetienu speciālistiem visā līgā. Svarīgos iemetienos aizsardzības zonā, it īpaši mazākumā, atrados uz rezervistu soliņa. Tie ir paši pamati. Un nav tā, ka treneris nebūtu lietas kursā par pagājušo sezonu."

"Kad ieradās Ozo, bija patīkams satraukums – domāju, ka būs izmaiņas spēles stilā. Taču citi treneri neklausījās un nevēlējās dzirdēt viņa padomus. Izniekota un bezjēdzīga sezona, kas mutē atstāja nepatīkamu garšu. Man žēl fanu, jo viņi bija pelnījuši ko labāku. Ceru, ka ar Ozo kā galveno treneri un jaunajiem spēlētājiem izslēgšanas mači ir sasniedzams mērķis," pauda uzbrucējs, kura pārstāvētā komanda pat nepietuvojās Gagarina kausa izcīņai, tomēr pirmā gada beigās viņš nevēlējās tikt aizmainīts uz Kazaņas "Ak Bars" – jo tobrīd pastāvēja cerība aizķerties un iekļūt Gagarina kausa izcīņā ar Rīgas "Dinamo".

Karjeras laikā aizvadījis 101 spēli Nacionālajā hokeja līgā, pārstāvot Ņūdžersijas "Devils", Sestito izcēlās ar astoņām rezultatīvām piespēlēm, tomēr pie vārtu guvuma netika. Tāpat viņa kontā ir 451 spēle un 170 punkti Amerikas Hokeja līgā. Uzbrucējs nebija draftēts un ceļu sāka no ECHL, izlaužoties līdz pašai virsotnei un aizvadot arī vienu maču Stenlija kausa ietvaros.

"Hokejista karjeras sakarā nenožēloju nevienu pieņemto lēmumu. Ir vilšanās, ka NHL tā arī neguvu nevienus vārtus. Taču turpināšana spēlēt NHL, kad nemet vārtus, pierāda, ka treneri un ģenerālmenedžeris ticēja manām spējām spēlēt pareizajā stilā un palīdzēt komandai izcīnīt uzvaras. Sezonā, kad tikām līdz Stenlija kausa finālam, viens no spēlētājiem bija slims un nevarēja spēlēt. Komanda varēja izvēlēties daudzus spēlētājus, taču priekšroka tika dota man. Mačā, kurā obligāti vajadzēja uzvarēt, viņi ticēja un zināja, ka astoņās līdz desmit minutēs izdarīšu visu, lai komanda uzvarētu. Nevienu brīdi neesmu bijis talantīgākais – visu panācu ar attieksmi un darbu."

Sestito atklāja, ka pēc karjeras beigām sekos tēva, vectēva un vecvectēva pēdās, kļūstot par dzimtās Romas pilsētas (Ņujorkas štats) ugunsdzēsēju. Tāpat vietējā hallē viņš palīdzēs trenēt bērnus. "Kad biju mazs, daudzi man palīdzēja, un tagad ir pienācis laiks atlīdzināt," teica Sestito.