Labāk Praisam nekā Masaļskim jeb bullīši nav loterija

Treniņā uzbrucējs var izpildīt simts pēcspēles metienus, un tas palīdz sagatavoties, pilnveidot kustības, analizēt iespējamos scenārijus. Taču mačā viss sākas no jauna - katrs bullītis ir pavisam citāds. Cita atmosfēra, cits atbildības slogs, cits vārtsargs. Un Rīgas "Dinamo" kapteinis Lauris Dārziņš labi zina, cik liela loma ir pretiniekam. "Nacionālās īpatnības, jo pēcspēles metienos amerikāņu vārtsargi ir klienti," ar smaidu sejā atceras 30 gadus vecais uzbrucējs. "Latvijā amatieru hokejā iesi piecas reizes un mēģināsi piecas kustības, bet vārtsargs nolasīs, viņš pazemos un noķers visu. Turpretī Nacionālās hokeja līgas vārtsargs pēc pirmās kustības aizbrauks uz stūri pēc bulciņām, un priekšā būs tikai tukši vārti. Pretinieku vārtsarga pilsonība ir svarīgs faktors."

2014. gada olimpisko spēļu ceturtdaļfināla 16. minūtē pret nākamo čempioni Kanādu Dārziņš nonāca aci pret aci ar Keriju Praisu. Māņu kustība, metiens no neērtā satvēriena zem pārliktņa, un Nacionālās hokeja līgas labākais vārtsargs nebija glābējs. Nedz pusfinālā pret Amerikas Savienotajām Valstīm, nedz finālā pret Zviedriju viņš vairs neielaida nevienu ripu. Ziemeļamerikā apkopotajā statistikā noskaidrots, ka pēdējās trīs sezonās labāks par raidījumu no neērtās puses (33,38%) bijis tikai snap metiens (39,95%), kas iemieso labākos atribūtus no plaukstas metiena (precizitāte) un šāviena ar atvēzienu (spēks).

Ja uzmanība tiek pievērsta mērķim, tad uzvaras laurus plūc augšējie stūri - atsitējcimda (49,31%) un ķērājcimda (37,17%) pusē. Protams, tas nav nekāds pārsteigums. "Precīzs metiens ir labs iemesls, lai bullīša izpildīšanai treneris izvēlētos tieši tevi. Ne velti treniņu vārtsargus taisa ar caurumiem augšējos stūros; ja trāpīsi, grūti būs arī dzīvam vārtsargam. Pat tad, ja viņš to zinās. Svaigākais piemērs - Edgars Masaļskis pret Sidniju Krosbiju pasaules čempionātā. Lai gan Edža zināja, ko viņš darīs, pat atdeva stūri, provocēja. Un izprovocēja arī!" smieklos izplūst Dārziņš, kuram ar Masaļski kārtojami savi rēķini.

Lauris atklāj, ka treniņos ar pēcspēles metieniem eksperimentē daudz. Lai saprastu, kas strādā un kas ne, nianses tiek apspriestas arī ar vārtsargiem. Kad abi vēl bijuši komandas biedri, viņš vaļsirdīgi izstāstījis Masaļskim par savām vājajām vietām, un piektā oktobra mačā pret Toljati "Lada" tas varēja maksāt dārgi - komandas kapteinis tika apturēts abos izgājienos. Labi, ka tādēļ nebija jāzaudē punkti, atzīst Dārziņš, kuram talkā nāca Ville Leino un Miks Indrašis. "Ja jāizvēlas, kam mest, noteikti priekšroku došu Praisam, nevis Masaļskim. Man visgrūtāk iet pret vārtsargiem, kuri mani zina," pauž uzbrucējs.

Gan Dārziņam, gan Aleksandram Ņiživijam ir labais satvēriens, un tā nav nejaušība. Vārtsargam ar ķērājcimdu kreisajā rokā visbiežāk neērtākais ir spēlētājs ar labo satvērienu, kurš tuvojas no savas kreisās puses. Paveras iespēja gan mest tālajā stūrī, gan izdarīt māņu kustību, kurai sekos metiens no neērtā tvēriena tuvajā stūrī vai ripas aizlikšana aiz kājsarga tālajā. Taču Rīgas "Dinamo" pārstāv arī vārtsargs ar cimdu labajā rokā - zviedrs Jūakims Ēriksons.

Uz jautājumu, vai tā ir priekšrocība, viņš atbild nekavējoties - protams, ka tas ir pluss, jo spēlētāji pie tā nav pieraduši. Neviens nezina, kāds ir labākais risinājums, tāpēc uzbrucēji bieži apjūk un apmāna paši sevi. Pret Maskavas "Spartak" skandināvs atvairīja četrus no pieciem, bet pret Toljati "Lada" - sešus no astoņiem bullīšiem. "Ir jābūt pacietīgam. Šajā līmenī visi spēlētāji ir ļoti labi. Kad viņi sāk tevi kustināt, ir uzmanīgi jālasa katra kustība. Kad satiecies ar labu spēlētāju, uzvar pacietība," norāda Ēriksons, piebilstot, ka ielaistie vārti ir neizbēgami. Un pēcspēles metienu sērijā vēlreiz varam pārliecināties, ka cilvēki ar īsāko atmiņu ir hokeja vārtsargi.

Vārtsargam jābūt ar vēsu prātu, pēc iespējas mazāk jādomā un jāpaļaujas instinktiem. Treneru un spēlētāju padomi ir labi, taču vari gaidīt vienu māņu kustību un nebūt gatavs pavisam citai. Katrs bullītis ir pavisam citāds, tāpēc atliek paļauties tikai uz saviem spēkiem. Un pēcspēles metieni nav nekāda loterija - tieši tik kategorisks ir Dārziņš. "Protams, var gadīties situācija, kurā izdari visu pareizi, bet neiemet. Un otrādi. Taču, lai cerētu uz pozitīvu rezultātu, apakšā ir jābūt pamatam. Sportā cerība nestrādā," atzīmē uzbrucējs, kurš šajā sezonā realizējis tikai vienu no četriem mēģinājumiem.

Arī pagājušajā sezonā Dārziņš nebija uzdevumu augstumos, izmantojot tikai divas no astoņām iespējām, lai gan ārzemēs darbojās ar pārliecību: Čeļabinskas "Traktor" rindās trīs no trim vienā spēlē un četri no pieciem bullīšiem kopumā, bet Kazaņas "Ak Bars" kreklā Dārziņš bijis precīzs abās pēcspēles metienu sērijās, kurās piedalījies. Pretēja aina paveras, lūkojoties Mika Indraša statistikā - līdz šim viņš bija izniekojis septiņus no septiņiem metieniem, bet šajā sezonā divi no pieciem jeb 40%, kas atrodas virs vidējā līmeņa.

Protams, virs vidējā līmeņa atrodas arī Dārziņš ar 46,2% (18/39) un Ņiživijs ar 48% (24/50), kura realizētajiem bullīšiem bijusi milzīga ietekme uz komandas sekmēm. Proti, kad Ņiživijs realizējis vismaz vienu iespēju, komanda uzvarējusi 17 spēlēs un piedzīvojusi tikai septiņus zaudējumus.

Jānoslēdz ar ieteikumu. Kad Dens Bailsma vēl vadīja Pitsburgas "Penguins", viņš ieviesa tradīciju: mēneša pirmajā treniņā visi izpilda bullīšus. Ja iemet, esi brīvs, un tā līdz pēdējam nelaimīgajam. Sods - turpmāko mēnesi aizliegts skūties, bet spēlētājiem, kuri iecienījuši sejas apmatojumu, aizliegts to audzēt. Atrakcija viņam sekojusi līdzi uz Bufalo "Sabres". Pirmajā reizē starp pēdējiem trim palika nākamā zvaigzne Džeks Aikels, taču nepaveicās 20 gadus vecajam somam Rasmusam Ristolainenam.

Imūni nav arī vārtsargi, jo sods pienākas arī par četriem pēc kārtas ielaistiem bullīšiem. Taču Ēriksons ir gatavs pieņemt komandas biedru izaicinājumu.

Dārziņš prāto - bullīšos visgrūtāk iet ar vārtsargiem, kuri viņu pazīst. Statistika piekrīt: pirmajos 5 gados 52,4%, nākamajos 3 - 38,8%— Ulvis Brože (@UlvisBrozhe) October 13, 2015