Facebook
GoogleIrbe: ""Dinamo" zīmolu krievu līdzjutējam vieglāk pārdot, bet…"
@JanisCelmins
Foto: www.mercurynews.com
"Saprotu, ka no biznesa viedokļa "Dinamo" zīmolu ir vieglāk pārdot, taču tā tomēr ir VDK komanda un man tas nepatīk," intervijā Krievijas medijos paudis latviešu hokeja vārtsargs, tagad treneris Artūrs Irbe, kuram aizvadītajā nedēļā palika 44 gadi.
„NHL esmu pavadījis 12 gadus, vienu sezonu lokauta laikā strādāju Spēlētāju arodbiedrībā. Uzzināju ne tikai par līgas hokeja pusi, bet arī par biznesa pusi. Man ļoti patīk Ziemeļamerikas hokejs – mazie laukumi, lieliskā organizācija. Zinu, ka Rīgas „Dinamo” ir vadošais klubs mārketinga un PR ziņā Kontinentālajā Hokeja līgā, taču es novērtēju situāciju un sapratu, ka strādāt šeit Vašingtonā būs daudz vienkāršāk. Variet to saukt par egoismu, bet NHL es sniedzu vairāk labuma,” savu izvēli par labu Vašingtonas „Capitals” komandai un NHL pamato Irbe.
Irbe kopā ar „Capitals” klubu vēlas izcīnīt Stenlija kausu un to arī neslēpj. „Protams! Tas ir ļoti liels stimuls. Pirms pāris gadiem atgriezos NHL, jo vēlējos, lai manas zināšanas tā vienkārši nepazūd. Kad pakāru slidas uz nagliņas, vēl pāris gadus neskatījos hokeju, tā bija vieglāk. Pēc tam sapratu, ka ir jāatgriežas mīļotajā sporta veidā, tagad jau kā vārtsargu trenerim.”
Latviešu vārtsargs joprojām uzskata, ka „Dinamo” nosaukums būtu jāmaina un atsauc atmiņā nesenos notikumus. „Piemēram, „Daugava” kā futbolā. Vai tiešām nav citu variantu? Saprotu, ka no biznesa viedokļa „Dinamo” zīmolu ir vieglāk pārdot, taču tā tomēr ir VDK komanda un man tas nepatīk. To arī pateicu skaļi,” pauž Irbe.
„Lieliski, ka mūsu puišiem ir iespēja spēlēt KHL, taču ir jāatceras par savu nacionalitāti. Kas maksā, tas pasūta mūziku – tagad sanāk tā. Vienmēr esmu teicis, ka man patīk Rietumu pasaules dzīves veids. Ja mani vārdi kādu kaitina - tātad esmu trāpījis „desmitniekā”,” atzīst Irbe.
Uz jautājumu, kāpēc bijušais hokejists neiet politikā, Irbe atbild, ka nevēlas pazaudēt pats sevi. „Vairāk kārt esmu aicināts, bet politika ir slidena lieta. Katrai partijai ir sava nostāja, bet es nevēlos iekļauties, neesmu radis tā. Jau sen esmu sapratis, ka gavenais dzīvē ir brīvība.”
Izmantotie resursi:
Советский спорт
+8 [+] [-]
+5 [+] [-]
Man domāt, ar vienu sezonu pilnībā pietiktu, lai ieietos jaunais nosaukums
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
+6 [+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-4 [+] [-]
+9 [+] [-]
[+] [-]
+4 [+] [-]
Kgan man personigi Dinamo nosaukums netrauce, bet varu saprast Irbi.
+4 [+] [-]
[+] [-]
Otrkārt, nepieļauj, ka viņam tā bija vienīgā iespēja kur izsisties? Žēl tikai, ka nesanāca...
[+] [-]
+3 [+] [-]
+9 [+] [-]
+6 [+] [-]
-4 [+] [-]
Jā, tas, kas attiecas uz NATO - tur mēs varam runāt par ļoti lielu ASV ietekmi...
+7 [+] [-]
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
+13 [+] [-]
Nu par savu ''seju'' KHL mums tiešām nav ko uztraukties. Arī bez izteikti latviska komandas nosaukuma, gaisotne ap RD ir ļoti patriotiska - komandas tērpi ir Latvijas karoga krāsās, fani skandina tādus saukļus kā ''Dar' ko var, Latvijai ir jaūzvar''. Latvijas karogi tribīnēs, kopīga himnas dziedāšana..
Manuprāt, neskatoties, ka RD spēlē līgā, kura ir izteikti krieviska, mēs veiksmīgi parādam, ka latviešu līdzjutējiem Rīgas Dinamo ir kas vairāk par Gazprom sponsorētu projektu.
+3 [+] [-]
-4 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+13 [+] [-]
No Kremļa rokas aizbēgusī Latvija ar Gazproma iepludinātajiem desmitiem miljonu latu lēnām tiek atgriezta sapuvušajā Austrumu kultūrā. Ja pirms 5 gadiem latviešu jaunietim likās, ka Čeļabinska ir kaut kur otrā pasaules galā, šodien tāds mērens līdzjutējs var nosaukt jau vismaz 20 Krievijas pilsētas.
Nē, te nav runa par uzlabotām ģeogrāfijas zināšanām, te ir runa par savu vietu pasaules kartē. Relatīvie attālumi starp Latviju un Krieviju kļūst ievērojami mazāki. Cilvēkiem sāk likties, ka mēs iederamies krievu, baltkrievu un kazahu kompānijā. Tas agri vai vēlu atspoguļosies arī cilvēku politiskajās izvēlēs.
Tā vietā, lai Gazprom liktos kā lamuvārds, kas Latvijā lēnām īsteno ekonomisko okupāciju, mēs to sagaidām ar ziediem un atplēstām rokām. Ja pirms 60 gadiem mūs plikus lika lopu vagonus, lai sūtītu nāvē uz Sibīriju, šodien mēs tur dodamies labprātīgi ar pamuļķa smaidu uz sejas.