Facebook
GoogleŽerdeva divi vārti ļauj "Dinamo" pārtraukt 14 zaudējumu sēriju
@UlvisBrozhe
Foto: Ilze Zvēra/f64
Kontinentālās hokeja līgas klubam Rīgas "Dinamo" izdevies pārtraukt 14 zaudēto spēļu sēriju, viesos ar 3:2 pagarinājumā pieveicot Bratislavas "Slovan". Par galveno varoni kļuva Nikolajs Žerdevs, kurš pretinieku vārtos iemeta divas ripas.
Rīgas "Dinamo" mača ievadā parādīja, ka nemācās no kļūdām, nopelnīja divus ātrus noraidījumus un ceturtajā minūtē uz 30 sekundēm palika trijatā pret pieciem laukuma saimniekiem. Tomēr Bratislavas "Slovan" aizsargu metieni lidoja garām Jāņa Kalniņa sargātajiem vārtiem, un izdevās izrurēt pretinieku radīto spiedienu.
Taču 14. minūtē Slovākijas komanda izvirzījās vadībā ar 1:0. Metienam no zilās līnijas sekoja rikošets, un rīdziniekus izglāba vārtu stabs, bet pirmais pie atlēkušās ripas bija Mareks Vedenskis, kurš bez jebkādas pretestības guva savus sestos vārtus sezonā. Ieguvuši pārliecību, mājinieki devās uz priekšu, tomēr ielaida.
54 sekundes līdz pirmās trešdaļas beigām Gunārs Skvorcovs pa kreiso malu ielauzās pretinieku zonā un pameta ripu vārtu virzienā. Tā atsitās pret sāncenša nūju un uzlidoja gaisā, bet Nikolajam Žerdevam tas netraucēja – krievu uzbrucējs no gaisa raidīja ripu starp vārtsarga kājsargiem, panāca 1:1 un izcēlās otrajā spēlē pēc kārtas.
Žerdevs bija notikumu centrā arī otrajā trešdaļā. Neitrālajā zonā viņš pameta ripu garām pretiniekam un skrēja uzbrukumā, taču tika nogāzts. Tādējādi Rīgas "Dinamo" tika pie vairākuma, un to ar šāvienu no distances realizēja Karls Stolerijs – 2:1. Ap mājinieku vārtiem valdīja haoss, un Stolerijs to izmantoja, metot bez piespēles apturēšanas.
Tomēr prieki bija īsi – tie ilga tikai 43 sekundes. Bratislavas "Slovan" kanādiešu aizsargs Simons Deprē apslidoja vārtus un neskatoties no neērtā satvēriena pameta ripu vārtu priekšas virzienā. Nelaimīgs rikošets, un no Krišjāņa Rēdliha slidas ripa nonāca Rīgas "Dinamo" vārtos, rezultātam atkal kļūstot neizšķirtam 2:2.
Rīdziniekiem bija vairākas atzīstamas iespējas izcīnīt uzvaru pamatlaikā, tomēr Ņikita Jevpalovs izgājienā divatā pret vienu aizsargu uzmeta virsū vārtsargam, kamēr Brendons Makmilans aizmeta garām tukšiem vārtiem. Pēc Krišjāņa Rēdliha piespēles viņš bija viens vārtu priekšā, noguldīja Mareku Mazanecu uz ledus, bet kļūdījās elementārā situācijā, izniekojot perfektu momentu.
Tomēr pagarinājumā Rīgas "Dinamo" pārtrauca 14 zaudējumu sēriju, kas ilga kopš 28. augusta. Žerdevs pretuzbrukumā nonāca vienatnē pret vārtsargu, nevēlējās izdarīt māņu kustību, tā vietā iemetot tālajā devītniekā – 3:2. Tādējādi Žerdevs divos mačos izcēlies ar trim precīziem metieniem, kā arī nopelnījis vairākumu, kas atnesa ceturtos vārtus. Tikmēr bez viņa līdzdalības nav noticis nekas.
Rīgas "Dinamo" sastāvs
Jānis Kalniņš (Mants Armalis); Guntis Galviņš – Krišjānis Rēdlihs, Kristaps Zīle – Nerijus Ališausks, Karls Stolerijs – Ansi Salmela, Georgijs Pujacs; Miks Indrašis – Ņikita Jevpalovs – Roberts Lipsbergs, Nikolajs Žerdevs – Vitālijs Pavlovs – Gunārs Skvorcovs, Frenks Razgals – Brendons Makmilans – Denijs Kristo, Miķelis Rēdlihs – Oskars Batņa – Edgars Kulda, Emīls Ģēģeris.
Bratislavas "Slovan" – Rīgas "Dinamo" 2:3 (1:1, 1:1, 0:0, 0:1)
Vārti: 14:14 Vedenskis (Vorāčeks, Smoleņāks) 1:1, 19:06 Žerdevs (Skvorcovs, Galviņš) 1:1, 37:25 Stolerijs (Salmela, Kristo, vair.) 1:2, 38:08 Deprē 2:2, 64:43 Žerdevs 2:3
Soda minūtes: 6:6
Metieni: 52:29
Vārtsargi: Mareks Mazanecs – Jānis Kalniņš
-1 [+] [-]
Bet nu šis slogs no kakla nost, tagad visiem jāsāk rādīt, uz ko viņi ir spējīgi, un komandai jāturpina uzvarēt! Prozit!
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Pēdējās sezonās viņš nebija tik labs, jo tika komandās, kur pirmāra ir sistēma, ne individuāls talants - Maskavas Dinamo un Torpedo. Protams, arī ārpuslaukuma akcijas.
Visādi citādi Žerdevs ir labā vecumā esošs ļoti laba līmeņa hokejists. Vecā Dinamo laikos tādi uz Rīgu nebrauca (nu kaut vai tāpēc, ka tad pēc 30 gadiem visi bija baigie veterāni). Tā Dinamo kodolu veidoja daži talantīgākie vietējie un krievi, kas vispār nevarēja tikt savās lielajās komandās Krievijā vai arī jau jauniešu vecumā pārķertie "vēlzieži". Nu vai arī Znaroks, kurš vienkārši pasūtīja dir.st Maskavu par ko dabūja DSQ un braukt pēc tā visa uz turieni viņam būtu diezgan nesmuki.
[+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Tie laiki ir aizgājuši aizmirstībā,jo šīsdienas paaudzi nekādi nepiespiedīs trenēties pēc Tihonova metodēm,kad puikas pēc treniņa mīza asinis.Pats savām acīm redzēju tos drausmīgos treniņus Kandavā.Tagad demokrātija,nepatīk, paceļ cepuri.Agrāk nebija kur iet,bet hokejs bija sporta veids,kurš sportistiem deva iespēju dzīvot krietni labāk,nekā ierindas pilsonim.Tagad viss ir cilvēka galvā.Gribi ko sasniegt ,trenēsies.Diemžēl tā pareizā domāšana ir katram ,nezinu divdesmitam,bet tas jau cilvēka dabā.Kāpēc sevi piepūlēt.Filosofija
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
Beigu beigās, tā "Tihonova skola" nebija nekas cits kā klasiskais padomju "Ņem vairāk, met tālāk." Ja kāds tagad mēģinās iestāstīt, ka Viktora Vasiļjeviča "nou hau" - nedzert ūdeni treniņa laikā ir pareizi, tad par īsti gudru viņu neviens neuzskatīs. Un tādus piemērus var saukt vienu pēc otra.
Pareizi jau saki - pašlaik cilvēki ir citādi un viņus nevar "motivēt" ar to, ka, ja savu veselību nebeigsi kā muļķis, tad uz Čehoslovākiju vai, ja paveiksies ļoti, Zviedriju neaizbrauksi.
Tihonova veiksmes stāsts ir nevis viņa treniņu sistēma vai kādi spēles vadīšanas talanti, bet tas, ka vņa rokās bija milzīga vara ar kuru viņš manipulēja. Manipulēja kā Rīgā, tā Maskavā.
Beigu beigās - salasīt vairākus desmitus krieviem nevajadzīgo tautiešu, izdzīt viņus caur Kandavu, kur skatīties, kurš nomirs, bet kurš izdzīvos un tad ar lielākajiem darba zirgiem iet uz čempionātu. Neredzu neko izcilu. Parasta "darba zirgu" komanda. Protams, ka kāda Maskavas Dinamo 7. maiņas hokejistam tā ir lielā iespēja spēlēt Augstākajā līgā un tāpēc viņš vēl ilgi pateiksies trenerim, kas viņu faktiski atgrieza lielajā sportā.
Tik jāatceras cik ilgi spēlēja tie, kas patiešām bija izgājuši īsto Tihonova Kandavu. Savu trīsdesmit gadu jubileju varēji sagaidīt draudzīgajā taksistu kolektīvā.
Jā, bija panākumi, jā Tihonovs bija apsēsts sava darba fanātiķis, taču - nē, viņš nav tas treneris, kura pieredzi tagad būtu jāstāda kā etalonu.
Savukārt par mūsdienu spēlētājiem - arī tad viss bija galvās, t.i., ja gribi tikt sastāvā ir jātrenējas. Neviens netika ar varu spiests, tikai manipulāciju striķīšu bija vairāk. Tagad, ja mēs abstrahējamies no katra indivīda īpašājām vēlmēm, tikai nauda. Bet tas nav maz.
Jaunie hokejisti, kam ir mērķis, trenējas un trenējas daudz. Tāpēc viņi arī spēlē. Kuri netrenējas, vai kuriem to spēju ir mazāk... nu tie spēlē uz vietas.
Te arī ir jāsaprot, ka ne jau hokejs ir pie vainas. Kas pašlaik ir galvenie hokejisti? Kas var sūtīt bērnus trenēties? Nesaku, ka uz ledus ir miljonāru bērni, taču viņi noteikti ir no Latvijas mērogiem diezgan turnīgām ģimenēm. Viņiem hokejs arī nav vienīgā opcija dzīvē. Un es neteikšu, ka tas ir slikti no viņu puses. No hokeja perspektīvām? Tas jau ir jautājums par visu hokeja sistēmu valstī.
Agrāk, ja mēs par to agrāko laiku, hokeju spēlēja nebūt ne tie paklausīgākie un mierīgākie, tāpēc treneru ierašanās miliču iecirkņos arī nebija nekas ārkārtējs + visi robi kas radās meistarkomandā tika aizpildīti ar tādiem pašiem "ārzemniekiem".
-2 [+] [-]
Skaidrs, ka krieviem pašiem, kam ir nedaudz skaidra apziņa, jau ir kauns par kolhoza līgu
-1 [+] [-]
[+] [-]
Tev pašam bērni ir? Man, savulaik, abi trenējās hokejā. Ja runājam nopietni, tad ap 100-150 eiro mēnesī var atlicināt diezgan daudzas ģimenes. Jāpārkārto tikai prioritātes, ko vecāki negrib. Tāpēc čīkst par naudu.