Facebook
GoogleViedoklis: Vecā "Dinamo" izcilākie leģionāri/migranti
Marta beigās, kad Maskavā 63 gadu vecumā nomira viens no vecā Rīgas “Dinamo” labākajiem uzbrucējiem Aleksejs Froļikovs, radās doma, ka vajadzētu uztaisīt to gadu “Dinamo” (1969-1992) labāko leģionāru/iebraucēju/migrantu rangu. Doma par rangu gan ātri vien noplaka, jo, kā gan iespējams salīdzināt tik lielu plejādi labi hokejistu! Tāpēc izvēlējos vienkāršāku metodi – savā sarakstā iekļaušu tos, kuri Rīgā aizvadījuši vismaz piecas sezonas.
Tādu iznāca – 31, turklāt desmit spēlētāji pie mums ripu kontrolējuši vismaz desmit (!) sezonu. Zinu, ka turpinājumu savam apjomīgajam hokeja vēstures apcerējumam “Melnās ripas bruņinieki” Briselē raksta Ainis Ulmanis. Tepat Baltezerā kaut ko aktīvi rušina Ēvalds Grabovskis. Un “Kurbada”/LHF (?) vēstures projektu vada pieredzējušais sporta funkcionārs un žurnālists Mārtiņš Pagodkins. Es ar viņiem negrasos konkurēt, taču godināt tos, kas savulaik augstu cēluši Rīgas “Dinamo” un Latvijas karogu, nekad nevar būt par daudz. Jo, gribam to atzīt vai negribam, daudzi agrāko gadu varoņi ir aizmirsti.
Par to pārliecinājos arī savā atmiņas lādītē. No Jāņa Kvēpa izvadīšanas vedot uz mājām Mihailu Abalmasovu, runājām par šo un par to. Zinu, ka Miša mūsējais ir jau gandrīz 50 gadu, bet kaut kā atmiņā nav nogulsnējies, ka desmit no tiem viņš aizvadījis “Dinamo” formā. Tikai PSRS augstākajā līgā, bet ar itin labu rezultativitāti. 357 spēlēs 86 gūti vārti.
Vai Vladimirs Durdins. Kurš 14 augstākās līgas sezonās “Dinamo” formu vilcis mugurā 590 spēlēs! “Dinamo” kapteinim Vjačeslavam Nazarovam sezonu par divām vairāk – 16, arī spēļu vairāk (594) un to notiekti ir vēl vairāk, jo pirmo sezonu PSRS 3. un 2. līgas statistika stipri klibo, turklāt tad vismaz PSRS minēja tikai vārtu guvējus, bet ripu piespēlētājus varbūt novērēt spēja tikai komandu treneri.
Dažādos laikos attieksme pret to laiku hokeja migrantiem/iebraucējiem bija stipri dažāda. Skaidrs, ka tos, kur spēj iemest ripu vārtos, mīl visā pasaulē, bet jo sevišķi Vladimira Jurzinova valdīšanas laikos Rīga tika pārpludināta ar daudziem otrās šķiras spēlētājiem. Taču no “mātes” – Maskavas “Dinamo” mums ticis atmests arī pa ļoti labam meistaram. Kā Ļoša Froļikovs. Viens no mūsu “Dinamo” tehniskākajiem uzbrucējiem. Ja vēl būtu ātrums! Bet vienalga – spēlējot vienā trijniekā ar Helmutu Balderi, Frols gan iemeta, gan arī brangi piespēlēja. Bilance astoņos “Dinamo” pavadītajos gados: 437 spēles, 152 vārti, 119 piespēles. Pāri simtam abos rādītājos vēl tikai Oļegs Znaroks: 362 spēles, 111+139.
Skaidrs, ka bez cipariem priekšā atmiņa pati mēdz arī piedāvāt citu ainu. Tā man liekas, ka Aleksandrs Veselovs jau nu gan ir metis! Savulaik nodēvēts pat par mazo Balderi. Bet ripu pretinieku vārtos (25) krietni mazāk, nekā par piespēlētāju uzskatītajam Pjotram Vorobjovam (59).
Tā kā tikšanai sarakstā vajadzēja vismaz piecas sezonas, ārpus tā diemžēl Pjotrs Prirodins, kurš trijās sezonās 110 spēlēs pie mums guvis 82 punktus (45+37). Vai Viktors Dobrohotovs Ēvalda Grabovska valdīšanas laikos – arī trīs sezonas un 66 (34+32) punkti. Pirmo gadu varoņi – Valerijs Lomakins, Vjačeslavs Malovs, Aleksandrs Safronovs arī manā atmiņā jau izplēn... Labi vēl, ka pirmās augstākās līgas labākais punktu guvējs (9+14) Boriss Ponomarjovs atmiņās vēl spēlē. No jaunāko laiku vecajiem dinamiešiem, kam mazāk par piecām sezonām, vispirms prātā nāk sudraba puikas Nikolajs Varjanovs, Vladimirs Šašovs, Dmitrijs Frolovs (1993. gada pasaules čempions), kā arī Jurijs Šipicins un Germans Volgins.
Negribu nevienu pamācīt, ka hokeja varoņi Latvijā tiek aizmirsti, bet... tā tas notiek. Ja vien viņi paši, kā savulaik Elmārs Bauris, par sevi neatgādinātu. Ja tā nenotiek, tad šad tad pat ģimenes locekļi nezina, kāds “špīleris” bijis viņu vīrs/tēvs. Pērnruden, izvadot viņsaulē Mihailu Beskašnovu, daudzi viņa pavadītāji brīnijušies, ka Miša bijis pirmais mūsu hokeja kanādietis – kurš pamanījies vienlaicīgi kauties pat ar trim pretiniekiem. Tikai hokeja vecmeistaru leksikā atrodams, kā Beskašnovs vērtēja pats savu spēli pēc Viktora Tihonova uzaicinājuma, protams: “Es personīgi ar savu spēli esmu apmierināts...” (Krievu valodā tas skan krietni sulīgāk.)
Ar labu vārdu pieminēsim Tihonova, Grabovska un Jurzinova laiku dinamiešus - migrantus, kas Rīgā nospēlējuši vismaz piecas sezonas.
"Dinamo" leģionāri (1969-1992)
| Vārds uzvārds | dz. gads | gadi DR | sezonas | PSRS a. līga/spēles | vārti+piespēles | 2.vai 3. līga |
| A Vjačeslavs Nazarovs | 1949 | 16 | 69-84 | 401 | 36+87 | 193 20+31 |
| A Vladimirs Durdins | 1956 | 14 | 76-89 | 590 | 58+74 | |
| U Mihails Deņisovs | 1949 | 12 | 69-80 | 239 | 66+69 | 182 72+19 |
| U Pjotrs Vorobjovs | 1949 | 11 | 69-79 | 203 | 59+78 | 154 56+27 |
| U Mihails Abalmasovs | 1952 | 10 | 76-84/86 | 357 | 86+39 | |
| A Leonids Beresņevs | 1958 | 10 | 79-87/91 | 372 | 10+30 | |
| U Vladimirs Lubkins | 1953 | 10 | 79-88 | 420 | 97+65 | |
| U Sergejs Skosirevs | 1958 | 10 | 81-90 | 417 | 98+61 | |
| U Jevgeņijs Semerjaks | 1961 | 10 | 82-91 | 389 | 88+79 | |
| A Andrejs Maticins | 1963 | 10 | 82-91 | 438 | 29+72 | |
| U Aleksandrs Klinšovs | 1948 | 9 | 69-77 | 119 | 14+10 | 169 61+8 |
| U Oļegs Znaroks | 1963 | 9 | 84-92 | 362 | 111+139 | |
| U Aleksejs Froļikovs | 1957 | 8 | 82-89 | 437 | 152+119 | |
| U Aleksandrs Kerčs | 1967 | 8 | 85-92 | 290 | 80+62 | |
| U Vladimirs Serņajevs | 1950 | 8 | 72-79 | 215 | 85+40 | 154 145+29 |
| A Dmitrijs Zinovjevs | 1965 | 8 | 83-89/91 | 267 | 23+19 | |
| A Igors Kobzevs | 1947 | 7 | 72-78 | 130 | 6+5 | 91 18+4 |
| U Anatolijs Jemeļjaņenko | 1949 | 7 | 76-82 | 274 | 82+50 | |
| V Vladimirs Bistrovs | 1952 | 7 | 75-82 | 124 | - | |
| U Aleksandrs Veselovs | 1958 | 7 | 76-82/88 | 162 | 25+9 | |
| U Igors Pavlovs | 1965 | 7 | 86-92 | 251 | 52+48 | |
| A Vladimirs Krikunovs | 1950 | 6 | 77-82 | 261 | 27+37 | |
| A Valerijs Kuzņecovs | 1961 | 6 | 82-87 | 200 | 5+2 | |
| U Igors Akuļiņins | 1965 | 6 | 87-92 | 220 | 32+34 | |
| U Boriss Ponomarjovs | 1947 | 5 | 71-75 | 43 | 17+17 | 139 109+56 |
| A Mihails Beskašnovs | 1946 | 5 | 73-77 | 106 | 9+9 | 20 3+4 |
| A Vladimirs Kramskojs | 1958 | 5 | 81-85 | 142 | 3+8 | |
| A Anatolijs Taboļins | 1964 | 5 | 84-88 | 139 | 8+3 | |
| U Vladimirs Dudins | 1960 | 5 | 83-87 | 186 | 36+27 | |
| U Igors Brezgins | 1966 | 5 | 85-89 | 126 | 13+14 | |
| A Sergejs Čudinovs | 1962 | 5 | 88-92 | 238 | 19+25 |
-2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
kaut kā arī biju piemirsis,ka V.Verižņikovs ,kurš vienā maiņā ar Safronovu un B.V.Ponomarjovu spēlēja,ir vietējais
+1 [+] [-]
+5 [+] [-]
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
+5 [+] [-]
+5 [+] [-]
+5 [+] [-]
+4 [+] [-]
Jurim Robežniekam pieder arī leģendārā frāze :"situācijas mainās kā jau daždien hokejā "
+4 [+] [-]
daudz jau viņu mētēja starp Dinamo un Latvijas Bērzu - grūti pateikt, kurā no komandām viņš vairāk spēļu aizvadījis. Bērza zvaigznes tolaik bija Kārkliņš vārtos, Freimanis aizsardzībā un Karpinskis uzbrukumā
+6 [+] [-]
+3 [+] [-]
Tihonova sākumlaikā kapteinis Hendelis,vēlāk Juvelierī spēli taisīja.Aizsargs Liberts-ar izcilu šāvienu.
+7 [+] [-]
Protams tika vēl mazam esot skatīts gan Dinamo, gan Radiotehniķis, retāk vai maz Daugava, bet TTT, VEF un Aurora ari protams. Un kā nu bez Vēsmas Aisteres. Man likās pati simpātiskākā Auroras un sportiste vispār.
Vēl skolas laikos burtnīcās līmēju rakstus par Dinamo kas izgriezti no Sportiņa.
Vēl atceros ka spprta spēļu pārtraukumos rādīja foršas multenes, piem Stremjanku un Makaronu, tos pašus Boleku un Loleku un, tas varētu būt bijis viens no iemesliem kapēc kaut kādas sporta spēles bērnībā īpaši gaidīju un skatījos. Jo man nav citādi laukos nebija neviena kas sportā ieinteresē.
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
+4 [+] [-]
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
+4 [+] [-]
+4 [+] [-]
Precīzi neatceros kurš, bet Vasiļonoks bija tas, kurš akurāti no lavenes uzlika ripu uz atsitamā cimda un laipni atdeva tiesnesim? Vienmēr.
Aizsargiem agrāk bija vieglāks darbs. Ar slidu varēju piespiest ripu pie apmales un tiesnesis tūlīt svilpa. Iemetiens.
Sudraba sezonā pie kasēm un apkārt izveidojās ļoti draudzīgs kolektīvs. Neviens nemaz nezināja, kas kurš ir, bet visā dalījās un savējos atzina un atbalstīja. Finālā pret ACSK atceros, ka lejas WC susinājām itin dārgu konjaku.
Kur ta nu vēl Sporta Pils paziņojumi pārtraukumos par piestādītiem sodiem neadekvātiem faniem. Pārsvarā vīri skurbulī.
Reiz pasekoju kungiem ar Liepājas autobusu parka zīmotnēm. Pirms spēles. Nu 200km uzliek lielus pienākumus. Divi vīri aiz elkoņiem stiepa savu kolēģi, kurš darba dunas rezultātā bija maķenīt saguris, lai vērotu cīņu pret Urālu viesiem. Tika jeb netika iekšā, nezinu!
+3 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]