Liepājnieki spiesti atteikties no komandām BAČ un MHL
Nepatīkamas ziņas pienākušas no Liepājas. Jaunajā sezonā pilsētā vairs nebūs hokeja komandas, kuras startēs Baltkrievijas Atklātajā čempionātā (BAČ) un Krievijas Jaunatnes Hokeja līgā (MHL), sarunā ar portālu Sportacentrs.com šodien pastāstīja kluba ģenerāldirektors Ilgvars Šens.
Vakar Šēnam bijusi tikšanās ar Sporta kluba „Liepājas Metalurgs” bosu un galveno naudas devēju Sergeju Zaharjinu, pēc kuras nācies komandas spēlētājiem pavēstīt nepatīkamus jaunumus. Liepājas pilsētai jaunajā sezonā nāksies atteikties no komandā BAČ un MHL. „Mūsu galvenajam atbalstītājam „Liepājas Metalurgam” šobrīd klājas ļoti smagi – peļņa nav, produkcija netiek pirkta… Tas viss novedis pie tā, ka finansiālais atbalsts sportam tiek ievērojami samazināts. Atsaucoties uz visu iepriekš minētos, esam spiesti samierināties ar faktu, ka jaunajā sezonā Liepājai būs komanda tikai Latvijas čempionātā. Tiem kuriem būs iespēja aizbraukt un spēlēt kur citur, šķēršļus neliekam, pārējiem būs iespēja spēlēt tepat Latvijā,” pastāstīja kluba ģenerāldirektors Šens.
Kā ar citiem sporta veidiem, kā būs ar futbolu? „Tur izmaksas nav tik lielas. Tie rēķini, kas nāk par ledu un ekipējumu hokejā ir fantastiski. Šīs pozīcijas veido apmēram trešdaļu no kopējā komandas budžeta. Arī garie pārbraucieni prasa milzīgus līdzekļus,” skaidro Šēns.
„Liepājas Metalurgs 2” komanda šosezon startēja MHL-B grupā, dalību noslēdzot 1/4 finālā, kur bija spiesta atzīt Almetjevskas (Krievija) hokeja kluba ‘’Sputņik Alm’’ pārākumu. Tikmēr „Liepājas Metalurgs” pirmā komanda BAČ spēja iekļūt izslēgšanas spēlēs, kur zaudēja jau pirmajā kārtā. Tāpat liepājniekiem šosezon neizdevās nosargāt Latvijas čempionu titulu. Pusfinālā liepājniekiem ceļu aizšķērsoja „SMScredit.lv” hokejisti, triumfējot sērijā ar 2-0.
Fantastiski ir pateikt,ka LM futbola komandai izmaksas nav tik lielas.
LM bija mazais tiltins starp izaugusajiem junioriem un starp Dinamo vai ari kadu arzemju klubu, bija kur iegut pieredzi tagad viss gala...
Vai nu spele amatieros vai beidz karjeru.
Zeel...
Naivi ir iedomāties,ka tagad LM hokeja faniem pēkšņi sāks pastiprināti interesēt florbols.
Neesi naivs.
Un arī LM, ja startēs tikai LČ, būs,maigi sakot, jauniešu komanda, kas nekādi nopietni necels LČ līmeni.
Lūdzu Latvijas biezie maciņi, patukšojiet un palīdziet.
Vienīgi ceru, ka valsts atbalstīs jauniešu sportu...
LM ir eksportējošs uzņēmums, kas vietējā tirgū realizē niecīgu daļu no savas produkcijas. Krīze ir pasaules tērauda tirgū, nevis Latvijā.
Tas ir rezultāts tam, ka LM klubs turējās/turas uz vienu vali, kad vēsturiski jau sen ir pierādīts,ka šiem vaļiem ir jābūt kā minimums trijiem. Ja Zaharjins negribēja dalīt ietekmi šai klubā ar citiem uzņēmējiem, tad rezultāts bija diezgan prognozējams. Un negribēja dalīt tāpēc, ka klubs tika/tiek finansēts visai interesantā veidā. Kādā es neizpaudīšos.
Kādas vairs var būt runas par spēcīgu LČ, naudas nav pat vienai komandai.
Galu galā var taču atrast pircēju klubam kā tādam.
Neaizmirsti,ka arī RD ir ''atkarīgais'' no krievu gāzes magnātu labvēlības.
Pie tam vel viena kluba paspārnē.
Stulbi, ne stulbi, bet variants! Var jau turpināt pa vecam, bet tad jautājums, kur spēlēt LV hokejistiem, lai attīstītu savas iemaņas un prasmes? Skatoties, kā šobrīd attīstās situācija LV hokejā, tad izskatās, ka paliks tikai viens nopietns klubs, kur norit profesionāls treniņdarbs, t.i. - Dinamo Rīga!!!
2)Viņš atšķirībā no daudziem ir stabils spēlētājs Kz,pagājušo sezon Sary-Arka līderis,šosezon Aristan līderis un kapteinis kā arī abu sezonu izteikts fanu mīlulis!
3)Viņš ar tādiem šmuļiem kā tu,pat viena km.rādiusā nedir.stu!!!
Nevajag nonākt līdz situācijai-kas maksā, tas pasūta mūziku. Nevajag, ka lai pienāk diena, kad RD akcionāri izlemj, kuram būs būt LV čempionam.
Kā mežā sauc, tā atskan.
Šobrīd Zaharjins pats ir novedis līdz tādai situācija, kas maksā, tas pasūta mūziku! Čiks vien ir! Jāsāk runāt pagātnes formā, Liepājā bija hokejs!
Kāpēc gan nevajag kādu vienu biedrību kuras paspārnē būtu visi LV hokeja treneri? Vismaz beigtos treneru haltūrēšana un bezpriģels, gribi būt sistēmā, strādā pēc vienotiem principiem!
Kam nav dots saprast elementāras lietas, tam tas nebūs nekad dots.
Muļķīgi pasapņojot - ja izveidotu piemēram 8 komandu čempionātu ar LM, SMS, Monarhiem, Junioru, ASK/RD rezervēm, Jelgavu, Prizmu un Volxa piesauktā jauno hokeja pilsētu, tad LAČ nu nebūt nebūtu nekāds klibo čempionāts.
to, ka RD tuvākajai rezervei, kas spēlē HKR viegli neiet pierāda kaut vai cīņas ar monarhiem un SMS, kur piedzīvoti vairāki zaudējumi.
Ja grūtības ar lasīšanu, mans iepriekšējais komentārs bija atbilde uz viena pajoļa teikto, ka LM hokeja kluba finansējuma samazināšana kaut kādā veidā norāda uz to, ka Latvijas tautsaimniecība nav veiksmes stāsts, kam ar šo visu nav īsti nekāda sakara.
Grūtos laikus var pārdzīvot samazinot darbinieku skaitu, samazinot darba apjomu u.t.t. Nav jau uzreiz jābankrotē.
Tagad pēc audita LM būs kārtīgi papurināts un gan jau, ka Zaharjinam tiks doti skaidri rīkojumi, ko darīt ja viņš vēlas valsts turpmāku atbalstu cīņā ar kreditoriem
Katram sporta klubam,arī sabiedriskām organizācijām, ir nepieciešami vismaz trīs vienāda līmeņa sponsori. ja kādam no sponsoriem rodas finanšu grūtības, tad pārēji nedod iespēju šim klubam vai organizācijai bankrotēt.
LM viens pats atbalstīja LM sporta klubu, un, lūk, rezultāts, kad uzņēmumam ir finanšu problēmas.
Kā tad šis raksts ar to visu iet kopā.
LM problēmas ir ne jau ekonomiskās krīzes, bet kā jaunletiņš teiktu nekompiteces dēļ
LM vai tad ir Ivara privātais klubs??? Tas būtu tas pats, ja Berģiem uzmestu 3-tonnīgu aviobumbu, lai atbrīvotos no tāda loha kā Tu.
Un KHL jau ir ne viens vien klubs, kuram fārms ir ir tikai uz papīra, bet reālās funkcijas pilda MHL: Avangard - fārma līgums ar Arlan no Kazahstānas līgas, taču reāli šīs funkcijas pilda Omskije Jastrebi no MHL; Atlant - fārma līgums ar Elektrostaļas Kristall no RHL, taču reāli šīs funkcijas pilda Mitišču Atlanti no MHL;
Novēlu stiprus nervus un izturību visiem Liepājas sportistiem un sporta draugiem.
Ir jārēķinās, ka daudzi bagātnieki bankrotēs, atlikušie kļūs krietni bagātāki, vidusslānis izzudīs, 98% iedzīvotāji dzīvos uz nabadzības sliekšņa, būs tautas rūgšana uz nemieriem.
Neviens no rietumu ekonomikas institūtiem jau vēl nav definējis, kāpēc šī krīze vispār ir sākusies, kādi ir tās mehānismi, cik ilgi tā norisināsies!!!
Tik mēģina ar naudas masām aizbāzt caurumus [jeņķi iegrūda 3 triljonus $, eiropieši - 1 triljonu euro], bet rezultāta kā nav, tā nav!
Saku vēlreiz, LM eksportē gandrīz visu produkciju. Latvijas iekšējais patēriņš globālā mērogā ir mikroskopisks, LM ir liels uzņēmums.
Melo gan vieni, gan otri par krīzes beigām. Ja Tev politiķi katru dienu stāstīs, kas Tevi patiesi gaida rīt, Tu viņus vairāk nevēlēsi!!!
Otrkārt,ja Tu ceri, ka tagad LM futbolam tiks vairāk, tad Tu esi totāls ...........
Ja pats nepelni, tad pavaicā saviem vecākiem, cik biezāks ir kļuvis viņu maciņš pie Dombrovska ''veiksmes stāsta''.
Daudz vairāk Tev pastāstīs Maximas vai Statoil Latvia direktors. Viņiem būs daudz objektīvāks skats uz dzīvi.
Protams, die's dod, lai nepiepildās!
Jebkura veikala pārdevēja var daudz ko pastāstīt par LV ekonomikas izaugsmi.
Mana frizierīte jau sen stāsta par tiem viņas klientiem,kas arvien lielākā skaitā dodas uz laimes meklējumiem ārzemes.
Varbūt Tev ir kas ļoti specifisks ko nekur citur nepiedāvā?
Bet spriežot pēc manis personiski man ir pamats to apšaubīt. Mēs tāda darbabiedru kompāniju gadus 4 atpakaļ pirts izklaides pasākumus apmeklējām un organizējām 5-6 reizes gadā, bet tagad labi ja 1-2 reizes gadā uzorganizējam. Un arī tad,kā Agris jau rakstīja, ar naudu nekā šķiešanās nenotiek.
Protams godīgi jāstrādā, man ir reputācija, neviens nevar pateikt ka Agris netur vārdu. Es jau zinu tos konkurentu gājienus kas put ārā, paši vainīgi, nevajag klientus tīt ap pirkstu un tas ir ļoti viegli izdarāms, bet tā jau ilgtermiņā normāls cilvēks nestrādā.
Izplatītākais paņēmiens, nepateikt kko kas neietilpst summā un kad viņš jau atbrauc, pateikt ka nazis un palags ir summā, bet par dakšiņu un spilvendrānu vēl jāpiemaksā. Jeb kādam apsolīt telpas nosacīti pa 100 Ls un tad uzrodās kāds pārmaksātājs ar 110 ls un atdot viņam, tā nedarās, reputācija pagalam.
un kādā veidā tas nokļuva trešajā lasījumā... Cik naudu ieekonomēs paceļot pensiju vecumu un cik jāatdot SVF
Katrā ziņā žēl džekus kam bija normāls līmens, kur progresēt un attīstīties. Varbūt beidzamais laiks saprast, kas Latvijā vajadzīga sistēma izglītība+sports Studentu hokeja komanda ar pāris večiem.
Tomēr nezinu vai pēc atpūtas pasākumu apmeklējumiem kādā noteiktā vietā var spriest par ekonomisko situāciju valstī. Varbūt cilvēki vienkārši maina savus atpūtas ieradumus.
Piemēram,mans brālis (individuālais uzņēmējs celtniecības jomā ar ļoti labu reputāciju) pirms krīzes katru gadu 1-2 reizes brauca ekskursijās uz ārzemēm. Tagad jau gadus 5 viņš nav nekur braucis.
Kaut kādas lumpeniem domātas sazvērestības teorijas te daži šaurpierīši salasījušies.
Katrs gadijums, katrā viesu namā jāskatās atsevišķi, no manīm līdz Rīgai ir 38 km, klientu daudz, bet Rīgas pievārtē divas mājas put ārā un tieši iepriekš aprakstīto iemeslu dēļ. Mūsdienās cūkoties nevar, kāds uzrakstīs par tevi sudzības.lv un basta, klapē ciet savu biznesu.
pastudē izmaiņas un tad runā.....
Un?
Krīzes atkartojās apmēram ik pa desmit gadiem, tur neko nevar darīt.
Paziņu meita (21 gads) paņēma 350 Ls Jaunā gada ballītes uzrīkošanai skaidri zinot,ka nauda ko atdot viņai nebūs. Vecāki bija spiesti meklēt naudu, lai atdoti šo kredītu ar visiem pamatīgiem soda procentiem.
Ar 2014. gadu palielināsies minimālā alga, samazināsies IIN, ļoti iespējams, ka palielināsies arī neapliekamais minimums. Tāpat samazināsies ārējās tirdzniecības bilances mīnuss, augot vietējai rūpniecībai.
Domā ka tikai LM skar OIK problēma?
Tāda pati ir ''Lauma Fabrick'', un vel virknei Liepājas (gan jau arī pārejās Latvijas) uzņēmumiem,kuri ražošanas procesā izmanto daudz elektro enerģiju.
Savickis ir Krievijas gāzes (Putins un Co) pārstāvis Latvijā sazvērestības teorija vai vienkārša lietu kārtība.
Atvaino, bet šī krīze kā sākās 2007. gada beigās vai kā daudziem tīk 2008. gada sākumā, tā vēl joprojām turpinās, nekur tā nav pazudusi! Pateicoties ASV un ES anormālai naudas iepludināšanai bankās slikto likvīdu dzēšanai šo krīzi bīšķi attālināja, bet nu jau izskatās ka nāk viršu krīzes otrs vilnītis!
Lielākā Eiropas daļa ieslīgs parādos un sāksies bezdarba radītās problēmas, valdībām apsīksies naudiņas sociālajām programmām, ilgi uz Vācijas eksporta neizdzīvos!
Sūdi jau ir visā nozarē, treknajos gados Zaharjins ņemtu un pārdotu LM, bet šobrīd, kam viņš vajadzīgs, kad tā produkcija būs pasaulei vajadzīga.
Vai Tu tiešām domā, ka no Latvijas 300 000 cilvēku izbrauca tikai mazo algu dēļ???
1) Nekādi 300k nekur nav izbraukuši, skaitlis ir mazāks, turklāt no šiem ievērojama daļa atgriezīsies;
2) paskaties aizņemto darbvietu statistiku. Darbvietu skaits pēdējo 2-3 gadu laikā pieaudzis par vairāk nekā 100k.
Paldies rietumu valstīm uzņemot mūsu darba meklētājus,ka palīdz Dombrovskim palielīties,ka viņa ģenialitātes rezultātā LV bezdarbs ievērojami krities.
Jā,mūsu ekonomika tiešām strauji aug. bet diemžēl, tikai pateicoties tam, ka krīzes laikā šī ekonomika bija nokritusi ļoti,ļoti zemu. Tāpēc tagad izskatās,ka tā ļoti ātri aug.
Vecīt, es nezinu kas Tu esi, bet man sajūta, ka Tu esi Vienotības politiķis, kas jau sāk gatavoties tuvojošām Pašvaldību un Saeimas vēlēšanām.
Arī šie mazie kredīti daudzas ģimenes dzen izmisumā.
Paskaties uz uzņēmēju konfidences rādītājiem, bezdarba rādītājiem ASV, paskaties uz biržu indeksiem 5 gadu perspektīvā. Šobrīd lielos vilcienos stagnē tikai ES, turklāt arī tikai atsevišķas valstis. Krīze sistēmiski ietekmē arī "veselās" valstis, taču a priori pieņemt, ka, piemēram, Vācijā būs recesija ir vistīrākais buļļa sūds bez jebkāda loģiska pamatojuma.
Nav nekāda pamata uzskatīt, ka Latvijā būtu gaidāma recesija vai pat stagnācija. Skaidrs, ka izaugsmes tempi vidējā termiņā mazināsies (lai gan šim gadam mums visas aģentūras prognozi ir pacēlušas), taču 3%-4% vidējā izaugsme visdrīzāk saglabāsies nemainīga tuvākajos gados.
No man zināmām ģimenēm (tādu nav maz),kas devusies uz peļņu ārzemēs, šobrīd atgriezusies ir tikai 1 ģimene, un nekas neliecina, ka pārredzamā nākotnē varētu pārējās strauji atgriezties.
Runa ir par makroekonomiskajiem rādītājiem, kam īstermiņā nav tiešas ietekmes uz vidējo, *strādājošo* latvieti (tie, kas ir bez darba, tev uzreiz pateiks, ka iespējas atrast darbu ir KRIETNI uzlabojušās pēdējo pāris gadu laikā).
Algu pieaugums līdz šim ir bijis neliels, taču tempam vajadzētu nedaudz pieaugt nākamajā gadā. Reālu izaugsmi mazākās algas saņemošie cilvēki sāks sajust nākamgad.
Tad nosauc, cik Latvijā ir darba vietu kopā?!
Cik no tām ir brīvās?!
Šo ciparu nav Latvijas Statistikas pārvaldē!
Latvijas šībrīža makroekonomiskie rādītāji vēl joprojām ir 1998.-2000. gada līmenī!
Beidz murgot!!!
Pēdējo 10 gadu laikā emigrējuši ir ap ~250k, turklāt daļa no šiem ārzemēs strādā īstermiņā vai studē. Pēdējos 3 gadus emigrējušo skaits konstanti samazinās (2012. g. ap 30k), kamēr imigrācija - palielinās (nupat tuvojas 10k imigrantiem gadā).
Pavļuta izteiktā prognoze par 30% varētu +/- atbilst realitātei.
Kas attiecas uz aizņemtajām darbvietām, izmanto google - "aizņemto darbvietu skaits Latvijā". Paskaties pa gadiem.
Tad paskaidro, kāpēc vispār šī krīze sākās? Kā ar viņu cīnīties?
Pat visi rietumu pasaules ekonomiksisti vēl joprojām nav definējuši krīzes iemeslus!!!
Mazām valstīm ir krietni vienkāršāk manevrēt ar savām ekonomikām, kā lielām! Tāpēc Latviju, kā arī Lietuva un Igaunija jūt šī atgūšanos pēc lielās bedres! Līkne ir viļņveidīga, augšā un lejā, šobrīd iet augšā, tad nāks jauna bedre - lejā!
p.s.
Vācijā jau ir recesija!
Es, piemēram, zinu dzimtu, kur pirms 5 gadiem >50% bija Anglijā/Īrijā, taču šobrīd Latvijā nav atgriezies tikai 1 cilvēks. Un ko kopumā izsaka šāds fakts? Tieši to pašu neko, ko Tavs apgalvojums.
Latvijā jau pirms vairāk nekā gada tika pārsniegts vēsturiski lielākais eksporta kopapjoms. Rūpniecība ir vēsturiski augstākajā punktā. Makroekonomiskā struktūra ir uzlabojusies, turklāt rūpniecības īpatsvars lēnām pieaug.
IKP uz cilvēku pārsniegs pirmskrīzes rādītājus jau nākamgad.
Pēc 2-3 gadiem (vai vēlāk, atkarībā no situācijas pārējā ES) jāprognozē darbaspēka deficīts. Jau šobrīd atsevišķās nozarēs tiek ievesti bulgāri/rumāņi.
Ja Tavā atpūtas kompleksā krīzes pašā smailē apmeklētība būtu nokritusies uz 0 apmeklētājiem, bet pirms tam katru gadu to apmeklēja 1000 apmeklētāji. Tagad Tavu kompleksu apmeklē 300, tad cik procentu pieaugums ir Tava kompleksa apmeklētībā,ja par sākumpunktu ņem krīzes virsotni?
Viss noslēpums šai ekonomikas pieaugumā ir ar ko salīdzina šo pieaugumu. Ja ņem ar pagājušo gadu, tad viennozīmīgi pieaugums ir, jo kaut kāda izaugsme tomēr notiek. Ja ņem salīdzinot ar pirmskrīzes periodu, tad nekāda reālā pieauguma nav.
Tas saucās manipulācija ar skaitļiem,kas ļoti,ļoti patīk mūsu politiķiem.
1) Nekādi 300k nekur nav izbraukuši, skaitlis ir mazāks, turklāt no šiem ievērojama daļa atgriezīsies;
2) paskaties aizņemto darbvietu statistiku. Darbvietu skaits pēdējo 2-3 gadu laikā pieaudzis par vairāk nekā 100k.
Tavi vārdi!!!
Runa ir par atgūšanos no krīzes un pašreizējo situāciju. Situācija Latvijas tautsaimniecībā ļoti pārliecinoši uzlabojas. Izaugsmes tempi mazināsies. Recesija tuvākajos pāris gados visdrīzāk nebūs.
Kas attiecas uz Vāciju, par recesiju parasti uzskata stāvokli, kad ekonomika samazinās vairākus ceturkšņus pēc kārtas. 2012 Q4 vēl neko nenozīmē. Vācijai joprojām ir pozitīva ekonomikas prognoze uz 2013. gadu.
Pats izdomā apgalvojumus un tad tos pasniedz kā vispārzināmus faktus
Par kādām problēmām tu runā?
Un beidz man acu aizmālējošo statistiku bāzt acīs! Es katru dienu eju uz veikalu un redzu, ka patēriņa cenas pieaug straujāk kā man mēģina Latvijas valdība ar statistikas rādītāju palīdzību iestāstīt!!!
Tev varen jaudīgas acis ir, ja tu tā ar groziņu rokā vari acumirklīgi veikt patēriņa cenu indeksa aprēķinu.
Kas attiecas uz krīzēm, šeit diskusija nav par Dienvideiropas problēmām vai banku likviditāti, bet gan specifiski par Latviju. Vai tu mēģini apgalvot, ka Latvijā šobrīd ir ekonomiskā krīze? Ja tā, lūdzu, pa punktiem, kādus indikatorus tu izmanto, lai nonāktu pie šāda secinājuma?
Tad jautājums Tev, kas ir šo ciklu pamatā, kāpēc tādi notiek?
Bet man ir zināma pārliecība, ka pašiem ekonomistiem ļoti bieži domas atšķiras par dažādiem ekonomiskiem procesiem, un to risinājumiem.
Par Dombrovskas ''veiksmes stāstu'' arī attieksme nav viennozīmīga pat Nobela laureātu ekonomikā vidū, bet Tu mums centies pasniegt patiesības,kas it kā esot akmenī iecirstas.
Vienīgais iemesls, kādēļ šeit iesaistījos diskusijā, ir norādīt, ka:
1) Latvijā nekādas krīzes vairs nav;
2) Latvijā visi makroekonomiskie rādītāji uzlabojas;
3) tam sekojoši uzlabojas arī iedzīvotāju dzīves līmenis;
4) emigrācijas saldo izlīdzinās.
Latvijas ekonomiku diezgan droši var uzskatīt par veiksmes stāstu. Jau otro gadu esam ātrāk augošā ekonomika ES.
Viss. Ja nepiekrīti kādam no šiem punktiem, argumentē un turpinām diskusiju.
4) Kā emigrācijas saldo var izlīdzināties? [var migrācijas [emi pret imi] saldo izlīdzināties];
Veiksmes stāsts ir tad, kad iedzīvotājiem ir labi, nevis politiķim, ekspertam vai pāris uzņēmējiem!
Jau otro gadu esam ātrāk augošā ekonomika ES, pēc tā, ka bijām viszemāk [visdziļāk bedrē] krītošā ekonomika ES .
2009.gada 31.jūlijā Nr.1-16/69
Latvijas Republikas Saeimai
Latvijas Republikas Ministru Kabinetam
Latvijas Republikas Valsts Prezidentam
Godātie Saeimas Deputāti, Ministri un Valsts Prezident!
Kopš krīzes sākuma Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji no Valsts ierēdņu un ministru puses ir dzirdējuši dažādas idejas un ierosinājumus ekonomiskās lejupslīdes mazināšanai un tautsaimniecības attīstības veicināšanai. Tomēr jāsecina, ka konkrētu ideju, kas varētu celt iedzīvotāju labklājību īsā laika posmā ir maz. Vēl jo vairāk - idejas, kas ir realizētas un jau darbojas, ir vēl mazāk. Līdz šim dažādi eksperti un konsultanti liek domāt tikai par izdevumu samazināšanu un aizdevuma iegūšanu. Rodas sajūta, ka vairumam ekspertu, kā arī dažiem valstsvīriem nav skaidra priekšstata par ekonomiskajiem procesiem.
Šajā sakarā mēs vēlētos piedāvāt vienu konkrētu priekšlikumu ekonomikas stimulēšanai, kas pat neprasītu no valsts puses papildus investīcijas, bet tieši otrādi - papildinātu Valsts Kasi. Bez tam, vesela ekonomikas sfēra domātu nevis par izdzīvošanu un pārcelšanos uz citām valstīm, bet spētu attīstīt savu darbību Latvijā. Pirms iepazīstināt ar priekšlikumu, vēlamies jūs (vienkāršotā formā) iepazīstināt ar makroekonomikas pamatzināšanām, lai turpmāk gan ekspertiem, gan valstsvīriem pašiem rastos vairāk ideju par to kā veicināt valsts ekonomiku:
.....................
............Ja augstāk izklāstītie makroekonomikas pamati jums ir saprotami, vēlamies jūs iepazīstināt ar dažiem skaitļiem, kas iespējams jums ir zināmi, taču tagad tie varētu kļūt par vielu pārdomām un jaunām idejām ekonomikas stimulēšanai:
1) Caur gāzes importu no Latvijas ekonomikas katru dienu izplūst ~ 1'000'000 eiro;
2) Vismaz 30% no gāzes importa, kas tiek izmantots apkures vajadzībām, iespējams aizvietot ar vietējo biomasas kurināmo (granulām, šķeldu, skaidām, salmiem utml.);
3) Biomasas kurināmais ir efektīvākais saules (bezmaksas) enerģijas akumulators, ko pareizi apstrādājot iespējams pārvērst atpakaļ siltumā nepieciešamā apjomā un laikā;
4) Gāze (kā fosilais kurināmais) kļūs tikai dārgāka; savukārt biomasas kurināmais parasti ir ražošanas atlikums, kura izmaksas vienmēr būs zemas;
5) Biomasas kurināmais jau pašlaik ir par 80-200% lētāks (atkarībā no kurināmā veida un klienta) par gāzes apkuri;
6) Latvijā ir labi attīstīta biomasas apkures iekārtu ražošanas un biomasas kurināmā ražošanas industrija, kas nodrošina gan darbavietas, gan valstij nepieciešamo eksportu;
7) Tādas ES valstis kā Zviedrija, Vācija, Anglija, Īrija, Čehija sniedz atbalstu (subsīdiju vai nodokļu atlaižu veidā) savas valsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kas vēlas iegādāties biomasas apkures sistēmas.
Balstoties uz šiem faktiem piedāvājums ir vienkāršs - izstrādāt atbalsta programmu (nodokļu atlaižu veidā) tiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kas vēlētos iegādāties un uzstādīt apkures sistēmas, kur par kurināmo tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi. Papildus (arī ar nodokļu atlaidēm) vajadzētu atbalstīt arī biokurināmā iegādes izmaksas. Papildus (līdzīgi kā to dara Vācija, Anglija) var izveidot sarakstu ar uzņēmumiem, kuru klienti var pretendēt uz Valsts atbalstu, lai pēc iespējas vairāk tiktu atbalstīti Latvijas ražotāji un pakalpojumu sniedzēji.
Protams, ka tik sūdīgi,kā pašā krīzes virsotnē vairs nav, bet cilvēki ne tuvu nav atguvuši to naudu,ko tie zaudēja krīzes rezultātā. Tomēr tas nav traucējis cenām veikalos, degvielai un pakalpojumiem atgriezties pirms krīzes līmenī, vai pat pārsniegt to.
Strīds ir par to, vai mūsu izvēlētais ceļš bija pats labākais, taču neviens nenoliedz (tai skaitā Nobela laureāts Krugmans), ka Latvijā jau pāris gadus ir izteikta augšupeja, par ko arī šeit ir runa. Ir izcili stulbi noliegt objektīvus statistikas rādītājus, ko šeit vairāki pajoļi arī mēģināja darīt.
Krugmans un citi keinsianisti uzskata, ka caur devalvāciju un baņķieru uzmešanu Latvijā būtu mazāks bezdarbs un mazāki emigrācijas apjomi, taču tas būtībā balstās tikai uz ideoloģisku fanātismu, nevis kaut kādu reālu zinātnisku/faktoloģisku bāzi.
Iespējams, ka situācija būtu vēl labāka, to mēs nekad neuzzināsim, taču šobrīd Latvija patiešām relatīvi ir veiksmes stāsts.
Ir viens rādītājs pāri visiem eksports/imports ir pozitīvs eksports valsts pelna, negatīvs valsts ir mīnusā. Cik ilgi tu varētu uzturēt ģimeni ar algu mīnusā.
Latvija ir veiksmes stāsts, ja ir runa par izkļūšanu no ekonomiskās depresijas. Tam nav sakara ar pašreizējo dzīves līmeni relatīvi pret Rietumeiropu. Runa ir par tendencēm un tendence ir ļoti pozitīva. Tikai muļķis to var noliegt.
Tieši tāda pati situācija ar gāzi bija arī treknajos gados.
Es tekstam lielos vilcienos piekrītu, bet tam ar šo nav saistības.
Ārējās tirdzniecības bilancei arī vajadzētu uzlaboties, turklāt EM intensīvi strādā tieši pie valsts tālākas industrializācijas. Šeit nekādus pārmetumus izdarīt nevar.
Aizmirsi pieminēt Adamu Smitu, Marksu, Marginalisma jeb Austrijas skolu, u.c. ekonomikas teorētiķus un teorijas!
Un ja es būtu vācietis es izdarītu visu iespējamo un neiespējamo, lai pie manīm brauktu paklausīgie latvieši strādāt, nevis musulmaņi, rumāņi bulgāri. Un tā ar nav nekāda sazvērestības teorija, tā ir cilvēka daba.
Tāpat kā piesardzības pasākumi izmaiņās likumā par genocīdu, Dombrovskim un Co pirms veiksmes stāsta sākuma.
Ja LV krīzes laikā iekrita visdziļākā bedrē, tad ,protams,ka šī izaugsme šobrīd liekas ļoti liela, attiecībā pret citām Eiropas valstīm,kurās šī krīze bija salīdzinoši minimāla. Ja uz LV ir 2 Mio. iedzīvotāji, un katru gadu no tiem kaut vai 100 tūkstoši izbrauc darba meklējumos, tad šis skaitlis veido milzīgu procentu uz to saucamo bezdarbnieku samazināšanās procentu. Tāpat ļoti daudz cilvēki nemaz nereģistrējas bezdarbniekos.
Ekonomika ir laba lieta, bet es vairāk vados no tā, kas man katru dienu notiek apkārt. Arī tas (kaut arī neliels) ir mūsu sabiedrības modelītis, un tajā nebūt nevalda tāds optimisms kāds valda ekonomistu un politiķu aprindās.
Piemēram, mēs visi labi zinām, ka iPhone tiek ražoti Ķīnā, cik liela summa paliek Ķīnā salīdzinājumā ar izstrādājuma pašizmaksu un gala pārdošanas cenu?
Par vāciešiem un genocīdu gan nesapratu.
Par gaismu slēgšanām lidostās, bezdarbu, kas samazinājies tikai migrācijas dēļ, utt., galvenokārt propagandē tie, kam tas ir izdevīgi - opozīcijā esošās partijas, organizācijas, kam izdevīga latviešu pašapziņas graušana un tamlīdzīgi.
Vai Tu zini,ka mūsu sabiedrība mīl slēpt savus faktiskos ienākumus, un tāpēc statistiķiem un ekonomistiem nemaz patiesā aina nav ne tuvu zināma. Var,protams, mēģināt kaut ko izrēķināt, bet saukt šos skaitļus par objektīviem, maigi sakot, nav nekāda pamata.
Tāpat es ļoti apšaubu Tevis norādīto datu sniedzēju ciparu pareizību, jo zinu, cik smagi notiek sadarbība starp dažādām organizācijā, kurām ir dažādas datu bāzes, un cik tās nereti ir ļoti neprecīzas, vai vel ļaunāk ar stipri novecojušiem datiem.
Bet nu, analoģijai - es saku, ka mežu īpatsvars Latvijā ir xx% (pēc satelītattēliem), tu saki, ka tu esi diezgan daudz staigājis pa Liepāju un runājis ar citiem cilvēkiem, kas skatās pa logu ārā, braucot ar auto, un ka patiesībā tu neredzi tik daudz kokus sev apkārt.
Attiecīgi, es īsti nezinu, ko uz šādu komentāru atbildēt. Tas ir tik muļķīgs, ka pēc loģikas vienkārši nav atspēkojams.
Ja ir kaut kāda konkrēta kritika par CSB datiem - lūdzu, uz priekšu, ar prieku paklausīšos.
Attiecībā uz CSB datu bāzes bardaku.
Manai sievai uz darbā veselu gadu no datu bāzes nevarēja izņemt divus bērnus,viens no viņiem ar ģimeni bija pārcēlies uz Angliju, bet otrs uz ASV.
Mana darba biedrene saņēma ielūgumu savam bērnam invalīdam uz vienu pašvaldības pasākumu, bet tikai tāds sīkums,ka bērns pirms diviem gadiem jau bija miris.
Arī šeit piemēru ir bezgalīgi daudz.
Izmaiņas likumā par genocīdu.
Saeima faktiski ar viltu un manipulāciju ir no nozieguma "Genocīds" sastāva (Krimināllikuma 71. pants) izņēmusi vārdus "sociālas grupas" - tātad tagad ministrus un ierēdņus vairs nevarēs saukt pie atbildības.
Parasti visi grozījumi iziet vispirms 1. lasījumā plenārsēdi, kura lemj vai nodot ierosinājumu komisijām utt. Taču šāda ierosinājuma grozīt pantu "Genocids", ievērojot procedūru, nemaz nav bijis.
Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš
2. lasījumā izgrozīt arī 71. pantu - "genocīda" tekstu, izslēdzot sociālas grupas.. (Valdība tā nedrīkst darīt. Tai jāievēro pilna procedūra, sākot vispirms no apspriešanas valdības komitejā, pēc tam ar valdības vēstuli nosūtot Saeimai 1. lasījumā).
No Juridiskās komisijas virzīt uz Saeimas sēdi pēkšņo Bērziņa grozījumu parakstījis Dzintars Rasnačs. Plenārsēdē nav pamanījis neviens deputāts, ka reizē ar citiem pantiem pielikts klāt papildu teksts 71. pantam, un ka tāda ierosinājuma 1. lasījumā nemaz nav bijis.
pirms ar plaši vicini zilo eiropas karogu ieteiktu iepazīties ar GeRussia sadarbības apjomiem. Un ir Vācijā cilvēki, kas laprāt kopā ar krieviem pārējai eiropai tirgotu krievzemes labumus.
Mani tikai nepamet aizdomas, ka dažs labs dzīvo kaut kur, bet tikai ne faktiskā LV patreizējā realitātē.
Ja man aizvien vairāk draugu un paziņu dodas darba meklējumos uz ārzemēm, tad neviens man neiestāstīs, ka tā ir tikai man apkārtējo cilvēku problēma, bet pārējai LV sabiedrībai šāda problēma neeksistē.
Mums ar atvērto un mazo ekonomiku ir jābūt manevrēt spējīgākiem, kā lieliem milzeņiem, ne tikai esam ievainojamāki!
Jāveicina eksports - kā, mazās Latvijas firmeles var cīnīties ar lieliem monstriem pašizmaksas un apjomu jautājumos, kas ir cieši saistīts ar eksportu! Kas mūs lielajās veikalu ķēdēs gaida? Ar ko mēs esam labāki par citiem?
Pa lielam, visu izbijušo PSRS laika tirgus daļu Latvijas ražotāji ir zaudējuši, rūpniecība ir iznīcināta, jautājums, cik maksās atjaunot rūpniecību un kā Latvijas rūpnieki spēs konkurēt ar citiem ražotājiem? Zinot, ka patēriņa apjomi pasaulē krīt, jo pirktspējīgs ir tikai zelta miljards [ASV+ES], kuras iedzīvotājiem šobrīd ir lielas finansu problēmas, un šajos tirgos konkurē Vācijas, Ķīnas, Japānas, ASV ražotāji, kuri saņem krietni lētākus kredītus, kuriem ir liels valdības atbalsts, u.c. ekstras!
Kā var kāpināt vietējo patēriņu, ja maksā iztikšanas algas, par ko var samaksāt tikai komunālos maksājumus un paēst?
Jau 20 gadus no vietas runā par investīcijām, inovācijām, izglītības kvalitātes uzlabošanu, darbinieku pārkvalifikāciju, iekšējo darbaspēka mobilitāti, bet ne kas šajā dīķī ar nosaukumu Latvija nemainās!
Ja runājam par investīcijām, tad tie kas tās iegulda, viņus interesē tikai GARANTĒTI nopelnīt, tāpēc murgot par vides radīšanu ir smieklīgi!
Inovācijas - zinātne paprasīja 5,5 miljonus latu, valdība viņus pasūtīja uz podu!
Izglītības kvalitātes uzlabošana - kāds karš sākās, kad mēģināja pat mazdrusciņ skarties finanšu plūsmām izglītībā! Jo ļoti daudzi no tām barojas!
Par darbinieku pārkvalifikāciju, tiekam varbūt galā ar darbinieku pamata kvalifikāciju! Metinātāji beidzot profesionālās skolas nevienam uzņēmumam zemās kvalifikācijas dēļ nav vajadzīgi. Ar mehāniķiem tā pati problēma, jaunizceptie mehāniķi mašīnas ierauga tikai reāli jaunajā darba vietā, ja viņus paņem, jo pirms tam mācījušie tikai no grāmatām un plakātiem! Tā par sagatavotajiem "speciālistiem" varētu turpināt!
p.s.
Atbildot uz jautājum par iPhone:
Veikalā maksā virs 500$;
Pašizmaksa ~150$;
Ķīnā paliek mazāk kā 10$ no telefona!!!
Tavs sociālais tīkls, paziņu loks NENORĀDA uz tendencēm Latvijas tautsaimniecībā. Ir runa par 2 miljoniem cilvēku, tu runā par savām māsām un brāļiem. Tu nāc no konkrētas vietas Latvijā, no konkrēta sociālā slāņa, tev ir konkrēta izglītība. Taviem (vai maniem personīgajiem) novērojumiem nav nekādas vērtības, no tiem nevar veikt secinājumus par visu Latvijas sabiedrību.
Ekonomists - augstas klases eksperts, kurš rīt varēs paskaidrot, kādēļ šodien nenotika tas, ko viņš prognozēja vakar.
Statistiķis - prot labi rēķināt, taču nav apveltīts ar pietiekami spēcīgu personību, lai kļūtu par grāmatvedi.
Īsumā - daļēji tev var piekrist, bet dažās vietās tu galīgi brauc auzās.
Pirms atsāc sev kaisīt pelnus uz galvus, der apzināties, ka pēdējo 3 gadu laikā lietas ir gājušas uz augšu un pašreiz mums ir viena no kompetentākajām valdībām Latvijas vēsturē, it sevišķi, ja runa ir par ekonomiku, finansēm.
Lietas iet uz augšu. Tie, kurus te nekas nesaista, lai brauc prom - arī tajā ir jāsaskata pozitīvais. 2/3 no emigrantiem ir krievvalodīgie un no pārējiem tikai daļa ir izglītoti jaunieši vai cienījami, izglītoti, kvalificēti ļaudis, kurus aizbraukt tiešām spiež sūri dzīves apstākļi.
Saskaņā ar starptautisko investīciju bilances datiem, Latvijas kopējā ārējā parāda dinamika attiecībā pret IKP ir sekojoša:
2000. gada beigās sasniedza 2.82 miljardu latu 66.9%
2001. gada beigās sasniedza 3.42 miljardu latu 72.3%
2002. gada beigās sasniedza 4.14 miljardu latu 79.7%
2003. gada beigās sasniedza 4.09 miljardu latu 84.2%
2004. gada beigās sasniedza 6.8 miljardu latu 93.2%
2005. gada beigās sasniedza 9.0 miljardu latu 101.1%
2006. gada beigās sasniedza 12.7 miljardu latu 112.8%
2007. gada beigās sasniedza 18.7 miljardu latu 134.2%
Eksporta, importa balances dinamika:
2005 -1.978 miljardu latu
2006 -3.085 miljardu latu
2007 -3.707 miljardu latu
2008 -3.078 miljardu latu
Pabriks: Nevajadzētu baidīties, ja šeit ierodas vairāki simti filipīniešu