Facebook
GoogleLiepājnieki spiesti atteikties no komandām BAČ un MHL
@JanisCelmins
Nepatīkamas ziņas pienākušas no Liepājas. Jaunajā sezonā pilsētā vairs nebūs hokeja komandas, kuras startēs Baltkrievijas Atklātajā čempionātā (BAČ) un Krievijas Jaunatnes Hokeja līgā (MHL), sarunā ar portālu Sportacentrs.com šodien pastāstīja kluba ģenerāldirektors Ilgvars Šens.
Vakar Šēnam bijusi tikšanās ar Sporta kluba „Liepājas Metalurgs” bosu un galveno naudas devēju Sergeju Zaharjinu, pēc kuras nācies komandas spēlētājiem pavēstīt nepatīkamus jaunumus. Liepājas pilsētai jaunajā sezonā nāksies atteikties no komandā BAČ un MHL. „Mūsu galvenajam atbalstītājam „Liepājas Metalurgam” šobrīd klājas ļoti smagi – peļņa nav, produkcija netiek pirkta… Tas viss novedis pie tā, ka finansiālais atbalsts sportam tiek ievērojami samazināts. Atsaucoties uz visu iepriekš minētos, esam spiesti samierināties ar faktu, ka jaunajā sezonā Liepājai būs komanda tikai Latvijas čempionātā. Tiem kuriem būs iespēja aizbraukt un spēlēt kur citur, šķēršļus neliekam, pārējiem būs iespēja spēlēt tepat Latvijā,” pastāstīja kluba ģenerāldirektors Šens.
Kā ar citiem sporta veidiem, kā būs ar futbolu? „Tur izmaksas nav tik lielas. Tie rēķini, kas nāk par ledu un ekipējumu hokejā ir fantastiski. Šīs pozīcijas veido apmēram trešdaļu no kopējā komandas budžeta. Arī garie pārbraucieni prasa milzīgus līdzekļus,” skaidro Šēns.
„Liepājas Metalurgs 2” komanda šosezon startēja MHL-B grupā, dalību noslēdzot 1/4 finālā, kur bija spiesta atzīt Almetjevskas (Krievija) hokeja kluba ‘’Sputņik Alm’’ pārākumu. Tikmēr „Liepājas Metalurgs” pirmā komanda BAČ spēja iekļūt izslēgšanas spēlēs, kur zaudēja jau pirmajā kārtā. Tāpat liepājniekiem šosezon neizdevās nosargāt Latvijas čempionu titulu. Pusfinālā liepājniekiem ceļu aizšķērsoja „SMScredit.lv” hokejisti, triumfējot sērijā ar 2-0.
+1 [+] [-]
Par kādām problēmām tu runā?
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+3 [+] [-]
Un beidz man acu aizmālējošo statistiku bāzt acīs! Es katru dienu eju uz veikalu un redzu, ka patēriņa cenas pieaug straujāk kā man mēģina Latvijas valdība ar statistikas rādītāju palīdzību iestāstīt!!!
[+] [-]
[+] [-]
Tev varen jaudīgas acis ir, ja tu tā ar groziņu rokā vari acumirklīgi veikt patēriņa cenu indeksa aprēķinu.
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Kas attiecas uz krīzēm, šeit diskusija nav par Dienvideiropas problēmām vai banku likviditāti, bet gan specifiski par Latviju. Vai tu mēģini apgalvot, ka Latvijā šobrīd ir ekonomiskā krīze? Ja tā, lūdzu, pa punktiem, kādus indikatorus tu izmanto, lai nonāktu pie šāda secinājuma?
[+] [-]
[+] [-]
Tad jautājums Tev, kas ir šo ciklu pamatā, kāpēc tādi notiek?
[+] [-]
Bet man ir zināma pārliecība, ka pašiem ekonomistiem ļoti bieži domas atšķiras par dažādiem ekonomiskiem procesiem, un to risinājumiem.
Par Dombrovskas ''veiksmes stāstu'' arī attieksme nav viennozīmīga pat Nobela laureātu ekonomikā vidū, bet Tu mums centies pasniegt patiesības,kas it kā esot akmenī iecirstas.
[+] [-]
Vienīgais iemesls, kādēļ šeit iesaistījos diskusijā, ir norādīt, ka:
1) Latvijā nekādas krīzes vairs nav;
2) Latvijā visi makroekonomiskie rādītāji uzlabojas;
3) tam sekojoši uzlabojas arī iedzīvotāju dzīves līmenis;
4) emigrācijas saldo izlīdzinās.
Latvijas ekonomiku diezgan droši var uzskatīt par veiksmes stāstu. Jau otro gadu esam ātrāk augošā ekonomika ES.
Viss. Ja nepiekrīti kādam no šiem punktiem, argumentē un turpinām diskusiju.
[+] [-]
+2 [+] [-]
4) Kā emigrācijas saldo var izlīdzināties? [var migrācijas [emi pret imi] saldo izlīdzināties];
Veiksmes stāsts ir tad, kad iedzīvotājiem ir labi, nevis politiķim, ekspertam vai pāris uzņēmējiem!
Jau otro gadu esam ātrāk augošā ekonomika ES, pēc tā, ka bijām viszemāk [visdziļāk bedrē] krītošā ekonomika ES .
+1 [+] [-]
2009.gada 31.jūlijā Nr.1-16/69
Latvijas Republikas Saeimai
Latvijas Republikas Ministru Kabinetam
Latvijas Republikas Valsts Prezidentam
Godātie Saeimas Deputāti, Ministri un Valsts Prezident!
Kopš krīzes sākuma Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji no Valsts ierēdņu un ministru puses ir dzirdējuši dažādas idejas un ierosinājumus ekonomiskās lejupslīdes mazināšanai un tautsaimniecības attīstības veicināšanai. Tomēr jāsecina, ka konkrētu ideju, kas varētu celt iedzīvotāju labklājību īsā laika posmā ir maz. Vēl jo vairāk - idejas, kas ir realizētas un jau darbojas, ir vēl mazāk. Līdz šim dažādi eksperti un konsultanti liek domāt tikai par izdevumu samazināšanu un aizdevuma iegūšanu. Rodas sajūta, ka vairumam ekspertu, kā arī dažiem valstsvīriem nav skaidra priekšstata par ekonomiskajiem procesiem.
Šajā sakarā mēs vēlētos piedāvāt vienu konkrētu priekšlikumu ekonomikas stimulēšanai, kas pat neprasītu no valsts puses papildus investīcijas, bet tieši otrādi - papildinātu Valsts Kasi. Bez tam, vesela ekonomikas sfēra domātu nevis par izdzīvošanu un pārcelšanos uz citām valstīm, bet spētu attīstīt savu darbību Latvijā. Pirms iepazīstināt ar priekšlikumu, vēlamies jūs (vienkāršotā formā) iepazīstināt ar makroekonomikas pamatzināšanām, lai turpmāk gan ekspertiem, gan valstsvīriem pašiem rastos vairāk ideju par to kā veicināt valsts ekonomiku:
.....................
............Ja augstāk izklāstītie makroekonomikas pamati jums ir saprotami, vēlamies jūs iepazīstināt ar dažiem skaitļiem, kas iespējams jums ir zināmi, taču tagad tie varētu kļūt par vielu pārdomām un jaunām idejām ekonomikas stimulēšanai:
1) Caur gāzes importu no Latvijas ekonomikas katru dienu izplūst ~ 1'000'000 eiro;
2) Vismaz 30% no gāzes importa, kas tiek izmantots apkures vajadzībām, iespējams aizvietot ar vietējo biomasas kurināmo (granulām, šķeldu, skaidām, salmiem utml.);
3) Biomasas kurināmais ir efektīvākais saules (bezmaksas) enerģijas akumulators, ko pareizi apstrādājot iespējams pārvērst atpakaļ siltumā nepieciešamā apjomā un laikā;
4) Gāze (kā fosilais kurināmais) kļūs tikai dārgāka; savukārt biomasas kurināmais parasti ir ražošanas atlikums, kura izmaksas vienmēr būs zemas;
5) Biomasas kurināmais jau pašlaik ir par 80-200% lētāks (atkarībā no kurināmā veida un klienta) par gāzes apkuri;
6) Latvijā ir labi attīstīta biomasas apkures iekārtu ražošanas un biomasas kurināmā ražošanas industrija, kas nodrošina gan darbavietas, gan valstij nepieciešamo eksportu;
7) Tādas ES valstis kā Zviedrija, Vācija, Anglija, Īrija, Čehija sniedz atbalstu (subsīdiju vai nodokļu atlaižu veidā) savas valsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kas vēlas iegādāties biomasas apkures sistēmas.
Balstoties uz šiem faktiem piedāvājums ir vienkāršs - izstrādāt atbalsta programmu (nodokļu atlaižu veidā) tiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kas vēlētos iegādāties un uzstādīt apkures sistēmas, kur par kurināmo tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi. Papildus (arī ar nodokļu atlaidēm) vajadzētu atbalstīt arī biokurināmā iegādes izmaksas. Papildus (līdzīgi kā to dara Vācija, Anglija) var izveidot sarakstu ar uzņēmumiem, kuru klienti var pretendēt uz Valsts atbalstu, lai pēc iespējas vairāk tiktu atbalstīti Latvijas ražotāji un pakalpojumu sniedzēji.
+2 [+] [-]
Protams, ka tik sūdīgi,kā pašā krīzes virsotnē vairs nav, bet cilvēki ne tuvu nav atguvuši to naudu,ko tie zaudēja krīzes rezultātā. Tomēr tas nav traucējis cenām veikalos, degvielai un pakalpojumiem atgriezties pirms krīzes līmenī, vai pat pārsniegt to.
[+] [-]
Strīds ir par to, vai mūsu izvēlētais ceļš bija pats labākais, taču neviens nenoliedz (tai skaitā Nobela laureāts Krugmans), ka Latvijā jau pāris gadus ir izteikta augšupeja, par ko arī šeit ir runa. Ir izcili stulbi noliegt objektīvus statistikas rādītājus, ko šeit vairāki pajoļi arī mēģināja darīt.
Krugmans un citi keinsianisti uzskata, ka caur devalvāciju un baņķieru uzmešanu Latvijā būtu mazāks bezdarbs un mazāki emigrācijas apjomi, taču tas būtībā balstās tikai uz ideoloģisku fanātismu, nevis kaut kādu reālu zinātnisku/faktoloģisku bāzi.
Iespējams, ka situācija būtu vēl labāka, to mēs nekad neuzzināsim, taču šobrīd Latvija patiešām relatīvi ir veiksmes stāsts.
+1 [+] [-]
Ir viens rādītājs pāri visiem eksports/imports ir pozitīvs eksports valsts pelna, negatīvs valsts ir mīnusā. Cik ilgi tu varētu uzturēt ģimeni ar algu mīnusā.
-2 [+] [-]
Latvija ir veiksmes stāsts, ja ir runa par izkļūšanu no ekonomiskās depresijas. Tam nav sakara ar pašreizējo dzīves līmeni relatīvi pret Rietumeiropu. Runa ir par tendencēm un tendence ir ļoti pozitīva. Tikai muļķis to var noliegt.
[+] [-]
Tieši tāda pati situācija ar gāzi bija arī treknajos gados.
Es tekstam lielos vilcienos piekrītu, bet tam ar šo nav saistības.
-2 [+] [-]
Ārējās tirdzniecības bilancei arī vajadzētu uzlaboties, turklāt EM intensīvi strādā tieši pie valsts tālākas industrializācijas. Šeit nekādus pārmetumus izdarīt nevar.
+1 [+] [-]
Aizmirsi pieminēt Adamu Smitu, Marksu, Marginalisma jeb Austrijas skolu, u.c. ekonomikas teorētiķus un teorijas!
[+] [-]
Un ja es būtu vācietis es izdarītu visu iespējamo un neiespējamo, lai pie manīm brauktu paklausīgie latvieši strādāt, nevis musulmaņi, rumāņi bulgāri. Un tā ar nav nekāda sazvērestības teorija, tā ir cilvēka daba.
Tāpat kā piesardzības pasākumi izmaiņās likumā par genocīdu, Dombrovskim un Co pirms veiksmes stāsta sākuma.
-1 [+] [-]
Ja LV krīzes laikā iekrita visdziļākā bedrē, tad ,protams,ka šī izaugsme šobrīd liekas ļoti liela, attiecībā pret citām Eiropas valstīm,kurās šī krīze bija salīdzinoši minimāla. Ja uz LV ir 2 Mio. iedzīvotāji, un katru gadu no tiem kaut vai 100 tūkstoši izbrauc darba meklējumos, tad šis skaitlis veido milzīgu procentu uz to saucamo bezdarbnieku samazināšanās procentu. Tāpat ļoti daudz cilvēki nemaz nereģistrējas bezdarbniekos.
Ekonomika ir laba lieta, bet es vairāk vados no tā, kas man katru dienu notiek apkārt. Arī tas (kaut arī neliels) ir mūsu sabiedrības modelītis, un tajā nebūt nevalda tāds optimisms kāds valda ekonomistu un politiķu aprindās.
+1 [+] [-]
Piemēram, mēs visi labi zinām, ka iPhone tiek ražoti Ķīnā, cik liela summa paliek Ķīnā salīdzinājumā ar izstrādājuma pašizmaksu un gala pārdošanas cenu?
[+] [-]
Par vāciešiem un genocīdu gan nesapratu.
[+] [-]
Par gaismu slēgšanām lidostās, bezdarbu, kas samazinājies tikai migrācijas dēļ, utt., galvenokārt propagandē tie, kam tas ir izdevīgi - opozīcijā esošās partijas, organizācijas, kam izdevīga latviešu pašapziņas graušana un tamlīdzīgi.
[+] [-]
+1 [+] [-]
Vai Tu zini,ka mūsu sabiedrība mīl slēpt savus faktiskos ienākumus, un tāpēc statistiķiem un ekonomistiem nemaz patiesā aina nav ne tuvu zināma. Var,protams, mēģināt kaut ko izrēķināt, bet saukt šos skaitļus par objektīviem, maigi sakot, nav nekāda pamata.
Tāpat es ļoti apšaubu Tevis norādīto datu sniedzēju ciparu pareizību, jo zinu, cik smagi notiek sadarbība starp dažādām organizācijā, kurām ir dažādas datu bāzes, un cik tās nereti ir ļoti neprecīzas, vai vel ļaunāk ar stipri novecojušiem datiem.
[+] [-]
Bet nu, analoģijai - es saku, ka mežu īpatsvars Latvijā ir xx% (pēc satelītattēliem), tu saki, ka tu esi diezgan daudz staigājis pa Liepāju un runājis ar citiem cilvēkiem, kas skatās pa logu ārā, braucot ar auto, un ka patiesībā tu neredzi tik daudz kokus sev apkārt.
Attiecīgi, es īsti nezinu, ko uz šādu komentāru atbildēt. Tas ir tik muļķīgs, ka pēc loģikas vienkārši nav atspēkojams.
Ja ir kaut kāda konkrēta kritika par CSB datiem - lūdzu, uz priekšu, ar prieku paklausīšos.
[+] [-]
+1 [+] [-]
Attiecībā uz CSB datu bāzes bardaku.
Manai sievai uz darbā veselu gadu no datu bāzes nevarēja izņemt divus bērnus,viens no viņiem ar ģimeni bija pārcēlies uz Angliju, bet otrs uz ASV.
Mana darba biedrene saņēma ielūgumu savam bērnam invalīdam uz vienu pašvaldības pasākumu, bet tikai tāds sīkums,ka bērns pirms diviem gadiem jau bija miris.
Arī šeit piemēru ir bezgalīgi daudz.
+1 [+] [-]
Izmaiņas likumā par genocīdu.
Saeima faktiski ar viltu un manipulāciju ir no nozieguma "Genocīds" sastāva (Krimināllikuma 71. pants) izņēmusi vārdus "sociālas grupas" - tātad tagad ministrus un ierēdņus vairs nevarēs saukt pie atbildības.
Parasti visi grozījumi iziet vispirms 1. lasījumā plenārsēdi, kura lemj vai nodot ierosinājumu komisijām utt. Taču šāda ierosinājuma grozīt pantu "Genocids", ievērojot procedūru, nemaz nav bijis.
Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš
2. lasījumā izgrozīt arī 71. pantu - "genocīda" tekstu, izslēdzot sociālas grupas.. (Valdība tā nedrīkst darīt. Tai jāievēro pilna procedūra, sākot vispirms no apspriešanas valdības komitejā, pēc tam ar valdības vēstuli nosūtot Saeimai 1. lasījumā).
No Juridiskās komisijas virzīt uz Saeimas sēdi pēkšņo Bērziņa grozījumu parakstījis Dzintars Rasnačs. Plenārsēdē nav pamanījis neviens deputāts, ka reizē ar citiem pantiem pielikts klāt papildu teksts 71. pantam, un ka tāda ierosinājuma 1. lasījumā nemaz nav bijis.
pirms ar plaši vicini zilo eiropas karogu ieteiktu iepazīties ar GeRussia sadarbības apjomiem. Un ir Vācijā cilvēki, kas laprāt kopā ar krieviem pārējai eiropai tirgotu krievzemes labumus.