Nesen akreditētās sporta skolas ceļ trauksmi par nesaņemto valsts naudu

MK noteikumi iedzen strupceļā

Šobrīd valsts finansējumu nav saņēmušas kopumā deviņas 2022. - 2024. gadā akreditētas sporta skolas.

Minētajās izglītības iestādēs iesaistīti vairāk nekā 4160 bērnu. Tomēr valsts finansējumu šīs skolas joprojām nav saņēmušas Ministru kabineta noteikumos Nr. 885 atrunātās kārtības dēļ.

Pašreizējā situācija paredz, ka jaunizveidotas sporta skolas valsts finansējumu var saņemt tikai tad, ja iepriekšējā gada sporta pedagogu algu budžetā (28 504 416 eiro) izveidojies pārpalikums.

“Jāpieskaras vienlīdzības principam. Ir noteikts skaits ar nosacīti “vecajām” sporta skolām, kuras saņem finansējumu. Neviens neliek šo finansējumu palielināt, bet gan vienlīdzīgi izdalīt – arī jaunajām skolām. Ministru kabineta 885. panta noteikumi paredz, ka nevari kvalificēties finansējumam arī šogad, ja nekvalificējies pērn. Tur vajadzētu veikt nelielas izmaiņas un problēma būtu atrisināta. Nedomāju, ka tas ir lēmums ar milzīgām politiskajām sekām. Šobrīd nevaram saņemt finansējumu, jo budžetā neveidojas pārpalikums,” sacīja Rēdlihs.

Treneris arī piekrīt, ka veidojas zināma pretruna. Ja no valsts varas pārstāvju puses bieži vien dzirdami izteikumi par privātās iniciatīvas veicināšanu, tad jauno sporta skolu gadījumā runas no realitātes būtiski atšķiras.

“Lielākā daļa sporta skolu ir privātas. Vajadzētu atbalstīt privāto iniciatīvu. Jau vairāk nekā divus gadus mums ir akreditācija, bet valsts finansējumu tā arī neesam saņēmuši. Līdz ar to brīžiem nolaižas rokas. Tu izpildi visu nepieciešamo, bet atgriezeniskās saites nav,” sacīja Rēdlihs.

Šobrīd situācija jaunajām skolām nav daudzsološa, jo augstāk minētajā budžetā (28,5 milj.) ne tikai neveidojas pārpalikums, bet ir arī deficīts. Tiek lēsta, ka, lai nosegtu šo deficītu un nodrošinātu jauno sporta skolu finansējumu, nepieciešami aptuveni pieci miljoni eiro.

Rēdlihs arī norādīja, ka viņa veidotā un pārstāvētā sporta skola pērn varēja pretendēt uz valsts finansējumu aptuveni 30 tūkstošu eiro apmērā.

Jāatzīmē, ka šajā situācijā cietēju vidū nav tikai privātās sporta skolas. Pie “sasistas siles” šobrīd sēž arī pašvaldības jeb Mārupes Sporta skola.

Pieprasītās izmaiņas

Raksta ievadā minēto skolu apvienība pērnā gada 16. decembrī Izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai un IZM Sporta departamenta direktoram Aleksandram Samoilovam nosūtīja oficiālu vēstuli, aicinot MK noteikumos Nr. 885 veikt izmaiņas, kuru rezultātā tiktu nodrošināti sekojoši apstākļi:

• Garantētas vienlīdzīgas iespējas visām Latvijā akreditētām profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm pretendēt un saņemt valsts finansējumu pedagogu darba samaksas nodrošināšanai atbilstoši noteikumiem.

• Pedagogu samaksai pieejamais finansējums tiek sadalīts proporcionāli starp visām iestādēm, kuras uz to pretendē.

Šā gada 21. janvārī uz augstāk minēto vēstuli atbilde vēl nav saņemta, līdz ar to tiek pārkāpta Iesniegumu likuma piektā panta trešā daļa.

• Iestāde atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, ja likumā nav noteikts citādi.

Rēdlihs ar finansējuma nepiešķiršanas jautājumu vērsies arī administratīvajā tiesā, bet tur saņemtā atbilde bijusi visnotaļ vispārīga. Tika paskaidrots, ka viņa pārstāvētajai hokeja skolai finansējums ar atpakaļejošu datumu nepienākas, kā arī tika norādīts, kāpēc tas netiks piešķirts.

Jaunajām skolām nav pamata gaidīt, ka līdzšinējām sporta pedagoģijas iestādēm nepieciešamais izmaksas samazinātos tiktāl, ka sporta treneru algu budžetā ne tikai pazustu deficīts, bet arī veidotos nepieciešamais pārpalikums.

Treneris ieskicē divas opcijas, kā jautājums par atbalstu jaunajām sporta skolām varētu tikt atrisināts.

“Valsts iedod visu nepieciešamo finansējumu, kas pienākas “vecajām” un jaunajām skolām. Vai arī līdzšinējais apjoms tiek sadalīts uz visiem, ievērojot proporcionalitātes principu,” sacīja Rēdlihs.

Viņš arī atklāja, ka saņemti solījumi par jauniem finansēšanas noteikumiem, kas varētu stāties spēkā nākamajā gadā, tomēr līdzšinējā pieredze optimismu apslāpē.

Latvijas tautas aptaukošanās

Rēdlihs jau norādīja, ka pretruna rodas komunikācijā par privātā sektora iniciatīvas trūkumu. Galu galā, arī akreditācijas process, kas obligāti nepieciešams valsts finansējuma piesaistei, aizņem pietiekoši ilgu laiku (pusotrs gads).

Tomēr jautājumā par finansējuma nepiešķiršanu jaunizveidotām sporta skolām ir vēl viena šķautne.

Pērn Veselības ministrija izstrādāja dokumentu ar nosaukumu “Rīcības plāns liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam”.

Tur minēts, ka Latvijā liekā svara izplatības līmenis ir ievērojami lielāks nekā Eiropā (59,4% Latvijā pret 53% Eiropā). Tāpat izpētīts, ka katrs fiziski neaktīvs darba ņēmējs Latvijas ekonomikai izmaksā 814,21 eiro gadā, un aktivitātes trūkuma radītā produktivitātes samazinājuma negatīvā ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem ir 41,5 milj eiro.

Izdarītajos secinājumos minēts, ka Latvijas iedzīvotājiem nepieciešams mainīt uztura un fizisko aktivitāšu paradumus. Pie tam,

Nedrīkst aizmirst, ka ieradums sportot visbiežāk rodas jau agrā vecumā, tomēr, kā izklāstīts šajā rakstā, pašreizējā sporta skolu finansēšanas sistēma nestimulē nedz privātpersonu iniciatīvu, nedz plašāku sportošanas iespēju nodrošināšanu jauniešiem.

Sporta skolu sistēma Latvijā ir raidījuma (Bez)maksas sports janvāra sērijas galvenais temats. Sporta žurnālistiem Jānim Celmiņam un Rolandam Eliņam studijā uz sarunu pievienosies Sporta skolu direktoru padomes priekšsēdētāja un Limbažu Novada sporta skolas direktore Diāna Zaļupe, Latvijas Treneru tālākizglītības centra vadītāja Signe Luika, kā arī bijusī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Savukārt papildus intervijās viedokli par šo jautājumu izteica arī Ģirts Mihelsons (FS “Metta” ģenerālsekretārs), Krišjānis Rēdlihs (Sporta skolas BIG vecākais treneris un valdes loceklis) un Guntis Šēnhofs BJBS “Rīga” direktors).

Jaunāko raidījuma (Bez)maksas sports sēriju 28. janvārī būs iespējams vērot kanālā TV4 un arī TV4 “YouTube” kontā. Tāpat to būs iespējams klausīties arī populārākajās audio straumēšanas platformās.

Raidījums veidots ar mediju atbalsta fonda ieguldījumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4.

Izmantotie resursi:
https://www.fm.gov.lv/lv/091900-fin...
https://likumi.lv/ta/id/328709-kart...
https://tapportals.mk.gov.lv/legal_...