Nauda Eiropas hokejā. Cik brangs ir KHL klubu solītais kumoss?

Mūsu laika aktīvā hokeja paaudze Krievijas naudu pēdējos gados savos banku kontos saņēmusi regulāri. Veiksmīgākie un meistarīgākie paguvuši uzspēlēt Krievijas klubos, bet vairums šo naudu (gan nesalīdzināmi mazāku kā Krievijā) pelnījuši tepat mājās, spēlējot Rīgas “Dinamo”. Pēc galvaspilsētas kluba izbeigšanās Latvijas hokejisti Eiropā nav pati pieprasītākā prece, vismaz par tādu naudu, kāda iepriekš saņemta KHL klubos. Nevēlēšanās nolaist savu cenu un konkurence ar citu valstu spēlētājiem, kuri arī iepriekš spēlēja Krievijā (aizvadītajā sezonā vismaz vienu spēli KHL nospēlēja vairāk kā 300 ārzemnieki, šobrīd līgumi ar šīs līgas klubiem ir ap 40 citu valstu spēlētājiem), bet nu to nedarīs, novedusi pie tā, ka daudzi mūsējie joprojām ir bez līgumiem. Eiropas hokeja tirgu sākotnēji krietni pamainīja Covid-19 vīruss, bet pēcāk vēl vairāk Krievijas iebrukums Ukrainā.

Par kādām naudas summām latvieši gatavi braukt maizē uz Krieviju un kādi ir Eiropas valstu klubu piedāvātie nosacījumi? Miks Indrašis, lai gan pats to noliedz, līgumu ar Maskavas “Spartak” esot noslēdzis jau maija sākumā. Tā kopējā vērtība esot ap 500 tūkstošiem ASV dolāru. Papildus vēl būtu bonusi, kas KHL ir ļoti dāsni. Līdz šim vienīgais klubs līgā, kas spēlētājus neprēmēja, bija Rīgas “Dinamo”. Viens piemērs par komandas bonusiem – par izcīnītu punktu turnīra tabulā katrs spēlētājs Krievijas vadošajos klubos saņem 1000 EUR, divi punkti (uzvara papildlaikā vai pēcspēles metienos) – 2000 EUR, uzvaras, kas komandai dod trīs punktus, – 3000 EUR.

Jānim Kalniņam pietuvināta cilvēka pausta informācija liecina, ka vārtsarga parakstītajā līguma kopējā summa esot ap 600 tūkstošiem ASV dolāru. Tam klāt vēl dažādi bonusi, kas vārtsargu gadījumā lielākoties ir sausās spēles, ielaisto vārtu skaits, komandas bonusi par uzvarām, iekļūšanu izslēgšanas spēlēs, kā arī katras kārtas pārvarēšanu tur. Lieki piebilst, ka Kalniņa gadījumā šis ir pārliecinoši treknākais līgums viņa karjerā. Jaunajā sezonā Krievijā solītais ir vismaz četras reizes vairāk nekā iepriekš Helsinku “Jokerit” maksātais. Vēl lielāks lēciens būs Nikolajam Jelisejevam, kuram pēc dažādu avotu informācijas Vladivostokā sola ap 300 tūkstošiem ASV dolāru brangu kumosu.

Ko šie paši spēlētāji varētu nopelnīt citviet Eiropā un kāds kopumā šobrīd ir hokeja tirgus Eiropā, vaicājām vairākiem hokeja aģentiem, latviešu spēlētājiem un treneriem. Visi kā viens saprotamu iemeslu dēļ vēlējās palikt anonīmi, tāpēc arī tālākais atstāstījuma formā, taču kopējā bilde kļūs diezgan skaidra.

Kā kļuvis zināms portālam Sportacentrs.com, tad Jāņa Kalniņa gadījumā nopietnu piedāvājumu no citām komandām neesot bijis vispār. Jā, jā… Nulle intereses, ja domājam par tādiem piedāvājumiem, kurus būtu vērts kaut izskatīt. Mikam Indrašim tikmēr citi varianti bijuši, taču uz Maskavas piedāvājuma fona pavisam pieticīgi. Runā, ka līgums, kuru Miks tagad pats atzīst, Vācijā ir 100 tūkstošus vērts. Vācijas čempionātā maksātspējīgas ir trīs četras vadošās komandas, pārējo iespējas ir krietni pieticīgākas. Līgā ir ļoti daudz ārzemnieku, kuri gatavi spēlēt arī par 50 vai 60 tūkstošiem sezonā, taču atsevišķi vadošie pelna robežās no 200 līdz 250 tūkstošiem eiro. Vācijas klubos cieņā ir kanādieši un amerikāņi, kuriem nav izdevies izcīnīti vietu NHL vai palikt AHL. Tirgu krietni pamainījuši arī somu hokejisti, kuri citviet Eiropā gatavi spēlēt par salīdzinoši niecīgu naudu.

Daudz no mūsu izlases vīriem agrāk izvēlējušies Čehijas Ekstralīgas klubu piedāvājumus, taču arī tur pie lieliem līgumiem tikt šobrīd ir ļoti sarežģīti. Ārzemnieka algas Čehijā šobrīd svārstās no 70 līdz 300 tūkstošiem eiro sezonā, bet Latvijas izlases spēlētājiem (ar solīdu spēlētāja CV) labs guvums varētu būt līdz 80 - 100 tūkstošiem eiro sezonā. Vairāki Sportacentrs.com aptaujātie hokeja cilvēki atzīst, ka tāda nauda Čehijā ir jāņem! Te gan jārēķinās, ka no tevis – uzbrucēja - par šādu algu tiks sagaidīti 40 rezultativitātes punkti sezonā. Čehijā līdzīgi kā Vācijā vadošās trīs četras komandas gatavas maksāt vairāk, pārējām maki ir krietni plānāki.

Otra naudīgākā līga aiz KHL ir Šveices čempionāts, kurā spēlētājiem tiek nodrošināti gan labi finansiālie nosacījumi, gan lieliski sadzīves apstākļi. Gan aģenti, gan spēlētāji neslēpj, ka Šveices klubi lielākoties skatās uz spēlētājiem, kuriem savulaik bijis Nacionālās hokeja līgas (NHL) pieraksti. Bieži priekšroka tiek dota kanādiešiem, kuri te ierodas nospēlēt savus pēdējos karjeras gadus. Domājot par Kalniņa iespējamo nonākšanu Šveicē, Sportacentrs.com uzrunātais aģents pauž, ka ārzemju vārtsargs Šveicē būs gandrīz neticama parādība. Jā, Elvis Merzļikins un Ivars Punnenovs tur spēlējuši (otrais spēlēs arī nākamsezon), taču viņi jau principā ir savējo statusā. Vēl viens interesants fakts par Šveici – tā ir īpaša ar to, ka vietējie tur vienmēr saņems vairāk nekā ārzemnieki. Jā, ir reti izņēmumi, taču viņi savējos šādā veidā aizsargā. Lai gan pēc ranga otra naudīgākā, Šveices līga tomēr ne tuvu nav KHL finansiālais kalibrs. Viena un tā paša spēlētāja alga salīdzinājumā ar Krieviju būs divas reizes mazāka.

Somijas čempionātā ir atsevišķi ārzemnieki, kuri nopelna nedaudz virs 200 tūkstošiem eiro desmit mēnešos, taču tādi ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Ļoti labi spēlētāji Somijā pelna ap 100 tūkstošiem eiro sezonā, lēš kāds Sportacentrs.com uzrunāts spēlētājs. Līdzīgi finansiālie nosacījumi spēlētājiem tiek piedāvāti Zviedrijā, kas arī nav līga, kur spēlētājs pelnīs lielo naudu, turklāt te jārēķinās ar ievērojamiem nodokļiem.

Citās līgās piedāvātais atalgojums ir vēl pieticīgāks. Piemēram, Dānijas klubs Odenses “Bulldogs”, kurā spēlēs arī mūsu Gunārs Skvorcovs, pirms neilga laika meklējis pirmās maiņas aizsargu, kuram solīts liels spēles laiks, taču 35 tūkstoši eiro sezonā klubam bijis nepaceļams cipars. Atalgojums 30 – 40 tūkstoši eiro apmērā Dānijā ir jāņem.

Rumānijā, kas ir krietni eksotiskāka par augstāk minētajām līgām, spēlētājiem ar KHL ierakstu CV tiek piedāvāti pieci tūkstoši eiro mēnesī, nodrošināta ēdināšana trīs reizes dienā un dzīve viesnīcā. Līgums gan tiek slēgts vien uz astoņiem mēnešiem.

Jāsaprot, ka jūlija otrajā pusē visās vadošajās Eiropas līgās komandu sastāvi jau gandrīz nokomplektēti, ir kāda atsevišķas “spraugas”, kuras klubi vēl atstājuši, taču nākamā iespēja eiropiešiem kaut kur “ielēkt” ir rudens izlašu pauze. Daudzas komandas šobrīd vēl gaida NHL klubu lēmumus. Eiropā vēl ieplūdīs aizokeāna pārstāvji, kuri līdz pēdējām cerējuši tikt pie palikšanas vadošajā pasaules hokeja līgā. Arī ar viņiem būs jākonkurē. Tas, uz ko šobrīd spiež spēlētāju aģenti, ir bonusu sistēmas. Ir klubi Eiropā, kur par uzvaru spēlētājs var dabūt 400 EUR, ir klubi, kur var izspiest pat 800. Nekad nebūs tā, ka visiem spēlētājiem prēmijas būs vienādas. Viss atkarīgs no aģenta mākas un izveicīguma sarunāt un vienoties ar klubu.

Ar ko riskē spēlētājs, parakstot līgumu Krievijā? Pirmais un galvenais – zaudēt cieņu draugu, radu, sporta draugu acīs, tāpat iespēju spēlēt izlasē. Nestabilā situācija Krievijā liek aizdomāties arī par to, ka solīts makā var neiekrist. Tāpat fakts uz ko pavisam nesen norādīja arī LHF prezidents Aigars Kalvītis: "Es ļoti ceru, ka spēlētāji apzinās, kas viņus sagaida gadījumos, ja viņi piekrīt spēlēšanai Krievijā. Viņi tiks izmantoti pēc pilnas programmas, ar viņiem tiks manipulēts..."

Par nopelnītās naudas konvertēšanu no Krievijas rubļiem uz spēlētājiem ērtu valūtu klubi ir padomājuši, tāpat kā par nopelnītā nonākšanu spēlētāju norādītajos banku kontos. Visi KHL līgumi ir Krievijas rubļos, taču par valūtas svārstībām nav jāsatraucas – līguma summa piesaistīta konkrētā līguma parakstīšanas dienas (datuma) rubļa vērtībai, stāsta kāds hokeja cilvēks. Krievijas kumoss tiešām ir trekns. Tā apmērus gan var mazināt vēl viens fakts, ko pierādīt ir gandrīz neiespējami. Var būt, ka šie nav tie gadījumi, taču nereti dzirdēts, ka Krievijas klubu vadītāji ir diezgan drosmīgi, aģentiem un spēlētājiem jau savlaicīgi pieprasot zināmu daļu tā sauktā “otkata”. Kuluāros izskan runas, ka dažbrīd tie ir pat 30 procenti no spēlētāja nopelnītā… Viela pārdomām arī te. Kāpēc Krievijas hokeja klubu dāsnums ir tik liels? Finansiālās iespējas lielākajai daļai klubu saglabājušas iepriekšējās apjomā, turklāt valsts vadonis ar šī projekta palīdzību cenšas apliecināt arī savu varenību. Iespējas ārzemniekiem maksāt vairāk arī augušas, jo to skaits, kuri gatavi doties spēlēt uz Krieviju, kļuvis nesalīdzināmi mazāks.

Bez noteiktas darbavietas nākamajai sezonai šobrīd ir sekojoši Latvijas izlases (2022. gada PČ sastāvs) hokejisti: Kristaps Sotnieks, Jānis Jaks (abi aizsargi), Rihards Bukarts, Mārtiņš Dzierkals un Renārs Krastenbergs (visi izbrucēji). Vēl daži, kuri uz pasaules čempionātu neaizbrauca, bet aizvadītajā sezonā spēlēja Rīgas “Dinamo” kreklos un varētu saņemt piedāvājumus spēlēt KHL, ir pieredzējušie Lauris Dārziņš un Mārtiņš Karsums. Jau vēstījām, ka sarunas par spēlēšanu KHL bijušas ar izlases ilggadējo kapteini Kasparu Daugaviņu, taču viņš tās nogriezis jau saknē.