Z-amerikāņi Sočos. Dimensijas.

The ice hockey tournaments in Vancouver 2010 were the first Olympics which were played on North American-sized rinks.

Pārējās trīs minētās? Lielais laukums. Soči? Tāpat.

Cik ļoti lielā mērā vainojams laukuma izmēru faktors?

Olimpiādes uz lielā laukuma

Nagano

Nagano kanādieši sāka spēcīgi, un, godīgi sakot, bija kā ātrvilciens, kurš sienā ietriecās vien pusfinālā. Un šo sienu sauca Dominiks Hašeks. Lai arī skaitliski vairāk metienus izdarīja čehi, bīstamāki uzbrukumi viennozīmīgi padevās kanādiešiem. Tas, ko tajā brīdī vēl neviens nezināja - Kanādas tās dienas sāncenši bija neliela kāpuma pašā sākumā. Pēc šīs olimpiādes čehiem sekoja bronza tā gada pasaules čempionātā, kā arī zelts trijos nākamajos. Viņi bija uz viļņa, un Kanāda tika zem tā paskalota. Savu lomu gan nospēlēja arī sacensību formāts - Čehija uzvarēja vien pēcspēles metienos, kas NHL tobrīd vēl nebija ieviesti. Līdz ar to, izvēloties izpildītājus, treneriem bija jābalstās tīri uz ātro pretuzbrukumu realizāciju spēlēs, kā arī sniegumu treniņos; treniņos, kuros, kā stāsta to vērotāji, kanādieši šim spēles elementam pievērsa gaužām mazu uzmanību. Kādēļ laikā, kad ļaut aizsargam izpildīt bullīti vēl bija neierasta prakse, iespēja tika dota Burkam nevis Greckim - tas ir cits jautājums. Taču viens ir skaidrs - kanādieši bija vien soļa attālumā no fināla, un spēlēja pārliecinoši.

ASV grupā zaudējums zviedriem, kanādiešiem; uzvara pret baltkrieviem, savukārt 1/4fin 1:4 pret jau minētajiem čehiem. Teorētiski kaunēties nav par ko, taču, apskatot fonu, var jautāt vai tas bija komandas maksimums. Kāpēc? Attieksme (kura vēl daudz te tiks pieminēta). Var vilkt izteiktas paralēles ar Latvijas basketbola "tusētāju paaudzi" - lielisks un daudzsološs sastāvs, bet izgāšanās un izvandītas viesnīcas istabiņas. Un ja šādi ir notikumi, tad amerikāņi varētu spēlēt kaut uz ezera.

Soltleiksitija

Tas, ko, šķiet, daudzi piemirst ir fakts, ka arī Soltleiksitijā, kur Kanāda un ASV izcīnīja attiecīgi zelta un sudraba medaļas, laukums bija lielais. Šīs spēles norisinājās pašu kontinentā, tādēļ par kaut kādiem attieksmes pigoriņiem izlases varēja aizmirst. Par pirmo spēli pret Zviedriju kanādietis Brūvers komentēja: "Kā piecinieks, mēs izgājām uz lielā ledus un nedaudz pamaldījāmies, un, kad tas notika, viņi zviedri parādīja, ka zina, kā šādos apstākļos spēlēt." Nudien, zaudējumā ar 2:5 bija uzskatāmi redzams, ka skandināvi plašumus izmanto efektīvāk. ...sekoja smaga uzvara (3:2) pār vāciešiem un neizšķirts pret čehiem (3:3). Ceturtdaļfinālā kanādieši pieveica somus (2:1), pusfinālā sagrāva sensāciju sagādājušos baltkrievus (7:1), un klāt jau fināls.

ASV izlasei 6:0 pret Somiju, 2:2 pret Krieviju, 8:1 pret Baltkrieviju, 5:0 pret Vāciju un pusfinālā atkārtotā spēlē pieveikti krievi (3:2).

Turīna

2006.g. ziemeļamerikāņi zaudēja paši. Komanda Soltleiksitijā bija parādījusi savu pārākumu, turklāt Turīnas sastāvā bija 17 (!) spēlētāji, kas divus gadus agrāk bija triumfējuši arī Pasaules kausā. Kas gan varētu noiet greizi? No Grecka pašpārliecinātība burtiski strāvoja. Kanādas treneru štābs jau laicīgi pasludināja, ka uzspiedīs savu spēli. Savu spēli uz viņu ledus - ar to bija norakstīts turnīrs. Laukuma faktors? Jā. Vai kāds spieda šādi spēlēt? Nē. Acīmredzot, treneri pārāk paļāvās uz Soltleiksitijas scenāriju - ka viss beigās aizies no rokas. Varbūt trūka tieši auksta duša sākumā - 7:2 pret Itāliju un 5:1 pret tobrīd vēl viduvējo Vāciju, iespējams, iemidzināja... Un zaudējums Šveicei ar 0:2. Jā, vārtos brīnumus rādīja Gerbers , taču teju pusi no saviem 49 metieniem Kanāda izdarīja pēdējā periodā - kad ūdens jau smēlās mutē. Sekoja vēl divi zaudējumi ar 0:2 (Somijai un Krievijai), kur, iespējams, var iepīt faktu, ka šo vienību spēlētāji kaut karjeras sākumā, bet ir raduši pie lielajiem laukumiem, taču patiesība ir tāda, ka šo turnīru kanādieši zaudēja paši. Bez nepareizas taktikas to veicināja arī hokejisti, kuros bija manāms izteikts iedvesmas trūkums; fani Kanādas spēles nevilcinājās nodēvēt par pilnīgu vakara pasaciņu.

Arī ASV gadījumā daudz meklējams galvās - nespējā spēlēt kā vienotai komandai. Pēc turnīra Modano pat meklēja attaisnojumus, vainojot USA Hockey - sak, pašam bija jāorganizē aviobiļetes, un šādas blakuslietas izsita mūs no ritma. Vai tādēļ amerikāņi šo Olimpiādi pameta vien ar uzvaru pār kazahiem un neizšķirtu pret latviešiem? Diez vai. Nesaliedētība un komandas struktūra - īstie iemesli. Šī bija paaudze, kad ASV labākajiem spēlētājiem vai nu trūka pieredzes, vai arī viņi jau bija garām savām labākajām dienām - pa vidu tukšums. Izlases vidējais vecums bija 30.2 gadi. Jau atkal var teikt - uz mazajiem laukumiem sekas būtu mazāk dramatiskas, bet tā ir tikai maza daļa no stāsta. Stāsta, kurš, iespējams, beigtos laimīgi, ja amerikāņi kādu no četrām ar vieniem vārtiem zaudētajām spēlēm spētu pagriezt savā labā. Ja cīnītos kā komanda.

Secinājums:

Tā spēlēja ziemeļamerikāņi. Uz lielā laukuma. Kanādas piemērs parādīja, ka pielāgošanās ir nepieciešama, taču Sočos viņi sāks pret norvēģiem un austriešiem, grupas smagāko spēli pret somiem aizvadot vien grupu turnīra izskaņā. Visas iespējas. Pēc Turīnas sāpīgā fiasko, šķiet, nekāda novērtēšana par zemu vairs nenotiks.

Izgāšanās Nagano un Turīnā bija balstīta uz attieksmi un treneru kļūdām. Kanādas sniegumu Japānā var saukt par veiksmīgu turnīru, lieliskas komandas apturētu. Lai arī savu lomu šajās Olimpiādēs spēlēja laukuma izmēri, tam bija sekundāra loma; ASV Turīnā noraka komandas gars, ko pierāda diametrāli pretējs sniegums mājās, savukārt kanādieši, ja ne savas augstprātības vadīti, Itālijā pielāgoties apstākļiem varēja daudz labāk. Lai vai kā, abu aizokeāna izlašu ģenerālmenedžeri Aizermans un Poils jau paziņojuši, ka izvēloties attiecīgi Kanādas un ASV sastāvu viennozīmīgi faktors tiks ņemts vērā. Tas nenozīmē, ka tagad jāgaida pilnīga sastāva revolūcija, taču pāris spēlētāju plusiņi mīnusiņi, balstīti tīri uz (ne)piemērotību Soču ledum, rada attieksmes maiņu.
 

“Nav teikts, ka hokejists, kas veiksmīgi nospēlēja 2010. gadā Vankūverā, to izdarīs arī Sočos” /Poile, USA GM/

ASV sastāvu jau ir paziņojusi, un aizsardzības rindās var redzēt, kā selekcijā lomu nospēlējis šis faktors... :

Paņemti: Paul Martin, John Carlson

Ārpus: Eric Johnson, Dustin Byfuglien

“Man bija tāda sajūta, ka komandai trūka ātruma” /CAN GM Yzerman par Kanādas sastāvu Turīnā/

Kanāda sastāvu vēl tikai paziņos, taču...

+) PK Subban ir viss, kas nepieciešams, lai Sočos spīdētu – gan īpašības (ātrums, piespēļu tehnika), gan pieredze uz šādiem laukumiem. Canadiens hokejists 4 sezonas pavadīja OHL komandā Bulls, kura spēlē uz lielā ledus, kā arī aizvadīja divus lieliskus U-20 turnīrus

+) Ar minētajām prasmēm var lepoties arī cits šīs pozīcijas pārstāvis Pietrangelo kurš turklāt tās prasmīgi atrādīja 2010.g. U-20 čempionātā (12 punkti, +9) un 2011.g. PČ (5 punkti, +9).

+) Arī Jay Bouwmeester, Martin St.Louis, Matt Duchene un Rick Nash

-)  Brent Seabrook: pēdejo reizi uz lielā ledus viņš izgāja 2006. gada PČ, bet lēns šis čikāgietis izskatījās pat uz Vankūveras mazā laukuma, izšķirošajās spēlēs sildot soliņu. Neskatoties uz veiksmīgu 2012. gada PČ, ne pārāk veiklā slidojuma dēļ šaubu ēnu met uz Perry & Getzlaf. Arguments – šoreiz pretī stāsies daudz meistarīgi un zibenīgāki pretinieki, kas šos trūkumus izmantos prasmīgāk. Tomēr šogad šo Ducks spēlētāju sniegums ir gana spēcīgs, lai nosvērtu svaru kausus par labu viņu spējām.

-) Arī Kris Letang