Latvija pret labi pazīstamo Nīderlandi cīņā par pirmo uzvaru

Debitantu un pastarīšu cīņa
Mūsu apakšgrupā, kurā spēlē divas no trim finālturnīra debitantēm – bez latviešiem un nīderlandiešiem trešie debitanti ir bosnieši -, domājams, ir izteiktākais favorītu duets, un Spānija un Vācija vakara centrālajā spēlē laukumā visdrīzāk dosies jau ar domu par cīņu par pusfinālu, jo otrajā posmā pretī varētu nākt tikai viens grands – Horvātija. Abas lielvalstis turnīru arī sāka ar 11 vārtu uzvarām – Vācija par spīti viena spēlētāja diskvalifikācijai ar 34:23 sakāva Nīderlandi, bet Spānija par spīti divām sarkanajām kartītēm salauza Latvijas pretestību (33:22).

Līdz ar to nav nekāds pārsteigums, ka Latvijas izlases fizioterapeits Ēriks Visockis šāvakara spēli nodēvēja par svarīgāko turnīrā, jo kā Latvijai, tā Nīderlandei šī uz papīra ir reālākā iespēja tikt pie vēsturiskas pirmās uzvaras. Un šī uzvara ir vajadzīga ne tikai vēstures rakstīšanas dēļ – tā, ļoti iespējams, ļaus izvairīties no pēdējās vietas apakšgrupā, kas ir svarīgi, lai iegūtu labākas starta pozīcijas pasaules čempionāta kvalifikācijā, un arī saglabās cerības un ticību brīnumam pirms pēdējās spēļu kārtas, kas gaidāma pirmdien.

C grupa

Nīderlandē dominē sieviešu izlase
Atšķirībā no Latvijas, kas līdz šim nebija spēlējusi nevienā lielajā finālturnīrā, Nīderlande vienreiz bija piedalījusies pasaules čempionātā – tālajā 1961. gadā starp 12 dalībniecēm bija arī Nīderlande, kapitulējot abās spēlēs (7:33 pret Vāciju un 11:21 pret Franciju) un galīgajā kopvērtējumā apsteidzot vienīgi Japānu. Tiesa gan, vīriešu izlases pieredze krietni iepaliek Nīderlandes sieviešu izlasei, kas regulāra finālturnīru dalībniece bija arī agrāk, taču tieši tagad piedzīvo savus zelta laikus. Nīderlandes dāmas sešos lielajos finālturnīros pēc kārtas ir sasniegušas pusfinālu un piecas reizes izcīnījušas medaļas. Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs Nīderlande ieņēma ceturto vietu, Eiropas čempionātos ieguva sudrabu un bronzu, bet pasaules čempionātos sudrabam un bronzai 2019. gadā beidzot pievienoja zeltu.

Latvijas grupas kalendārs

Seši Vācijas Bundeslīgas spēlētāji
Gan Latvijas, gan Nīderlandes izlasēs lielākā leģionāru pārstāvniecība ir Vācijai, taču ja mums neviens no četriem vāciešiem nespēlē 1. Bundeslīgā, tad sāncenšiem neviens no sešiem vāciešiem sezonas pirmo daļu nepavadīja ārpus pasaules stiprākā vietējā čempionāta. Viens no viņiem gan šajā sekstetā atrodas vien nosacīti – 19 gadus vecais Nīlss Versteinens iekļuva Vācijas čempiones "Flensburg-Handewitt" pirmajā komandā un 19 spēlēs guva 12 vārtus, taču pirms sezonas otrās puses viņš spēļu prakses gūšanai ir izīrēts uz 2. Bundeslīgu. Un Versteinens pret Vāciju laukumā neizgāja ne uz sekundi.

Pārējie pieci vācieši gan bija starp desmit Nīderlandes spēlētājiem, kuri aizvakar aizvadīja vismaz 20 minūtes. Klubā īpaši izceļas kreisā mala Džefrijs Bomhauvers, kurš ar 94 vārtiem ir rezultatīvākais savā komandā ("Bergischer HC" ieņem desmito vietu) un līgas snaiperu tabulā ierindojas 12. pozīcijā. Pa diviem spēlētājiem pārstāv arī 14. vietā esošo "Lemgo" un pēdējās vietas īpašnieci "Nordhorn-Lingen". Vēl seši vācieši palika Nīderlandes paplašinātajā kandidātu lokā. Uz finālturnīru neaizbrauca nedz Dani Baijensa un Bobija Shagena kluba biedrs Fabians van Olfens (ceļgala savainojums), kurš 1. Bundeslīgā 20 spēlēs ir guvis 19 vārtus, nedz arī Barta Ravensbergena un Tona Lēndersa kluba biedrs Patriks Mīdema, kurš izcēlies ar 45 vārtiem. Vēl trīs spēlētāji netikušo sekstetā ir no 2. Bundeslīgas, bet viens – 3. līgas zonas līderes "Wilhelsmhaven" pārstāvis.

Francijā labu sezonu aizvada saspēles vadītājs Luks Steinss, kurš piektās vietas īpašnieces Tulūzas rindās 13 spēlēs ir guvis 50 vārtus. Salīdzinājumam – arī mūsu francūzis Ingars Dude nespēlē augstākajā līgā. Viņa "Limoges" ir otrās spēcīgākās līgas līdere, bet Dude 12 spēlēs ir guvis 22 vārtus. Pa ārzemniekam Nīderlandei ir arī Polijā un Dānijā, bet pārējie septiņi spēlē Beniluksa līgā (pieci – Nīderlandes komandās, divi – Beļģijas "Sporting").

Pirmās spēles statistika

Versteinens šajā klubā pavadīja sezonas pirmo pusi, bet sezonu pabeigs īrē 2. Bundeslīgā.

Lilienfelds tiek gatavots Nīderlandes spēlei
No četriem mūsu vāciešiem pret Spāniju nozīmīgu lomu gan spēlēja tikai abi 3. līgas pārstāvji – vārtsargs Edgars Kukša un 39 gadus vecais veterāns Evars Klešniks -, bet 2. Bundeslīgas līderis Ģirts Lilienfelds tomēr vēl nejutās pietiekami labi un palika uz soliņa, kamēr Austris Tuminskis aizvadīja vien četras minūtes. Kvalifikācijā nespēlējušais Kukša pamatvārtsarga Artūra Kuģa savainojuma dēļ ir kļuvis par valstsvienības pirmo numuru un pret Spāniju aizvadīja lielisku spēles sākumu, savukārt kādreizējais izlases uzbrukuma līderis Klešniks, kā pēdējos gados ierasts, galvenokārt spēlēja aizsardzībā.

Latvija lielu daļu pirmā puslaika aizvadīja ar septiņu laukuma spēlētāju rotāciju – malas Nils Kreicbergs, kura pamatpozīcija gan ir kreisais ārējais, un Uvis Strazdiņš, ārējie Aivis Jurdžs un Dainis Krištopāns un līnija Dude spēlēja nepārtraukti, bet Klešniks ar Māri Veršakovu iespēju robežās mainījās pēc katras aizsardzības vai uzbrukuma. Krištopāns, par kura veselību bija bažas pirms finālturnīra, aizvadīja pilnas 60 minūtes un ar desmit metieniem guva septiņus vārtus. Turpretī Lilienfelds neizgāja pat uz sekundi. Kā sarunā ar Latvijas Handbola federāciju sacīja Visockis, tiek gan strādāts, lai Lilienfelds būtu gatavs tieši Nīderlandei. Visockis arī norādīja, ka oficiālu pārbaudes spēļu neaizvadīšana (bija tikai divas treniņspēles pret Norvēģijas B izlasi) bija ar mērķi lieki nepārslogot pieredzējušos spēlētājus. Tikmēr Nīderlande pirms finālturnīra aizvadīja pat piecas pārbaudes spēles – Bukarestē pret Rumāniju (25:27) un Alžīriju (28:26) un Šveicē pret Tunisiju (29:30), Ukrainu (30:27) un Šveici (27:31).

No deviņpadsmitnieka ārpus turnīra pieteikuma pirms pirmās spēles palika savainotais Kuģis, kā ari Dobeles "Tenax" spēlētāji Emīls Kurzemnieks (kreisais ārējais) un Antons Šuleiko (līnija). Pirmajā grupu turnīrā drīkst izdarīt ne vairāk kā divas sastāva izmaiņas, bet Latvijas treneru štābs šorīt pieņēmis lēmumu pagaidām neizmantot šādu iespēju un pret Nīderlandi pieteikt tos pašus 16 spēlētājus. Vakar Latvija dienas pirmajā pusē aizvadīja divas video analīzes sesijas, bet pēc pusotru stundu ilga treniņa devās klātienē vērot pirmo sensāciju – Portugāles uzvaru pār Franciju (28:25), ko portugāļi vienreiz bija pievārējuši jau atlasē.

Pirmās spēles statistika

*Spēles statistikā Raita Puriņa atvairītais septiņu metru soda metiens acīmredzot ir ieskaitīts Kukšam.

Jau sestā savstarpējā spēle divarpus gados
Latvijas un Nīderlandes izlases ir ļoti labi pazīstamas, jo savā starpā tikās gan abās iepriekšējās Eiropas čempionātu kvalifikācijās, gan arī 2017. gada Rīgas domes kausa izcīņā. Pirmās divas spēles norisinājās 2018. gada Eiropas čempionāta atlasē, kurā Latvija zaudēja visās sešās cīņās un Nīderlandes pārākumu divos sīvos mačos atzina ar 27:29 (Valmierā) un 24:25, un nīderlandieši 2017. gada izskaņā ar 29:24 uzvarēja arī Rīgas Domes kausa izcīņā. Toties 2018. gada oktobrī Latvija šā Eiropas čempionāta kvalifikācijā Valmierā Nīderlandei revanšējās ar 29:25. Tā kā ceļazīme bija rokā jau pēc uzvaras pār grupas stiprāko komandu Slovēniju (25:24), kvalifikācijas pēdējā kārtā Latvijai vairs neko nevajadzēja un izbraukumā tika piedzīvota vēl viena neveiksme (21:25), kas Nīderlandi pirmoreiz ieveda Eiropas čempionāta finālturnīrā, trešo vietu rangā ļaujot pakāpties uz trešo pozīciju.

Visās četrās savstarpējās atlases spēlēs piedalījās Veršakovs (23 vārti), Krištopāns (22), Jurdžs (20), Dude (13), Rihards Leja (5) un Andis Ērmanis (2). Krištopāns un Dude bija ierindā arī Rīgas domes kausā. Arī Nīderlandes sastāva kodols nav mainījies, un četrās atlases cīņās ar 21 precīzu metienu izcēlās Bobijs Shagens, kurš ar 25 vārtiem bija izlases līderis arī 2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā. Pret Vāciju viņš gan samierinājās tikai ar vienu precīzu metienu. Ne tikai sastāvi šo divarpus gadu laikā ir palikuši gandrīz tie paši, bet arī treneri. 2017. gadā par Latvijas galveno treneri kļuva viena no izlases leģendām Uščins, un tajā pašā gadā Nīderlandes valstsvienību pārņēma islandietis Erdlingurs Rihardsons, kurš pirms tam strādāja Berlīnes klubā "Fuchse" un bijis arī Islandes asistents.

Pavlovičs simtās spēles gaidās
35 gadus vecais Norvēģijas augstākās līgas kluba "Sandefjord" labās malas spēlētājs Jānis Pavlovičs ceturtdien pret Spāniju aizvadīja jau 99. spēli Latvijas izlases kreklā, un šovakar, domājams, būs viņa jubilejas spēle. Līdz šim maģisko simtnieku sasnieguši tikai trīs handbolisti – vārtsargs Dmitrijs Bražņikovs, līnija Margots Valkovskis un arī pašreizējais valstsvienības vadītājs Uščins, kurš savu pēdējo – 128. – spēli aizvadīja 2013. gada jūnijā. No Latvijas izlases sešpadsmitnieka tieši puse ir aizvadījusi vairāk nekā 70 spēļu, un Pavloviča tuvākie sekotāji ir Dobeles "Tenax" spēlētāji Veršakovs (91) un Jurdžs (85). Mazas jubilejas pret Spāniju svinēja arī Krištopāns (75. spēle), Oskars Arājs (40.) un Rihards Leja (25.). Vienas spēles attālumā līdz 40.mačam ir Raitis Puriņš un Egīls Politers.

Latvijas un Nīderlandes spēli tiesās slovāku duets Mihals Badjura un Jaroslavs Ondogrecula.

11. janvāra kalendārs