Statistika un olimpiskie sapņi Maķedonijai, Slovēnijai un...Polijai!

Rezultatīvākais spēlētājs pēc čempionāta otrā posma ir Maķedonijas izlases un Madrides "Atletico" kreilis Kirils Lazarovs, kurš pirms deviņiem gadiem - 2003. gada janvāra sākumā - spēlēja Ulbrokā arī pret Latvijas izlasi (maķedonieši toreiz uzvarēja ar 38:31) - viņa rēķinā ir 53/20 gūti vārti. Seko slovēnis Dragans Gajičs - 44/17 un ungārs Gābors Šasars - 43/15. Tikai no spēles (bez 7 m soda metieniem) gūro vārtu skaita ziņā pirmais ir arī Lazarovs - 33, seko dānis Mikels Hansens - 32, Šasars - 28, islandietis Gudjuns Valurs Sigurdsons (viņš bija rezultatīvākais pēc turnīra pirmā posma) un zviedrs Kims Ekdals du Rītcs - pa 26 vārtiem.

Caurmērā vienā spēlē visvairāk vārtu arī ir guvis K.Lazarovs (izlasē ir arī viņa jaunākais brālis Filips) - 8,8. Seko Gajičs un norvēģis Erlends mamelunds - pa 7,3 (Mamelundam tikai 3 spēles), Šasars - 7,2.

Visvairāk rezultatīvu piespēļu ir slovēnim Urošam Zormanam - 34. Viņam seko polis Mihals Jureckis - 26 (lielākā daļa piespēļu vecākajam brālim Bartošam, kurš ir līnijas spēlētājs), islandietis Arnurs Atlasons - 25 piespēles. Jāizceļ Krievijas izlases saspēles vadītāju Pāvelu Atmanu, kuram ir caurmērā 7,3 rezultatīvas piespēles vienā mačā un kuram tikai trijās spēlēs kopā ir 22 piespēles.

Vārti+piespēle statistikā pirmais ļoti pārliecinoši ir K.Lazarovs - 77 rezultativitātes punkti (53+24). Aiz viņa seko Šasars - 58 (43+15) un Hansens - 53 (32+21).

Visvairāk pretinieka metienu aizsardzībā ir boķējis polis Mihals Jureckis - 10, tikai par vienu mazāk ungāram Ferencam Īlešam, pa 8 bloķētiem metieniem - islandietim Sverrem Jakobsonam un krievam Aleksandram Černoivanovam, turklāt pēdējais tik daudz metienu bloķējis tikai trijās spēlēs.

Visvairāk pārtvertu bumbu - pa 5 - ir pieciem spēlētājiem - B.Jureckim, viņa tautietim Mariušasm Jurkevičam, horvātam Domagojam Duvnjakam, islandietim Asgeiram Urnam Hallgrimsonam un maķedonietim Velko Markoskim.

Starp vārtsargiem visvairāk pretinieku metienu procentu izteiksmē ir atvairījis serbs Darko Staničs - 43. Norvēģim Olem Erevikam (3 spēles, taču vairāk nekā 100 metieni uz viņa vārtiem!) - 39, maķedonietim Borko Ristovskim un slovakam Rihardam Štohlam (3 spēles) - pa 36 procentiem, dānim Niklasam Jakobsenam Landinam un zviedram Juhanam Sjēstrandam (5) - pa 35 procentiem.

Polis Marcins Viharijs ir atvairījis 38 procentus no 7 m soda metieniem (3 no 8), Sjēstrands un Staničs - pa 36 procentiem(abiem 4 no 11). Visvairāk - 8 no 24 - 7 m soda metienu ir atvairījis islandietis Bjērgvins Pols Gustafsons.

Ir sastādīts čempionāta pēdējo spēļu kalendārs. 27. janvārī plkst. 16.15 pēc Latvijas laika par 5. vietu spēlēs Maķedonija un Slovēnija, plkst. 18.45 pirmajā pusfinālā tiksies Dānija ar Spāniju, bet plkst. 21.15 otrajā pusfinālā - Serbija ar Horvātiju.

29. janvārī plkst. 15.30 spēle par 3. vietu, bet plkst. 18 - fināls.

Eiropas čempioni iegūs arī tiesības piedalīties olimpiskajās spēlēs Londonā. Tiesības piedalīties olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā iegūs uzvarētāji spēlē par 5. vietu, bet, ja par Eiropas čempioni kļūs Serbija, tad olimpiskajā kvalifikācijā spēlēs gan Maķedonija, gan Slovēnija neatkarīgi no savstarpējās spēles iznākuma (Dānijai, Horvātijai un Spānijai jau ir tiesības piedalīties olimpiskajā kvalifikācijā). Serbu uzvara čempionātā savukārt neder Polijai. Ja par Eiropas čempioni kļūs kāda no komandām, kas pērn pasaules čempionātā ierindojās no 2. līdz 7. vietai, tad olimpiskajā kvalifikācijā spēlēs arī pasaules čempionāta 8. komanda, bet tā pērn bija Polija. Tā ka poļiem vajag, lai titulu iegūsti vienalga kura četrām pusfinālistēm, bet tikai ne Serbija.

Vietas no 7. līdz 16. čempionātā jau ir sadalītas un komandas tajās sarindojušās šādā secībā - Vācija, Ungārija, Polija, Islande, Francija, Zviedrija, Norvēģija, Čehija, Krievija un Slovakija. Olimpiskajā kvalifikācijas turnīra no šīm komandām (pēc pasaules čempionāta rezultātiem) piedalīsies Ungārija, Islande un Zviedrija, bet Francijai kā pasaules čempionei piedalīšanās Londonā jau ir kabatā.