Dobeles TENAX grauj. Tikai prieka par to maz...

Dobelnieki pavasarī pēc 15 gadu pārtraukuma otro reizi kļuva par Latvijas čempioniem, bet jaunajā sezonā viņu pārākums ir neapstrīdams. Iespējams (cerams!), ka līdz izslēgšanas spēlēm kaut kas mainīsies - proti, nevis TENAX sāks spēlēt sliktāk, bet gan konkurenti sāks spēlēt daudz labāk, taču vismaz pirms gadu mijas pauzes TENAX ir ārpus konkurences. Spriediet paši - vicečempionu HK "Ogre/Miandum", kas sezonu starplaikā ir pastiprinājies, dobelnieki mājās uzvar ar 34:24, "Celtnieks"/LSPA sagrauj ar 32:17 mājās un ar 30:15 viesos, "Jūrmalas sportu" mājās grauj ar 39:20, bet viesos ar 28:15... Tikai ar ludzāniešiem bija nosacīti sīvas spēkošanās - 34:27 viesos un 24:19 savā laukumā. Bet tās visas taču ir komandas, kas atrodas turnīra tabulas augšgalā un cer spēkoties par medaļām.

Tamlīdzīgi rezultāti ir sastopami arī, piemēram, Polijas, Slovākijas, Čehijas, Ungārijas un Krievijas līgu mačos, taču tie nav starp līgas labākajiem klubiem, bet Polijā un Ungārijā čempioni turklāt vēl ir starp labākajām komandām arī EHF Čempionu līgā. Tas ir pavisam cits līmenis, kamēr neviens mūsu klubs nepiedalās kaut vai Baltijas handbola līgas galvenajā turnīrā, bet gan spēlē Izaicinājuma kausa izcīņā.

Dobeles komanda jau jūlijā sāka gatavoties jaunajai sezonai, saglabājās komandas kodols, taču sastāvs netika būtiski pastiprināts. Acīmredzot TENAX komandā daudz nopietnāk nekā citur notiek treniņdarbs, ja reiz ir tik liela starpība. Ko dara pārējie favorīti? Arī, protams, trenējas un gribas cerēt, ka pavasara pusē tie pietuvosies čempioniem, jo tad gan pašiem dobelniekiem būs lielāks gandarījums par uzvarām, gan turnīrs no tā tikai iegūs. "Celtnieks"/LSPA pirms sezonas pastiprinājās ar ukraiņu handbolistu, bet nesen pieteica 25 gadus vecu zviedru handbolistu, kurš ir spēlējis Elitserie klubos un vienu sezonu piedalījies arī EHF kausa izcīņā. Tas ir labi, bet... Vari atvest kaut vai bijušo olimpisko čempionu vai Čempionu līgas uzvarētāju, taču nekas būtiski nemainīsies, ja iepriekšējā līmenī paliks komandas treniņprocess. Tas attiecas uz jebkuru komandu, ne tikai uz minēto "Celtnieks"/LSPA, kurā tomēr ir notikušas diezgan būtiskas pārmaiņas (galveno treneri ieskaitot) un vajadzīgs laiks, kamēr komanda saspēlēsies (bez treniņiem pilnā sastāvā tas var arī nenotikt!).

Vismaz pašreiz Dobeles TENAX ir neapstrīedams favorīts un pašreiz grūti iedomāties, kura komanda varētu to gāzt no troņa. Jānovēl dobelniekiem pašiem neatslābināties, bet viņu konkurentiem sākt kaut ko darīt, lai spēlēs starp čempioniem un pārējiem līderiem turnīra tabulā nebūtu tik graujošu rezultātu.

Patīkami, ka rezultatīvāko spēlētāju sarakstā starp pirmajiem 15 ir seši vēl gados pavisam jauni spēlētāji - Ēriks Drobots no ASK/LU, Emīls Kurzemnieks un Raivis Gorbunovs no LAT-98 izlases (abiem ir tikai 16 gadi!), Nils Kreicbergs no Dobeles TENAX, Ričards Jablonskis no "Celtnieks"/LSPA un Ingus Kivlenieks no ASK/LU. Kreicbergs un Kivlenieks (vēl arī Toms Lielais no 1996. gadā dzimušajiem, kurš šosezon spēlē TENAX rindās) ir uzaicināti arī Latvijas izlasē uz Rīgas domes kausa izcīņu. Katru sezonu virslīgā parādās jauni vārdi, parādās vairāk vai mazāk talantīgi spēlētāji, taču viņi tā arī paliks vairāk vai mazāk talantīgi (vai pat ļoti talantīgi), ja klubos netiks uzlabots treniņdarbs - citādi izaugsme nav iespējama. Jā, nav mums nevienas profesionālas handbola komandas, arī īsti pusprofesionāla laikam neviena nesanāk, taču labākās komandas nav arī pilnīgi un galīgi amatieru komandas, lai nevarētu vairāk un kvalitatīvāk trenēties. Galu galā - vai tad jaunajiem un vairs ne tik jaunajiem spēlētājiem nav nekādas sportiskās godkāres?

Dāmu konkurencē.pirms gadu mijas pirmajā vietā arī ir Dobeles komanda - SS/REIR - un tas ir pirmais gadījums Latvijas čempionātu vēsturē (rēķinot arī Latvijas PSR laiku), kad abos čempionātos līderes ir Dobeles komandas. Tikai 5. vietā pagaidām ir čempiones Stopiņu NHK handbolistes, taču tam ir vairāki objektīvi iemesli - komandai jau tā nebija garš rezervju soliņš, bet tagad tas kļuvis vēl īsāks, turklāt prom ir dažas no līderēm. Tā ka nekāda sensācija tā nav. Priecē Salaspils komandas un LAT-98 izlases progress un šosezon sieviešu čempionātā ir daudz grūtāk prognozēt spēļu rezultātus nekā iepriekš. Par spēles kvalitāti un līmeni nerunāsim - amatieru komandām tas ir tīri pieņemams.